Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Ne deju izdejo, bet izdzīvo

Druva
23:00
27.04.2007
13

Rajona deju kolektīvu skate bija kā krāšņs koncerts. 19 jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kopas priecēja ar gaidāmo Deju svētku repertuāru. To, kā kolektīvi apguvuši dejas, cik precīzs to solis, vērtēja žūrijas komisija – priekšsēdētājs Jānis Ērglis, locekļi – VAS “Tautas mākslas centrs” speciālistes horeogrāfijas jautājumos Gunta Skuja un Maruta Alpa, Deju svētku virsvadītāja Ingrīda Saulīte, horeogrāfs Jānis Purviņš.

“Deju svētku dejas ir tādas īpatnējas. Sākumā dejotāji nepieņēma, nu jau, kad tās iedejotas, attieksme nedaudz mainījusies. Nevar teikt, ka dejas ir grūtas, bet tajās… nav sirds iekšā,” domās dalās deju kolektīvu “Jumis” un “Juveris” vadītājs Uldis Blīgzna. Viņš arī piebilst, ka svētkiem sagatavotās dejas diemžēl kolektīvu repertuārā nepaliks. “Bet vecākās paaudzes kolektīviem “Rotā, saulīt, rotādama” ir ļoti jauka, visiem patīk,” atzīst Uldis Blīgzna.

Skate vēlreiz pierādīja, ka rajonā deju kolektīvu skaits mazumā neiet. Protams, žēl, ka vairākas sezonas dejotāju nav Zosēnos, Taurenē, Inešos, vēl nesen labi kolektīvi bija Veselavā, Mārsnēnos, Stalbē. Objektīvs pārtraukums aktīvai darbībai ir Skujenes jauniešu kolektīvam. Toties īpašs prieks par jaunajiem – pirmo sezonu strādā jauniešu kolektīvs Straupē.

“Jaunieši paši gribēja, sanāca kopā un dejo. Viņiem ir liela vēlēšanās un azarts,” stāsta pagasta kultūras nama vadītāja Ināra Baltgalve. Straupieši patiesi var būt lepni, pagastā tagad ir jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvi.

Pirmoreiz sevi parādīja jaunais senioru kolektīvs no Vecpiebalgas “Mudurainis”. “Jau agrāk bija vēlēšanās, lai pagastā būtu šāds kolektīvs. Decembra sākumā notika pirmais mēģinājums, bet pirmā lielā uzstāšanās nedēļu pirms skates pagastā,” stāsta pagasta kultūras nama vadītāja Zigrīda Ruicēna. Var vien piebilst, ka “Mudurainī” dejo arī pašvaldības vadītājs Voldemārs Cīrulis, kurš “Druvai” atzina, ka pirms skates ļoti uztraucies, jo deju kolektīvā nav dejojis 36 gadus, kopš studiju laikiem.

Šosezon dažiem kolektīviem mainījušies vadītāji. Var vien priecāties, ka sniegums kļuvis precīzāks, niansētāks, izjustāks.

Pēc skates žūrijas komisijas locekle Ingrīda Saulīte atzina, ka neviens kolektīvs nav dejojis tā, kā dažviet citur – četri pāri zina, ko dara, četri ne. “Dejotāji zina dejas. Dejošana viņiem sagādā prieku. Daudzi kolektīvi ne tikai izpildīja dejas zīmējumu, bet rādīja skatuvisku priekšnesumu,” vērtēja Ingrīda Saulīte. Savukārt Maruta Alpa uzsvēra, ka Cēsu rajona skatē redzējusi to, pēc kā jātiecas – katram kolektīvam sava dejas mākslinieciskā izpausme. “Žūrija un skatītāji varēja baudīt koncertu,” sacīja Maruta Alpa un piebilda, ka pēc lielā ieguldītā darba, svētkos prieks būs lielāks. Jānis Purviņš izteica gandarījumu, ka mūsu rajona dejotāji dzīvo uz skatuves. “To var izdarīt tad, ja labi pārvalda deju. Tādu “Jelgavas franksēzi”, kādu skatē parādīja “Zeperi”, līdz šim nebiju redzējis,” slavējot dejotājus, sacīja Jānis Purviņš. Savukārt Gunta Skuja īpaši uzteica Līgatnes “Zeperus” par vizuālo kopskatu, deju rakstura atklāsmi un izturētību, Priekuļu tehnikuma “Virpuli” – par smalko priekšnesumu. Pieredzējusī deju kolektīvu vadītāja labus vārdus veltīja arī “Jaunpiebalgas “Piebaldzēniem”, Priekuļu “Jumim”, Cēsu arodskolas “Brukstalienai”, bet Vecpiebalgas “Muduraini” viņa salīdzināja ar jaunu atvērtu grāmatu.

Bet žūrijas priekšsēdētājs Jānis Ērglis visiem dejotājiem novēlēja dejās parādīt tādas attiecības, kādas uz skatuves prot izdzīvot seniori, un tādu azartu, kāds ir jauniešiem.

Rajona deju skatē žūrija ar pirmās pakāpes atzinību novērtēja Vecpiebalgas senioru deju kolektīvu “Mudurainis” (vadītāja Antra Grīnberga), Cēsu senioru deju kolektīvu “Dzirnas” (Ruta Paulsone), Priekuļu tehnikuma jauniešu deju kolektīvu “Virpulis”, Priekuļu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvu “Jumis” (Uldis Blīgzna), Cēsu arodskolas jauniešu deju kolektīvu “Brukstaliena”,

vidējās paaudzes deju kolektīvu “Straupe”(Ilona Klince), Jaunpiebalgas vidējās paaudzes deju kolektīvu “Piebaldzēni” (Lāsma Skutāne) un Līgatnes pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvu “Zeperi” (Iveta Pētersone). Ar otrās pakāpes atzinību žūrija novērtēja Straupes pagasta senioru kolektīva “Munsturis” (Valentīna Ferbera), Dzērbenes pagasta senioru deju kolektīva “Juveris” (Uldis Blīgzna), Vecpiebalgas pagasta jauniešu deju kolektīva “Slātaviņa” (Antra Grīnberga), Jaunpiebalgas pagasta vidējās paaudzes deju kolektīva “Piebaldzēni” (Lāsma Skutāne), Cēsu vidējās paaudzes deju kolektīva “Saulgrieži” (Ruta Paulsone), Priekuļu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīva “Miķelis” (Māris Brasliņš) un Liepas pagasta vidējās paaudzes deju kolektīva “Sadancis” (Marita Rieksta- Krivjonoka) skatē izdejotās dejas. Trešās pakāpes atzinības rajona deju kolektīvu skatē nopelnīja Straupes pagasta jauniešu deju kolektīvs “Idumeja” (Ginta Berķe), Amatas novada vidējās paaudzes deju kolektīvs “Amata” (Lilita Ventere), savukārt Vaives pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vaive” (Dzintra Ceple) – pateicību.

Pēc rezultātu uzzināšanas Jaunpiebalgas “Piebaldzēnu” vadītāja Lāsma Skutāne “Druvai” atzina, ka vienmēr jau gan vadītājam, gan dejotājiem gribas izdarīt visu pēc iespējas labāk. “Skatē sitas ārā tas, ko ikdienā varbūt nepamana,” sacīja Lāsma Skutāne.

Rajona deju kolektīvu virsvadītājs Andis Kozaks ar skatē iegūtajiem vērtējumiem bija apmierināts. “Ir daudz strādāts un vēl jāstrādā,” viņš uzsvēra. Savukārt valsts kultūras inspektore Cēsu rajonā Ilze Kalniņa, kura sadarbībā ar rajona padomi rīkoja šo skati, nebija apmierināta ar žūrijas vērtēšanas sistēmu. “Žūrija deju kolektīvu sniegumu vērtēja pakāpēs, neinformējot par to, kaut nolikums paredz 50 punktu sistēmu, tāpat kā koriem. Atkarībā no iegūto punktu skaita koriem tika piešķirtas pakāpes. Žūrija neatklāja, cik punktu kurš kolektīvs saņēmis. Bet tas ir svarīgi gan vadītājiem, gan dejotājiem,” stāsta Ilze Kalniņa. Skates nolikumā teikts, ka deju kolektīvi tiek vērtēti pēc 50 punktu skalas, vērtējumu izsakot pakāpēs: I pakāpe ( 40 – 50 punkti), II pakāpe (30 – 39,9 punkti), III pakāpe (20 – 29,9 punkti). Desmit punkti blīvā deju kolektīvu konkurencē ir daudz, ja mūsu rajonā cīņa notiek par desmitdaļām.

Objektīvu iemeslu dēļ skatē Cēsīs nepiedalījās Dzērbenes deju kolektīvs “Augusts”, “Raitais solis” un pilsētas ģimnāzijas jauniešu deju kolektīvs. Viņi šosezon apgūto žūrijai parādīs Tukumā un Mālpilī.

“Deja kā mākslas žanrs ir gaisīga, tās mūžs īss, bet paliek emocijas, kuras tik ātri negaist,” lai šie horeogrāfa un žūrijas komisijas locekļa Jāņa Purviņa vārdi atkal kopā aicina dejotājus mēģinājumos un koncertos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
22

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
54

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
41

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
119

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
104

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
171

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi