Otrdiena, 9. decembris
Vārda dienas: Tabita, Sarmīte

Ne deju izdejo, bet izdzīvo

Druva
23:00
27.04.2007
13

Rajona deju kolektīvu skate bija kā krāšņs koncerts. 19 jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kopas priecēja ar gaidāmo Deju svētku repertuāru. To, kā kolektīvi apguvuši dejas, cik precīzs to solis, vērtēja žūrijas komisija – priekšsēdētājs Jānis Ērglis, locekļi – VAS “Tautas mākslas centrs” speciālistes horeogrāfijas jautājumos Gunta Skuja un Maruta Alpa, Deju svētku virsvadītāja Ingrīda Saulīte, horeogrāfs Jānis Purviņš.

“Deju svētku dejas ir tādas īpatnējas. Sākumā dejotāji nepieņēma, nu jau, kad tās iedejotas, attieksme nedaudz mainījusies. Nevar teikt, ka dejas ir grūtas, bet tajās… nav sirds iekšā,” domās dalās deju kolektīvu “Jumis” un “Juveris” vadītājs Uldis Blīgzna. Viņš arī piebilst, ka svētkiem sagatavotās dejas diemžēl kolektīvu repertuārā nepaliks. “Bet vecākās paaudzes kolektīviem “Rotā, saulīt, rotādama” ir ļoti jauka, visiem patīk,” atzīst Uldis Blīgzna.

Skate vēlreiz pierādīja, ka rajonā deju kolektīvu skaits mazumā neiet. Protams, žēl, ka vairākas sezonas dejotāju nav Zosēnos, Taurenē, Inešos, vēl nesen labi kolektīvi bija Veselavā, Mārsnēnos, Stalbē. Objektīvs pārtraukums aktīvai darbībai ir Skujenes jauniešu kolektīvam. Toties īpašs prieks par jaunajiem – pirmo sezonu strādā jauniešu kolektīvs Straupē.

“Jaunieši paši gribēja, sanāca kopā un dejo. Viņiem ir liela vēlēšanās un azarts,” stāsta pagasta kultūras nama vadītāja Ināra Baltgalve. Straupieši patiesi var būt lepni, pagastā tagad ir jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvi.

Pirmoreiz sevi parādīja jaunais senioru kolektīvs no Vecpiebalgas “Mudurainis”. “Jau agrāk bija vēlēšanās, lai pagastā būtu šāds kolektīvs. Decembra sākumā notika pirmais mēģinājums, bet pirmā lielā uzstāšanās nedēļu pirms skates pagastā,” stāsta pagasta kultūras nama vadītāja Zigrīda Ruicēna. Var vien piebilst, ka “Mudurainī” dejo arī pašvaldības vadītājs Voldemārs Cīrulis, kurš “Druvai” atzina, ka pirms skates ļoti uztraucies, jo deju kolektīvā nav dejojis 36 gadus, kopš studiju laikiem.

Šosezon dažiem kolektīviem mainījušies vadītāji. Var vien priecāties, ka sniegums kļuvis precīzāks, niansētāks, izjustāks.

Pēc skates žūrijas komisijas locekle Ingrīda Saulīte atzina, ka neviens kolektīvs nav dejojis tā, kā dažviet citur – četri pāri zina, ko dara, četri ne. “Dejotāji zina dejas. Dejošana viņiem sagādā prieku. Daudzi kolektīvi ne tikai izpildīja dejas zīmējumu, bet rādīja skatuvisku priekšnesumu,” vērtēja Ingrīda Saulīte. Savukārt Maruta Alpa uzsvēra, ka Cēsu rajona skatē redzējusi to, pēc kā jātiecas – katram kolektīvam sava dejas mākslinieciskā izpausme. “Žūrija un skatītāji varēja baudīt koncertu,” sacīja Maruta Alpa un piebilda, ka pēc lielā ieguldītā darba, svētkos prieks būs lielāks. Jānis Purviņš izteica gandarījumu, ka mūsu rajona dejotāji dzīvo uz skatuves. “To var izdarīt tad, ja labi pārvalda deju. Tādu “Jelgavas franksēzi”, kādu skatē parādīja “Zeperi”, līdz šim nebiju redzējis,” slavējot dejotājus, sacīja Jānis Purviņš. Savukārt Gunta Skuja īpaši uzteica Līgatnes “Zeperus” par vizuālo kopskatu, deju rakstura atklāsmi un izturētību, Priekuļu tehnikuma “Virpuli” – par smalko priekšnesumu. Pieredzējusī deju kolektīvu vadītāja labus vārdus veltīja arī “Jaunpiebalgas “Piebaldzēniem”, Priekuļu “Jumim”, Cēsu arodskolas “Brukstalienai”, bet Vecpiebalgas “Muduraini” viņa salīdzināja ar jaunu atvērtu grāmatu.

Bet žūrijas priekšsēdētājs Jānis Ērglis visiem dejotājiem novēlēja dejās parādīt tādas attiecības, kādas uz skatuves prot izdzīvot seniori, un tādu azartu, kāds ir jauniešiem.

Rajona deju skatē žūrija ar pirmās pakāpes atzinību novērtēja Vecpiebalgas senioru deju kolektīvu “Mudurainis” (vadītāja Antra Grīnberga), Cēsu senioru deju kolektīvu “Dzirnas” (Ruta Paulsone), Priekuļu tehnikuma jauniešu deju kolektīvu “Virpulis”, Priekuļu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvu “Jumis” (Uldis Blīgzna), Cēsu arodskolas jauniešu deju kolektīvu “Brukstaliena”,

vidējās paaudzes deju kolektīvu “Straupe”(Ilona Klince), Jaunpiebalgas vidējās paaudzes deju kolektīvu “Piebaldzēni” (Lāsma Skutāne) un Līgatnes pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvu “Zeperi” (Iveta Pētersone). Ar otrās pakāpes atzinību žūrija novērtēja Straupes pagasta senioru kolektīva “Munsturis” (Valentīna Ferbera), Dzērbenes pagasta senioru deju kolektīva “Juveris” (Uldis Blīgzna), Vecpiebalgas pagasta jauniešu deju kolektīva “Slātaviņa” (Antra Grīnberga), Jaunpiebalgas pagasta vidējās paaudzes deju kolektīva “Piebaldzēni” (Lāsma Skutāne), Cēsu vidējās paaudzes deju kolektīva “Saulgrieži” (Ruta Paulsone), Priekuļu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīva “Miķelis” (Māris Brasliņš) un Liepas pagasta vidējās paaudzes deju kolektīva “Sadancis” (Marita Rieksta- Krivjonoka) skatē izdejotās dejas. Trešās pakāpes atzinības rajona deju kolektīvu skatē nopelnīja Straupes pagasta jauniešu deju kolektīvs “Idumeja” (Ginta Berķe), Amatas novada vidējās paaudzes deju kolektīvs “Amata” (Lilita Ventere), savukārt Vaives pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vaive” (Dzintra Ceple) – pateicību.

Pēc rezultātu uzzināšanas Jaunpiebalgas “Piebaldzēnu” vadītāja Lāsma Skutāne “Druvai” atzina, ka vienmēr jau gan vadītājam, gan dejotājiem gribas izdarīt visu pēc iespējas labāk. “Skatē sitas ārā tas, ko ikdienā varbūt nepamana,” sacīja Lāsma Skutāne.

Rajona deju kolektīvu virsvadītājs Andis Kozaks ar skatē iegūtajiem vērtējumiem bija apmierināts. “Ir daudz strādāts un vēl jāstrādā,” viņš uzsvēra. Savukārt valsts kultūras inspektore Cēsu rajonā Ilze Kalniņa, kura sadarbībā ar rajona padomi rīkoja šo skati, nebija apmierināta ar žūrijas vērtēšanas sistēmu. “Žūrija deju kolektīvu sniegumu vērtēja pakāpēs, neinformējot par to, kaut nolikums paredz 50 punktu sistēmu, tāpat kā koriem. Atkarībā no iegūto punktu skaita koriem tika piešķirtas pakāpes. Žūrija neatklāja, cik punktu kurš kolektīvs saņēmis. Bet tas ir svarīgi gan vadītājiem, gan dejotājiem,” stāsta Ilze Kalniņa. Skates nolikumā teikts, ka deju kolektīvi tiek vērtēti pēc 50 punktu skalas, vērtējumu izsakot pakāpēs: I pakāpe ( 40 – 50 punkti), II pakāpe (30 – 39,9 punkti), III pakāpe (20 – 29,9 punkti). Desmit punkti blīvā deju kolektīvu konkurencē ir daudz, ja mūsu rajonā cīņa notiek par desmitdaļām.

Objektīvu iemeslu dēļ skatē Cēsīs nepiedalījās Dzērbenes deju kolektīvs “Augusts”, “Raitais solis” un pilsētas ģimnāzijas jauniešu deju kolektīvs. Viņi šosezon apgūto žūrijai parādīs Tukumā un Mālpilī.

“Deja kā mākslas žanrs ir gaisīga, tās mūžs īss, bet paliek emocijas, kuras tik ātri negaist,” lai šie horeogrāfa un žūrijas komisijas locekļa Jāņa Purviņa vārdi atkal kopā aicina dejotājus mēģinājumos un koncertos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
31

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
43

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
48

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
55

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
190

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
453
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
23
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
25
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
31
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi