Madonas mūzikas skolas direktors Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē krāšņi izskanēja Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas klavieru nodaļas vadītājas Ilzes Mazkalnes jubilejas koncerts. Pirmā koncerta daļa bija veltīta Ludviga van Bēthovena daiļradei (klavierkoncerts Nr.1 op.15 I d., solists Tomass Kozlovskis, un Nr.5 op.7, soliste Ilze Mazkalne) ar skanīgā Vidzemes kamerorķestra un lietpratīgā diriģenta Andra Veismaņa līdzdalību. Otrajā koncerta daļā skolotājas bijušo un tagadējo audzēkņu atskaņojumā klausījāmies Graubiņa, Haidna, Šopēna, Čaikovska, Lista, Ridemana skaņdarbus. Jau ar pirmajām klavierkoncerta skaņām Vidzemes kamerorķestra sniegumā klausītāju pārpilnā zāle nonāca mūzikas un notikuma varā. Šī sajūta turpinājās līdz koncerta beigām, koncertu pārvēršot par notikumu ne tikai jubilārei, bet arī Cēsu mūzikas vidusskolai, visai Vidzemei, pat Rīgai. Rīgas koncertdzīves gardēžiem varam droši jautāt: kad jūs pēdējo reizi dzirdējāt tik augstā profesionālā līmenī skanam Bēthovena piekto klavierkoncertu, tāpat kā
katru nākošo skaņdarbu arvien jauna solista izpildījumā? Tas vieš gandarījumu gan tiem, kas zināja, uz kādu notikumu viņi nāk, gan tiem, kas koncertu izvēlējās afišā izlasītās skaistās programmas dēļ. Varam būt lepni, ka no galvaspilsētas viedokļa tik mazajās Cēsīs darbojas visu novadu pārstāvošs labs kamerorķestris. Un strādā tik augstas klases izpildītājmāksliniece un tik sekmīga klavierskolotāja Ilze Mazkalne, ka viņai ir pa spēkam un ka viņai ir ko sapulcināt lieliskam koncertam. Vēl bērnu skolas audzēkņa Tomasa Kozlovska spilgti atskaņotā Bēthovena jaunības koncerta pirmā daļa vieš cerības jauno mākslinieku arvien biežāk redzēt koncertestrādē ar mākslinieciskiem pārsteigumiem. Vismazākās koncerta dalībnieces Anetes Suharževskas debija ar Graubiņa “Stādīju ieviņu” un Haidna “Sonatīni” zāli saviļņoja līdz ovācijām. Meitenīte, kurai pēc auguma un vecuma būtu jāspēlējas ar lellēm, pie flīģeļa “rīkojās jau kā māksliniece”. Kristīne Bērziņa un Elīna Rode klausītājus ieveda Šopēna polonēžu mūzikas tēlos, bet Līga Ceriņa Čaikovska “Dumkā” gleznoja tautiski romantiskās ainas. Riharda Plešanova tulkojums Lista “Spāņu rapsodijai” jau liecināja par jaunas zvaigznes parādīšanos, kurai it kā vairs neeksistē tehniskas problēmas izpildījuma mērķu sasniegšanai. Romāns Vendiņš ar savu džeza priekšnesumu apliecināja kādreizējās skolotājas gudro atļāvumu viņa centieniem mūzikas vidusskolas tradicionālās ievirzes paplašināšanā. Šī muzikālā notikuma apraksta nobeigumam gribētu citēt Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas klavieru nodaļas vadītājas, pianistes Anitas Pāžes vārdus par kolēģi: “Ilzei Mazkalnei ir tik daudz laba, ka mēs visi varam no viņas mācīties. Viņa ir brīnišķīga gan kā skolotāja, gan kā pianiste, gan kā māmiņa saviem diviem bērniem, gan kā visas Vidzemes mūzikas skolu konsultētāja, skaista un vienmēr smaidīga. Es tiešām domāju, ka viņa ir paraugs spēcīgai latviešu sievietei.”
Ko te vēl piebilst? Lai skolotājai Ilzei Mazkalnei vēl daudz radošu gadu, bet cēsniekiem tiktu pilsētas domes dāvana – dzirdēt šī koncerta atkārtojumu savās Cēsīs!
Komentāri