Piektdiena, 7. novembris
Vārda dienas: Helma, Lotārs, Pērle

Nākotni saista ar krūmcidonijām

Sarmīte Feldmane
23:00
07.10.2017
127
Cidonijas 1 1

Gada sākumā nodibināta “Krūmcidoniju augļkultūras attīstības biedrība Latvijā”. Tās mērķis, apvienojot lauksaimniekus, pārstrādes uzņēmumus un pētniekus, ir sekmēt jaunu produktu radīšanu un tirdzniecību, kā arī cidoniju zinātnisko izpēti un atpazīstamību pasaulē.

Cidoniju renesanse

Šobrīd biedrībā darbojas jau 16 šīs nozares pārstāvji no visas Latvijas.“Krūmcidoniju audzēšana ir tā, kur mēs pasaules līmenī esam priekšā – mums ir vislielākie stādījumi pasaulē, mūsu zinātnieki ir selekcionējuši krūmcidoniju. Ārpus Latvijas mēs skatāmies uz rietumiem, tur šo kultūru nepazīst, un tā ir problēma. Centīsimies šo jautājumu risināt. Ir doma nozari paplašināt, lai nav tā, ka ir tikai dažas saim­niecības,” sacījis biedrības valdes priekšsēdētājs Nauris Jurgen­bergs un atzinis, ka lielākā daļa krūmcidoniju augļu svaigā veidā tiek eksportēti, bet biedrības mērķis – sekmējot lauksaimnieku un pārstrādes uzņēmumu sadarbību, panākt, lai cidonijas lielos apjomos pārstrādā tepat, Latvijā. “Var teikt, ka ir cidoniju renesanse Latvijā,” norādījis Nauris Jur­genbergs.

Senie ieguldījumi atmaksājas

“Divas dienas rāvāmies, visa ģimene sabrauca. Par daudzumu sūdzēties nevar, bet cidonijas mazākas nekā citus rudeņus, tomēr raža ir normāla,” stāsta taureniete Sarmīte Lielā. “Klētniekos” 0,9 hektāros audzē krūmcidonijas un šoruden novākts ap trīs tonnām.

“Augļi ir ekoloģiski. Kopš cidonijas iestādītas, lauks nav redzējis nekādu mēslojumu. Pirms tam tur auga kartupeļi,” stāsta taureniete. Krūmcidonijas viņa sastādīja 80.gadu beigās. Tolaik cidonijām, kas savu īpašību dēļ tika nosauktas par ziemeļu citronu, kā kultūrai tika paredzēta plaša nākotne. Lielākas un mazākas platības iestādīja daudzi. “Pārdevu govi, Smiltenē nopirku stādus un stādīju. Pirmajos gados augļus sulai varēja pārdot skolām, vēlāk nevienam nevajadzēja. Kad stādījām, bija liela aizrautība, tika runāts, ka par cidonijām pasaulē liela interese, ka tās būs eksportprece. Nekas no tā neiznāca,” stāsta Sarmīte. Daudzi vēlāk stādījumus izara, bet, tā kā Sar­mītei cidoniju lauku saimniekošanai īpaši nevajadzēja, ļāva, lai aug. Bija taču ieguldīti līdzekļi. “Dažus gadus pilnīgi neko nedarījām, pat rindstarpas neizpļāvām. Tad pirms gadiem 15 kāds bija pielaidis uguni, bet tas nāca laukam un cidonijām par labu, jo no saknēm sāka augt jauni dzinumi. Apkārt bija uzarti lauki, un lielāka ugunsnelaime nenotika,” atceras taureniete un piebilst, ka pašu vajadzībām ik gadu cidonijas nedaudz vāktas, lai no aromātiskajiem un vērtīgajiem augļiem gatavotu sīrupu, pažāvētu kārumiem. Pirms pāris gadiem par cidonijām atkal interese palielinājās. Tad arī “Klētniekos” atkal sāka tām pievērsties. Sarmīte ir pārliecināta, ka cidonijas ir ļoti pateicīga kultūra, kuru viegli audzēt. “Vasarā izpļauj rindu starpas un rudenī novāc ražu,” smej cidoniju audzētāja un piebilst, ka krūmus labprāt apgrauž stirnas un zaķi, bet tas nekaitē, krūmi aug vēl kuplāki, ne tā kā ogulājiem, kuru ogas vēl jāsargā arī no putniem. Starp krūmiem arī zāli “Klētniekos” nepļauj, tā pasargā gan no ziemas sala, gan pavasara salnām. Krūmi gan pie cidoniju stādījumiem jāizpļauj.

