Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Mūzikas notikuma varā

Druva
23:00
01.06.2007
7

Madonas mūzikas skolas direktors Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē krāšņi izskanēja Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas klavieru nodaļas vadītājas Ilzes Mazkalnes jubilejas koncerts. Pirmā koncerta daļa bija veltīta Ludviga van Bēthovena daiļradei (klavierkoncerts Nr.1 op.15 I d., solists Tomass Kozlovskis, un Nr.5 op.7, soliste Ilze Mazkalne) ar skanīgā Vidzemes kamerorķestra un lietpratīgā diriģenta Andra Veismaņa līdzdalību. Otrajā koncerta daļā skolotājas bijušo un tagadējo audzēkņu atskaņojumā klausījāmies Graubiņa, Haidna, Šopēna, Čaikovska, Lista, Ridemana skaņdarbus. Jau ar pirmajām klavierkoncerta skaņām Vidzemes kamerorķestra sniegumā klausītāju pārpilnā zāle nonāca mūzikas un notikuma varā. Šī sajūta turpinājās līdz koncerta beigām, koncertu pārvēršot par notikumu ne tikai jubilārei, bet arī Cēsu mūzikas vidusskolai, visai Vidzemei, pat Rīgai. Rīgas koncertdzīves gardēžiem varam droši jautāt: kad jūs pēdējo reizi dzirdējāt tik augstā profesionālā līmenī skanam Bēthovena piekto klavierkoncertu, tāpat kā

katru nākošo skaņdarbu arvien jauna solista izpildījumā? Tas vieš gandarījumu gan tiem, kas zināja, uz kādu notikumu viņi nāk, gan tiem, kas koncertu izvēlējās afišā izlasītās skaistās programmas dēļ. Varam būt lepni, ka no galvaspilsētas viedokļa tik mazajās Cēsīs darbojas visu novadu pārstāvošs labs kamerorķestris. Un strādā tik augstas klases izpildītājmāksliniece un tik sekmīga klavierskolotāja Ilze Mazkalne, ka viņai ir pa spēkam un ka viņai ir ko sapulcināt lieliskam koncertam. Vēl bērnu skolas audzēkņa Tomasa Kozlovska spilgti atskaņotā Bēthovena jaunības koncerta pirmā daļa vieš cerības jauno mākslinieku arvien biežāk redzēt koncertestrādē ar mākslinieciskiem pārsteigumiem. Vismazākās koncerta dalībnieces Anetes Suharževskas debija ar Graubiņa “Stādīju ieviņu” un Haidna “Sonatīni” zāli saviļņoja līdz ovācijām. Meitenīte, kurai pēc auguma un vecuma būtu jāspēlējas ar lellēm, pie flīģeļa “rīkojās jau kā māksliniece”. Kristīne Bērziņa un Elīna Rode klausītājus ieveda Šopēna polonēžu mūzikas tēlos, bet Līga Ceriņa Čaikovska “Dumkā” gleznoja tautiski romantiskās ainas. Riharda Plešanova tulkojums Lista “Spāņu rapsodijai” jau liecināja par jaunas zvaigznes parādīšanos, kurai it kā vairs neeksistē tehniskas problēmas izpildījuma mērķu sasniegšanai. Romāns Vendiņš ar savu džeza priekšnesumu apliecināja kādreizējās skolotājas gudro atļāvumu viņa centieniem mūzikas vidusskolas tradicionālās ievirzes paplašināšanā. Šī muzikālā notikuma apraksta nobeigumam gribētu citēt Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas klavieru nodaļas vadītājas, pianistes Anitas Pāžes vārdus par kolēģi: “Ilzei Mazkalnei ir tik daudz laba, ka mēs visi varam no viņas mācīties. Viņa ir brīnišķīga gan kā skolotāja, gan kā pianiste, gan kā māmiņa saviem diviem bērniem, gan kā visas Vidzemes mūzikas skolu konsultētāja, skaista un vienmēr smaidīga. Es tiešām domāju, ka viņa ir paraugs spēcīgai latviešu sievietei.”

Ko te vēl piebilst? Lai skolotājai Ilzei Mazkalnei vēl daudz radošu gadu, bet cēsniekiem tiktu pilsētas domes dāvana – dzirdēt šī koncerta atkārtojumu savās Cēsīs!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
13

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
29

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
80

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
94

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
55

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
7
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
26
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi