Labklājības ministrijas sociālo pakalpojumu pārvalde (SPP) iebilst medijos izskanējušajai informācijai par pārkāpumiem garīgi slimo personu aprūpē un norāda, ka valsts kontroles komunikācijas daļas sniegtā informācija par pārkāpumiem garīgi slimo personu aprūpē ir maldīga.
SPP uzsver, ka valsts kontroles revīzijas ziņojums neiekļauj informāciju, ka sociālās aprūpes institūcijās nelikumīgi tiktu iekasēta nauda.
Turklāt likums par kārtējā gada valsts budžetu kā vienu no izdevumu segšanas avotiem nosaka maksas pakalpojumus un citus pašu ieņēmumus, kuros tiek ieskaitīti arī līdz 85% no klienta pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta kā klientu līdzdalības maksājums par ilgstošu sociālo aprūpi. Ieņēmumu izdara saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp klientu un iestādi.
Par valsts kontroles pausto informāciju ir sašutuši darbinieki arī Nītaures un Raunas sociālās aprūpes centros, jo arī mūsu rajona iestādēs garīgi slimo klientu līdzekļi ir tērēti pašu klientu vajadzībām.
“Saku godīgi, ka, pārmetumus dzirdot, jutos nelāgi. Mēs šādi rīkojamies jau desmit gadus. Nauda jau nenonāk mūsu rokās, bet no papīra papīrā. Šos iemītnieku līdzekļus tāpat iztērējam viņu ēdināšanai, siltumam, klientu ērtībai,” skaidroja Raunas sociālās aprūpes centra direktore Mudīte Sīka un piebilda, ka, viņasprāt, kārtība, ko noteicis likums, bijusi ļoti laba, jo iemītniekiem nekā nav trūcis.
“Uz rokas dažam palika pat 20 lati, citiem mazāk. Vienmēr nācām pretim garīgi slimajiem cilvēkiem, kuri, mājās dzīvojot, nekad nav strādājuši. Šeit dzīvojot, valsts viņiem nemaksā ne kapeiku, tāpēc, lai arī šie cilvēki, un tādu mums ir astoņpadsmit, varētu atļauties nopirkt kafiju, saldumus vai cigaretes, no budžeta katru mēnesi viņiem iedevām vidēji septiņus latus,” uzsvēra Mudīte Sīka.
Sociālo pakalpojumu pārvaldes izplatītajā ziņojumā presei uzsvērts, ka ievērotas arī citu likumu prasības finanšu piesaistei klientu aprūpei. Vēl pārvaldes speciālisti uzsvēruši, ka “līdzīgi kā citās, arī sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sistēmā ir nepilnības, taču tas netraucē klientam saņemt kvalitatīvus sociālās aprūpes pakalpojumus, kā arī pēc sociālās rehabilitācijas kursu iziešanas atgūt sociālo statusu un integrēties sabiedrībā.”
Arī Labklājības ministrija kategoriski iebilst izskanējušajai informācijai par būtiskiem pārkāpumiem garīgi slimo personu aprūpē, taču Labklājības ministrija neiebilst, ka sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sistēmā, līdzīgi kā citās, ir nepieciešami noteikti uzlabojumi, lai cilvēki saņemtu pēc iespējas kvalitatīvākus sociālos pakalpojumus.
Komentāri