“Klētniekos” ir 18 hektāri zemes. Sarmītes pieci bērni vienojušies, ka te tiks stādītas cidonijas, ja jau pamats ir ielikts. “Dēls Guntis uzņēmās saimniekot. Viņš apmeklēja semināru, mācās, kā audzēt cidonijas. Pārējie palīdzam. Guntis arī iegādājies jaudīgu sulu spiedi, tā kā tiek domāts arī tālāk. Novākšana problēmas nesagādā, atbrauc visi pieci bērni kopā ar ģimenēm, strādā, bet 11 mazbērniem tas ir piedzīvojums. Vasarā viņiem jāravē stādi, īpaši jau nepretojas,” pārdomās dalās taureniete Sarmīte Lielā un uzsver, ka krūmcidoniju audzēšana bērniem būs papildu nodarbošanās laukos, jo katram ir savs darbiņš. Viņi stāda arī ābeļdārzu, jau aug ap 60 ābeļu.

Pircēju netrūkst

“Pieprasījums pēc cidonijām ir liels. Zvanīja no Saulkrastiem, ka nopirks visas, cik izaudzis, jo esot līgums, nezinot, kā izpildīt. Vēl kādi meklēja, tomēr, cik vajag, atstājam sev, pārējo otro gadu  pārdodam SIA “Very berry”. Uz­ņēmuma pārstāvji atbrauc, savāc, arī par cenu nevar sūdzēties. Novāktie augļi ātri jārealizē, ja vācot kaut kur auglis piesities, paliek melns, ” atklāj saimniece un pastāsta, arī paši izspieduši sulu, lai gatavotu sīrupu un kārumus. Šoruden izspiests vairāk sulas nekā parasti, lai iegūtu cidoniju sēklas un varētu paplašināt stādījumus. “Visas sēklas tiek sētas piemājas dārziņā. Vasarā mazbērni ravē. Divgadīgus dēstus jau stādām laukā. Pavasarī iestādījām ap tūkstoti, tātad hektāru. Div­gadīgus stādus izstāda, un tad pēc diviem gadiem ir pirmā raža,” stāsta Sarmīte un atzīst, ka darbs ir liels, taču krūmcidonijas stāds maksā ap trīs eiro, tādēļ vērts audzēt pašiem. “Klētnie­kos” audzē piecu šķirņu krūmcidonijas. Cidoniju augļi ir ļoti dažādi, arī zaļi, un šķiet, ka vēl nav gatavi. Tad vēl ir dzelteni un gandrīz caurspīdīgi dzelteni, arī bumbierveida un citādi.

Plāno nākotni

Jaunpiebaldzēns Imants Bēr­ziņš vecāku saimniecībā “Lejas Strupiņi” iestādīja 1,5 hektārus krūmcidoniju. “Domāju, ko audzēt, lai būtu mazāk darba. Tā kā draudzene Jelgavas pusē audzē cidoniju stādus un gatavo sukādes, izvēle nebija grūta,” atklāj Imants un uzsver, ka pēc diviem gadiem būs pirmā raža. “Iegul­dījums ir liels, šajā reizē nepiesaistīju nekādu fondu atbalstu, bet nākotnē noteikti to darīšu,” pastāsta jaunpiebaldzēns. Viņš arī seminārā pārliecinājies, ka tagad daudzi stāda krūmcidonijas, tādēļ jārēķinās, ka tāda cena kā tagad par to augļiem pēc dažiem gadiem nebūs. “Jādomā, kā augļus vēl izmantot, jo apēst kā ābolu tos nevar. Tagad ir arī eksporta iespējas, un interese par mūsu cidonijām kā ekoloģisku produktu ir liela,” bilst jaunpiebaldzēns, atzīstot, ka Jaunpiebalgā jādomā arī, kā stādījumus ziedēšanas laikā pasargāt no pavasara salnām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kapsētā atklājas likteņi un vēsture

00:00
07.11.2025
102

Latvijā drēgns, vakaros tumsa iezogas aizvien agrāk. Ir veļu laiks, kad klusināti atmiņās atceramies tuvos, pazīstamos, zināmos, kuri mums atstājuši savas dzīves devumu. Cik daudz vai maz zinām par iepriekšējām cēsnieku paaudzēm, kādi stāsti dzirdēti par Mūžības dārziem Cēsīs, kas lasāms, pašķirstot vecas avīzes un žurnālus, atbildes meklēt rosināja Cēsu Centrālās bibliotēkas darbinieku rīkotais “Literāro […]

Ar atkarībām cīņu uzsākušie kopīga piedzīvojuma gaidās

00:00
06.11.2025
106

Drēgnajā aizvadītās sestdienas rītā Cēsīs, Vienības laukumā, it pozitīvā gaisotnē vārdus pārmija neliela ļaužu kompānija. Tie bija projekta “Dzīvo ar sparu, ne ar ieradumu” dalībnieki, kuri gatavojās savam pirmajam kopīgajam pārgājienam, šoreiz – Cēsīs. Lai gan plānotais dalībnieku skaits ar dažādām atkarībām nomāktajiem bijis vairāk par desmit,    šoreiz bija atnākuši tikai daži, toties ļoti […]

Dārziņa mūzika nebeidz skanēt

00:00
05.11.2025
100

Divas dienas pirms komponista, novadnieka Emīla Dārziņa 150.jubilejas, sestdien, 1.novembrī,    Cēsīs izskanēja viņam veltīts muzikāls sveiciens. To kopā ar pieciem vīru koriem, trim jauktajiem koriem, akadēmisko orķestri    “B-Sharp” un solisti Paulu Mihai­lovu sarūpēja koncerta “Dzies­ma, kas neatstāj” mākslinieciskā vadītāja Marika Slotina-Brante. “Pirms desmit gadiem komponista jubilejā saaicināju korus no Vidzemes un Rīgas, koncertā […]

Elīna Purmale-Baumane: Kad beidzam mācīties, sākam atpalikt – kāpēc pieaugušajiem jāmācās?

14:32
04.11.2025
28

Mūsdienās darba tirgus mainās tik strauji, ka reiz iegūtā izglītība vairs nav ilgtspējīgs pamats stabilitātei un karjeras izaugsmei, tāpēc mācīšanās pieaugušā vecumā, turklāt visa mūža garumā, ir kļuvusi par nepieciešamību, nevis izvēli. Lai gan valsts mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 60 % pieaugušo regulāri iesaistās izglītībā, šobrīd to dara aptuveni 34 %. […]

Pašvaldība gatavojas ziemas ceļu uzturēšanai

00:00
04.11.2025
77

Cēsu novada pašvaldība kopumā gatava gaidāmajai ziemai un savā pārziņā esošo ceļu uzturēšanu nodrošinās. Tā var spriest no apvienību pārvalžu vadītāju teiktā “Druvai”. Jau novada Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes vadītājs Kristaps Ēdolfs pilnībā pārliecināts apliecināja, ka pašvaldības ceļu uzturēšana ziemas sezonai ir nodrošināta un līgumi ar pakalpojumu sniedzējiem par darbiem Cēsīs un Vaives pagastā ir […]

Spāres muižā būs sociāli un kultūras pasākumi

00:00
03.11.2025
118

Biedrība “Cerību spārni”, kas nesen sāka saimniekot Spāres    muižā, Spāres Rakst­nieku parkā pirmdien, 27.oktobrī, atzīmēja Aleksandra Čaka dzimšanas dienu. Kā zināms, ideju ierīkot te parku savulaik izteica dzejnieks. Biedrības radošā komanda atzīmēja literāta dzimšanas dienu, sākot gatavoties nākamajam gadam, kad rakstniekam būs 125 gadu jubileja. Plānots to atzīmēt ar krāšņu “Mūžības skartā Čaka” godināšanas […]

Tautas balss

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
8
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Dzērvenes var saglabāt medū

08:19
04.11.2025
22
Lasītāja raksta:

“Nupat dzirdēju radio raidījumā, ka dzērvenes, aplietas ar medu, labi neglabājas. Taču tā gluži nav. Medū var saglabāt gan lielogu dzērvenes, gan purvā lasītās, par to esmu pārliecinājusies. Taču jāizvēlas cietas ogas, tās, kas vēl nav kļuvušas mīkstas. Un tad ogu pietiek līdz jaunajai ražai,” pastāstīja lasītāja, kas dzīvo Piebalgas pusē.

Laikam bez pabalsta neiztikt

08:19
03.11.2025
23
Līgatniete raksta:

“Radio pārraidē dzirdu, ka, lai varētu iztikt, cilvēkam mēnesī vajadzētu saņemt ap diviem tūkstošiem eiro. Bet mana pensija 490 eiro, kaut mūžā 32 gadus esmu cītīgi strādājusi. Kā lai izdzīvoju? Man ir 85 gadi, piepelnīties nevaru. Jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, vajadzīgas zāles,” sacīja līgatniete un piebilda, ka nekad nevienam nav neko lūgusi, bet laikam vajadzēs […]

Kā indeksēt lielākās, kā mazākās pensijas

08:18
03.11.2025
25
Cēsniece raksta:

“Tiekoties ar kaimiņieni, saruna iegriezās arī par pensiju indeksāciju. Man pensija maza, tas, ko saņēmu oktobrī vairāk, arī nav daudz. Savukārt kaimiņienei pensijā vairāk par tūkstoti eiro mēnesī. Viņa teica, ka tie 50, 60 eiro, kas klāt, neko daudz vairs neizsaka, labāk jau vairāk būtu indeksējuši mazās pensijas, lai labāk cilvēkiem, kuriem ienākumi zem iztikas […]

Meitene un meitene … dušā

09:15
28.10.2025
73
1
Māmiņa raksta:

“Runājot par Stambulas konvenciju, dzirdēts, ka vīrietis, kas sevi uzskatot par sievieti, drīkstēšot iet sieviešu dušā. Man gribas teikt, ka arī sieviešu, īpaši jau pusaudžu vecuma meiteņu, kopēja mazgāšanās nav nemaz tik vienkāršs jautājums. Pro­tams, ir nepieņemami, ja sievietei piespiež atrasties vienās mazgāšanās telpās ar vīrieti, bet dažai meitenei atrasties tajās kopā ar citām sava […]

Sludinājumi