”Druvas” redakcijā pēc palīdzības vērsās trīs zemnieki, kuri ir neapmierināti ar sadarbību ar AS ”RUKS Cēsu gaļas kombināts”, jo vairākus mēnešus tiek gaidīta samaksa par pārdotajiem lopiem.
Siguldas novada Mores pagasta individuālā zemniece Iveta Agapova samaksu par lopiem gaida jau sešus mēnešus, savukārt Mores pagasta zemnieku saimniecības ”Elksnīši” īpašnieces Anastasijas Fiļipovas pilnvarotā persona Anita Anckiņa un Madonas rajona Sausnējas pagasta piemājas saimniecības „Lejnieki” īpašnieks Artūrs Liepiņš – trīs mēnešus.
Naudu sagaidīt vairs necer
A.Liepiņš a/s „RUKS” apmeklēja vēl pagājušajā nedēļā, taču uzņēmumā pie grāmatvedes tā arī netika, tomēr apsargs bija laipni piedāvājis sazināties telefoniski. Atbilde uz jau vairākkārt uzdoto jautājumu: “ Kad būs iespējams saņemt samaksu par aprīļa sākumā pārdotajiem diviem buļļiem?” bijusi ierastā: “Nākamajā nedēļā.”
„Arī, kad uzņēmumā biju pirms mēneša, man teica, ka samaksa ieplānota nākamajā nedēļā. Sākumā tika pateikts, ka jāgaida būs mēnesis, tik jau es varu pagaidīt. Citu reizi, ziemā, arī gaidīju trīs mēnešus, bet tad naudu vajag mazāk nekā vasarā,” atklāj A.Liepiņš.
Zemnieks stāsta, ka lopi novērtēti par 300 latiem un par lopu nodošanu uzreiz saņemti arī dokumenti: „Kas tā ir par naudu priekš viņiem? Bet man tā ir bagātība. Es jau vairs neko negaidu, bet viņiem lopus gan vairs nepārdošu. Kaut arī citur maksātu mazāk, vismaz nauda būs uzreiz.”
A.Anckiņas stāsts ir līdzīgs. Tele paņemta jau martā. Līdzīgas situācijas, kad samaksāts netiek laikus, jau bijušas vairākkārt. Lopu īpašniece intensīvi interesējusies par samaksas saņemšanas laiku, tādēļ izbaudījusi nelaipnu attieksmi no a/s ”RUKS” darbiniekiem. A.Anckiņai reti izdevies sazvanīt grāmatvedi, taču: ”kad zvanīju uz lopu iepirkšanas bāzi, tur man teica, ka par gaļu samaksāts tiek mēneša laikā. Domāju, ka man kā nabagam nebūtu neskaitāmas reizes jāprasa samaksa par pašas lopiem.”
Arī I.Agapova atzīst, ka zaudējusi ticību reiz saņemt samaksu par trim govīm, kas pārdotas tika jau 11. decembrī. I.Agapova skaidro, ka rēķini atsūtīti laikus, tikai ne samaksa – apmēram 422 lati: ”Tā ir rūgta pieredze. Tie, kuri ir ļoti uzstājīgi, naudu dabū ātrāk. Arī man bija pieredze, ka naudu saņēmu divus mēnešus pēc lopu nodošanas datuma. Toreiz biju ļoti uzstājīga, jo tikko bija nomirusi mana mamma un ļoti vajadzēja naudu.” Gaisma tuneļa galā
Zemnieki, kuriem radušās nesaskaņas par pārdotās produkcijas samaksas saņemšanu, var saņemt palīdzību Lauku atbalsta dienesta reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs. LAD administratīvo un juridisko lietu departamenta direktore Ineta Stabulniece skaidro: „LAD ir funkcija pārstāvēt nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotāju intereses tiesā gadījumā, ja strīdu nav iespējams atrisināt mierīgā ceļā.”
LAD Ziemeļvidzemes reģionālā lauksaimniecības pārvaldes administratīvās daļas vadītāja Baiba Kiršblate skaidro: „Likumā „Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem” ir rakstīts, ka samaksa ir jāveic mēneša laikā vai arī, ja ir noslēgts līgums, tad termiņos, kas noteikti tajā.
Ja līgums nav noslēgts un mēneša laikā samaksa nav saņemta, zemnieks ir tiesīgs vērsties pārvaldē, un tā viņa interesēs mēģinās līdzekļus atgūt. Par laikus nesamaksāto summu tiek noteikta arī soda nauda. Vispirms parādnieks tiek brīdināts, bet, ja uz to viņš nereaģē, tad tiek rakstīts pieteikums tiesai. Zemniekam nav ne jāiet uz tiesu, ne arī pašam jācīnās par šo naudiņu. Pārvalde kā prasītājs ir atbrīvota no tiesas izdevumiem, un mēs kā valsts iestāde šo pakalpojumu sniedzam bez maksas.”
Vienīgie izdevumi, kas jāsedz zemniekam, ir notariālās pilnvaras sagatavošana, lai pilnvarotu pārvaldi darboties viņa interesēs. B.Kiršblate vērtē, ka tie ir apmēram pieci lati.
Lai gan problēma pastāv, gadījumu, kad zemnieki vērstos pēc palīdzības LAD, ir maz. B.Kiršblate skaidro: „Pieļauju, ka tas ir informācijas trūkuma dēļ, jo ne visi zemnieki zina, ka viņiem ir tiesības kaut kur meklēt un saņemt šādu palīdzību. Daļa samierinās ar situāciju, daļa cenšas naudu atgūt saviem spēkiem.” Bija vai nebija vienošanās?
Visi trīs lopu īpašnieki skaidro, ka sadarbības līgumi, kuros būtu paredzēti arī samaksas termiņi, nav slēgti. Piemēram, I.Agapova norāda: ”Vienošanās nav bijusi, nav bijusi pat tāda runa.”
Tomēr a/s ”RUKS” izpilddirektors Kristaps Štrauss apgalvo pretējo, norādot, ka mutiskas vienošanās ar katru gaļas piegādātāju ir bijušas. ”Pēc maksājuma grafika ir tā, ka šonedēļ šiem cilvēkiem nauda tiks samaksāta,” skaidro K.Štrauss. Viņš apgalvo, ka samaksas termiņi ir atšķirīgi, taču ar A.Fiļipovu un A. Liepiņu bijusi vienošanās par maksājumu izdarīšanu trīs mēnešu laikā. Par I.Agapovas gadījumu K.Štrauss atzīst: ”Pieļauju, ka tur gan varētu būt notikusi neliela aizkavēšanās.”
I.Agapova par teikto ir pārsteigta un norāda: ”Ja šāds līgums ir, es to gribētu redzēt un arī savu parakstu uz tā!”
K.Štrauss skaidro, ka uzņēmums piedāvā izdevīgu un salīdzinājumā ar citiem augstāku maksu par kilogramu gaļas: ”Tas ir tas, kādēļ esam interesanti piegādātājiem. Ja rēķinu apmaksas termiņš ir garāks, tad tai pašā laikā maksa ir lielāka.”
Situācijas, kad samaksa aizkavējas, K.Štrauss skaidro ar dažādiem apstākļiem, piemēram, ar to, ka arī uzņēmuma klienti dažreiz kavē maksājumus.
Komentāri