Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Ne deju izdejo, bet izdzīvo

Druva
23:00
27.04.2007
4

Rajona deju kolektīvu skate bija kā krāšņs koncerts. 19 jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kopas priecēja ar gaidāmo Deju svētku repertuāru. To, kā kolektīvi apguvuši dejas, cik precīzs to solis, vērtēja žūrijas komisija – priekšsēdētājs Jānis Ērglis, locekļi – VAS “Tautas mākslas centrs” speciālistes horeogrāfijas jautājumos Gunta Skuja un Maruta Alpa, Deju svētku virsvadītāja Ingrīda Saulīte, horeogrāfs Jānis Purviņš.

“Deju svētku dejas ir tādas īpatnējas. Sākumā dejotāji nepieņēma, nu jau, kad tās iedejotas, attieksme nedaudz mainījusies. Nevar teikt, ka dejas ir grūtas, bet tajās… nav sirds iekšā,” domās dalās deju kolektīvu “Jumis” un “Juveris” vadītājs Uldis Blīgzna. Viņš arī piebilst, ka svētkiem sagatavotās dejas diemžēl kolektīvu repertuārā nepaliks. “Bet vecākās paaudzes kolektīviem “Rotā, saulīt, rotādama” ir ļoti jauka, visiem patīk,” atzīst Uldis Blīgzna.

Skate vēlreiz pierādīja, ka rajonā deju kolektīvu skaits mazumā neiet. Protams, žēl, ka vairākas sezonas dejotāju nav Zosēnos, Taurenē, Inešos, vēl nesen labi kolektīvi bija Veselavā, Mārsnēnos, Stalbē. Objektīvs pārtraukums aktīvai darbībai ir Skujenes jauniešu kolektīvam. Toties īpašs prieks par jaunajiem – pirmo sezonu strādā jauniešu kolektīvs Straupē.

“Jaunieši paši gribēja, sanāca kopā un dejo. Viņiem ir liela vēlēšanās un azarts,” stāsta pagasta kultūras nama vadītāja Ināra Baltgalve. Straupieši patiesi var būt lepni, pagastā tagad ir jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvi.

Pirmoreiz sevi parādīja jaunais senioru kolektīvs no Vecpiebalgas “Mudurainis”. “Jau agrāk bija vēlēšanās, lai pagastā būtu šāds kolektīvs. Decembra sākumā notika pirmais mēģinājums, bet pirmā lielā uzstāšanās nedēļu pirms skates pagastā,” stāsta pagasta kultūras nama vadītāja Zigrīda Ruicēna. Var vien piebilst, ka “Mudurainī” dejo arī pašvaldības vadītājs Voldemārs Cīrulis, kurš “Druvai” atzina, ka pirms skates ļoti uztraucies, jo deju kolektīvā nav dejojis 36 gadus, kopš studiju laikiem.

Šosezon dažiem kolektīviem mainījušies vadītāji. Var vien priecāties, ka sniegums kļuvis precīzāks, niansētāks, izjustāks.

Pēc skates žūrijas komisijas locekle Ingrīda Saulīte atzina, ka neviens kolektīvs nav dejojis tā, kā dažviet citur – četri pāri zina, ko dara, četri ne. “Dejotāji zina dejas. Dejošana viņiem sagādā prieku. Daudzi kolektīvi ne tikai izpildīja dejas zīmējumu, bet rādīja skatuvisku priekšnesumu,” vērtēja Ingrīda Saulīte. Savukārt Maruta Alpa uzsvēra, ka Cēsu rajona skatē redzējusi to, pēc kā jātiecas – katram kolektīvam sava dejas mākslinieciskā izpausme. “Žūrija un skatītāji varēja baudīt koncertu,” sacīja Maruta Alpa un piebilda, ka pēc lielā ieguldītā darba, svētkos prieks būs lielāks. Jānis Purviņš izteica gandarījumu, ka mūsu rajona dejotāji dzīvo uz skatuves. “To var izdarīt tad, ja labi pārvalda deju. Tādu “Jelgavas franksēzi”, kādu skatē parādīja “Zeperi”, līdz šim nebiju redzējis,” slavējot dejotājus, sacīja Jānis Purviņš. Savukārt Gunta Skuja īpaši uzteica Līgatnes “Zeperus” par vizuālo kopskatu, deju rakstura atklāsmi un izturētību, Priekuļu tehnikuma “Virpuli” – par smalko priekšnesumu. Pieredzējusī deju kolektīvu vadītāja labus vārdus veltīja arī “Jaunpiebalgas “Piebaldzēniem”, Priekuļu “Jumim”, Cēsu arodskolas “Brukstalienai”, bet Vecpiebalgas “Muduraini” viņa salīdzināja ar jaunu atvērtu grāmatu.

Bet žūrijas priekšsēdētājs Jānis Ērglis visiem dejotājiem novēlēja dejās parādīt tādas attiecības, kādas uz skatuves prot izdzīvot seniori, un tādu azartu, kāds ir jauniešiem.

Rajona deju skatē žūrija ar pirmās pakāpes atzinību novērtēja Vecpiebalgas senioru deju kolektīvu “Mudurainis” (vadītāja Antra Grīnberga), Cēsu senioru deju kolektīvu “Dzirnas” (Ruta Paulsone), Priekuļu tehnikuma jauniešu deju kolektīvu “Virpulis”, Priekuļu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvu “Jumis” (Uldis Blīgzna), Cēsu arodskolas jauniešu deju kolektīvu “Brukstaliena”,

vidējās paaudzes deju kolektīvu “Straupe”(Ilona Klince), Jaunpiebalgas vidējās paaudzes deju kolektīvu “Piebaldzēni” (Lāsma Skutāne) un Līgatnes pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvu “Zeperi” (Iveta Pētersone). Ar otrās pakāpes atzinību žūrija novērtēja Straupes pagasta senioru kolektīva “Munsturis” (Valentīna Ferbera), Dzērbenes pagasta senioru deju kolektīva “Juveris” (Uldis Blīgzna), Vecpiebalgas pagasta jauniešu deju kolektīva “Slātaviņa” (Antra Grīnberga), Jaunpiebalgas pagasta vidējās paaudzes deju kolektīva “Piebaldzēni” (Lāsma Skutāne), Cēsu vidējās paaudzes deju kolektīva “Saulgrieži” (Ruta Paulsone), Priekuļu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīva “Miķelis” (Māris Brasliņš) un Liepas pagasta vidējās paaudzes deju kolektīva “Sadancis” (Marita Rieksta- Krivjonoka) skatē izdejotās dejas. Trešās pakāpes atzinības rajona deju kolektīvu skatē nopelnīja Straupes pagasta jauniešu deju kolektīvs “Idumeja” (Ginta Berķe), Amatas novada vidējās paaudzes deju kolektīvs “Amata” (Lilita Ventere), savukārt Vaives pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vaive” (Dzintra Ceple) – pateicību.

Pēc rezultātu uzzināšanas Jaunpiebalgas “Piebaldzēnu” vadītāja Lāsma Skutāne “Druvai” atzina, ka vienmēr jau gan vadītājam, gan dejotājiem gribas izdarīt visu pēc iespējas labāk. “Skatē sitas ārā tas, ko ikdienā varbūt nepamana,” sacīja Lāsma Skutāne.

Rajona deju kolektīvu virsvadītājs Andis Kozaks ar skatē iegūtajiem vērtējumiem bija apmierināts. “Ir daudz strādāts un vēl jāstrādā,” viņš uzsvēra. Savukārt valsts kultūras inspektore Cēsu rajonā Ilze Kalniņa, kura sadarbībā ar rajona padomi rīkoja šo skati, nebija apmierināta ar žūrijas vērtēšanas sistēmu. “Žūrija deju kolektīvu sniegumu vērtēja pakāpēs, neinformējot par to, kaut nolikums paredz 50 punktu sistēmu, tāpat kā koriem. Atkarībā no iegūto punktu skaita koriem tika piešķirtas pakāpes. Žūrija neatklāja, cik punktu kurš kolektīvs saņēmis. Bet tas ir svarīgi gan vadītājiem, gan dejotājiem,” stāsta Ilze Kalniņa. Skates nolikumā teikts, ka deju kolektīvi tiek vērtēti pēc 50 punktu skalas, vērtējumu izsakot pakāpēs: I pakāpe ( 40 – 50 punkti), II pakāpe (30 – 39,9 punkti), III pakāpe (20 – 29,9 punkti). Desmit punkti blīvā deju kolektīvu konkurencē ir daudz, ja mūsu rajonā cīņa notiek par desmitdaļām.

Objektīvu iemeslu dēļ skatē Cēsīs nepiedalījās Dzērbenes deju kolektīvs “Augusts”, “Raitais solis” un pilsētas ģimnāzijas jauniešu deju kolektīvs. Viņi šosezon apgūto žūrijai parādīs Tukumā un Mālpilī.

“Deja kā mākslas žanrs ir gaisīga, tās mūžs īss, bet paliek emocijas, kuras tik ātri negaist,” lai šie horeogrāfa un žūrijas komisijas locekļa Jāņa Purviņa vārdi atkal kopā aicina dejotājus mēģinājumos un koncertos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
6

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
18

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
70

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
44

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
78

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
54

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
21
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi