Kampaņas „Nē – kūlas dedzināšanai 2007” laikā vakar trīs rajona skolās – Cēsu Pastariņa, Skujenes un Sērmūkšu pamatskolā viesojās mākslinieki ar muzikālu priekšnesumu „Kāpēc raudāja stārķis”.
Mākslinieku apvienības „Mazā ģilde” dalībnieki Inta Paleja un Andris Gailītis bērniem un jauniešiem izrādīja emocionālu stāstu par kūlas dedzināšanas postošajām sekām. Stāstu par izraisīto kaitējumu dabai šopavasar iecerēts parādīt 60 Latvijas skolās, lai to noskatītos apmēram 11 tūkstoši skolēnu. Kampaņas veidotāji cer, ka pēc priekšnesuma caur bērnu atsauksmēm informāciju saņems arī skolēnu ģimenes un paplašināsies cilvēku loks, kuri būs zinoši par kūlas ugunsgrēku atstātajām negatīvajām sekām.
Decembrī skolas, arī Skujenes pamatskola, saņēma Vides ministrijas un Iekšlietu ministrijas atzinības rakstu par aktīvu dalību plakātu konkursā. Audzēkņus izteikt savu attieksmi zīmējumos bija rosinājušas skolotājas Agnese Caunīte – Bērziņa un Sandra Slavišena – Dorša. Pēc tam skolas pārstāvji bija gaidīti viesi konkursa noslēgumā, kas notika Rīgā, Ugunsdzēsības muzejā. Pašlaik Latvijas Dabas muzejā skatāma interesantāko plakātu „Nē – kūlas dedzināšanai” izstāde, bet darbi sakārtoti arī videoversijā, kuru demonstrē priekšnesuma ”Kāpēc raudāja stārķis” skatītājiem.
Skujenes skolas audzēkņi Gita un Mārtiņš Vasiļjevi, Salvis Slavišēns un Edgars Cīrulis ar prieku atceras braucienu uz konkursa noslēgumu Rīgā. Salvis un Mārtiņš zīmējuma centrā attēlojuši cilvēku, kura rīcība ar sērkociņiem pašam un dabai atnesusi postu. Edgara plakāts uzrunā ar krāsu spēli – baltās, melnās un sarkanās krāsas kontrastu, ko izraisa ugunsgrēks.
”Zīmējumu konkursā tik aktīvi piedalījāmies tāpēc, ka šis ir labs veids, kā ar bērniem runāt par laukos ļoti aktuālo tēmu – kūlas dedzināšanas postu,” komentēja skolas direktore Anda Lukstiņa.
Kampaņu „Nē – kūlas dedzināšanai 2007” finansē Latvijas vides aizsardzības fonds, organizē – valsts SIA „Vides projekti”, īpašu uzmanību veltot bērnu un jauniešu izglītošanai. Ar šī pavasara kampaņu iecerēts pievērst plašas sabiedrības uzmanību, informējot cilvēkus par ļaunumu, ko nodara kūlas dedzināšana. Ar “Latvijas Pasta”, “Latvijas Dzelzceļa”, izglītības satura un eksaminācijas centra un Iekšlietu ministrijas patruļu starpniecību ir izplatīti plakāti, kartītes un uzlīmes par kūlas dedzināšanas tematiku. Pastkartēm un uzlīmēm izmantoti plakātu konkursos iegūtie mākslinieku un skolēnu darbi.
Daudzviet Latvijā kūlas dedzināšana ir ierastāks pavasara darbs par lauku sakopšanu rudenī. Aizaugušās pļavas un grāvji, mežmalas, krūmāji un sadzīves atkritumu kaudzes daudziem liekas piemērotas dedzināšanai. Kampaņas rīkotāji uzsver, ka šāda rīcība nodara nopietnu kaitējumu ne tikai videi, bet arī pašiem cilvēkiem. Dedzinot kūlu, apkārtējā vidē nonāk dioksīni un furāni – bīstami hloru saturoši savienojumi, kas pieder pie noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem. Toksiskās vielas uzkrājas augsnē un dzīvajos organismos, bet cilvēka organismā dioksīni un furāni var nonākt ar pārtiku, ieelpojot un caur ādu, izraisot imunitātes vājināšanos, elpošanas orgānu saslimšanas un vēzi. Kampaņas veidotāji uzsver, ka kūlas dedzināšana kaitē ne tikai Latvijas videi, bet arī apdraud veselību.
Apdrošināšanas sabiedrība ”If Latvija” veikusi pētījumu par kūlas dedzināšanu un tajā secināts, ka 28 procenti Latvijas iedzīvotāju dedzinājuši kūlu. Lielākā daļa no viņiem to darījuši vairākkārt. Aktīvākie kūlas dedzinātāji izrādījušies cilvēki vecumā no 40 līdz 49 gadiem.
Komentāri