Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas: Hermīne, Estere, Liepa

Nauda kavējas pārdevēja makā

Druva
23:00
12.06.2007
5

”Druvas” redakcijā pēc palīdzības vērsās trīs zemnieki, kuri ir neapmierināti ar sadarbību ar AS ”RUKS Cēsu gaļas kombināts”, jo vairākus mēnešus tiek gaidīta samaksa par pārdotajiem lopiem.

Siguldas novada Mores pagasta individuālā zemniece Iveta Agapova samaksu par lopiem gaida jau sešus mēnešus, savukārt Mores pagasta zemnieku saimniecības ”Elksnīši” īpašnieces Anastasijas Fiļipovas pilnvarotā persona Anita Anckiņa un Madonas rajona Sausnējas pagasta piemājas saimniecības „Lejnieki” īpašnieks Artūrs Liepiņš – trīs mēnešus.

Naudu sagaidīt vairs necer

A.Liepiņš a/s „RUKS” apmeklēja vēl pagājušajā nedēļā, taču uzņēmumā pie grāmatvedes tā arī netika, tomēr apsargs bija laipni piedāvājis sazināties telefoniski. Atbilde uz jau vairākkārt uzdoto jautājumu: “ Kad būs iespējams saņemt samaksu par aprīļa sākumā pārdotajiem diviem buļļiem?” bijusi ierastā: “Nākamajā nedēļā.”

„Arī, kad uzņēmumā biju pirms mēneša, man teica, ka samaksa ieplānota nākamajā nedēļā. Sākumā tika pateikts, ka jāgaida būs mēnesis, tik jau es varu pagaidīt. Citu reizi, ziemā, arī gaidīju trīs mēnešus, bet tad naudu vajag mazāk nekā vasarā,” atklāj A.Liepiņš.

Zemnieks stāsta, ka lopi novērtēti par 300 latiem un par lopu nodošanu uzreiz saņemti arī dokumenti: „Kas tā ir par naudu priekš viņiem? Bet man tā ir bagātība. Es jau vairs neko negaidu, bet viņiem lopus gan vairs nepārdošu. Kaut arī citur maksātu mazāk, vismaz nauda būs uzreiz.”

A.Anckiņas stāsts ir līdzīgs. Tele paņemta jau martā. Līdzīgas situācijas, kad samaksāts netiek laikus, jau bijušas vairākkārt. Lopu īpašniece intensīvi interesējusies par samaksas saņemšanas laiku, tādēļ izbaudījusi nelaipnu attieksmi no a/s ”RUKS” darbiniekiem. A.Anckiņai reti izdevies sazvanīt grāmatvedi, taču: ”kad zvanīju uz lopu iepirkšanas bāzi, tur man teica, ka par gaļu samaksāts tiek mēneša laikā. Domāju, ka man kā nabagam nebūtu neskaitāmas reizes jāprasa samaksa par pašas lopiem.”

Arī I.Agapova atzīst, ka zaudējusi ticību reiz saņemt samaksu par trim govīm, kas pārdotas tika jau 11. decembrī. I.Agapova skaidro, ka rēķini atsūtīti laikus, tikai ne samaksa – apmēram 422 lati: ”Tā ir rūgta pieredze. Tie, kuri ir ļoti uzstājīgi, naudu dabū ātrāk. Arī man bija pieredze, ka naudu saņēmu divus mēnešus pēc lopu nodošanas datuma. Toreiz biju ļoti uzstājīga, jo tikko bija nomirusi mana mamma un ļoti vajadzēja naudu.” Gaisma tuneļa galā

Zemnieki, kuriem radušās nesaskaņas par pārdotās produkcijas samaksas saņemšanu, var saņemt palīdzību Lauku atbalsta dienesta reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs. LAD administratīvo un juridisko lietu departamenta direktore Ineta Stabulniece skaidro: „LAD ir funkcija pārstāvēt nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotāju intereses tiesā gadījumā, ja strīdu nav iespējams atrisināt mierīgā ceļā.”

LAD Ziemeļvidzemes reģionālā lauksaimniecības pārvaldes administratīvās daļas vadītāja Baiba Kiršblate skaidro: „Likumā „Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem” ir rakstīts, ka samaksa ir jāveic mēneša laikā vai arī, ja ir noslēgts līgums, tad termiņos, kas noteikti tajā.

Ja līgums nav noslēgts un mēneša laikā samaksa nav saņemta, zemnieks ir tiesīgs vērsties pārvaldē, un tā viņa interesēs mēģinās līdzekļus atgūt. Par laikus nesamaksāto summu tiek noteikta arī soda nauda. Vispirms parādnieks tiek brīdināts, bet, ja uz to viņš nereaģē, tad tiek rakstīts pieteikums tiesai. Zemniekam nav ne jāiet uz tiesu, ne arī pašam jācīnās par šo naudiņu. Pārvalde kā prasītājs ir atbrīvota no tiesas izdevumiem, un mēs kā valsts iestāde šo pakalpojumu sniedzam bez maksas.”

Vienīgie izdevumi, kas jāsedz zemniekam, ir notariālās pilnvaras sagatavošana, lai pilnvarotu pārvaldi darboties viņa interesēs. B.Kiršblate vērtē, ka tie ir apmēram pieci lati.

Lai gan problēma pastāv, gadījumu, kad zemnieki vērstos pēc palīdzības LAD, ir maz. B.Kiršblate skaidro: „Pieļauju, ka tas ir informācijas trūkuma dēļ, jo ne visi zemnieki zina, ka viņiem ir tiesības kaut kur meklēt un saņemt šādu palīdzību. Daļa samierinās ar situāciju, daļa cenšas naudu atgūt saviem spēkiem.” Bija vai nebija vienošanās?

Visi trīs lopu īpašnieki skaidro, ka sadarbības līgumi, kuros būtu paredzēti arī samaksas termiņi, nav slēgti. Piemēram, I.Agapova norāda: ”Vienošanās nav bijusi, nav bijusi pat tāda runa.”

Tomēr a/s ”RUKS” izpilddirektors Kristaps Štrauss apgalvo pretējo, norādot, ka mutiskas vienošanās ar katru gaļas piegādātāju ir bijušas. ”Pēc maksājuma grafika ir tā, ka šonedēļ šiem cilvēkiem nauda tiks samaksāta,” skaidro K.Štrauss. Viņš apgalvo, ka samaksas termiņi ir atšķirīgi, taču ar A.Fiļipovu un A. Liepiņu bijusi vienošanās par maksājumu izdarīšanu trīs mēnešu laikā. Par I.Agapovas gadījumu K.Štrauss atzīst: ”Pieļauju, ka tur gan varētu būt notikusi neliela aizkavēšanās.”

I.Agapova par teikto ir pārsteigta un norāda: ”Ja šāds līgums ir, es to gribētu redzēt un arī savu parakstu uz tā!”

K.Štrauss skaidro, ka uzņēmums piedāvā izdevīgu un salīdzinājumā ar citiem augstāku maksu par kilogramu gaļas: ”Tas ir tas, kādēļ esam interesanti piegādātājiem. Ja rēķinu apmaksas termiņš ir garāks, tad tai pašā laikā maksa ir lielāka.”

Situācijas, kad samaksa aizkavējas, K.Štrauss skaidro ar dažādiem apstākļiem, piemēram, ar to, ka arī uzņēmuma klienti dažreiz kavē maksājumus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
8

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
7

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
25

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
32

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
31

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
66

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
14
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
10
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
7
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
10
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi