Sestdiena, 18. janvāris
Vārda dienas: Antons, Antis, Antonijs

Muzejnieki no Krievijas vēlas sadarboties

Līga Eglīte
23:00
24.04.2017
4
Peterburgas Muzejnieki 2 1

Krievijas muzeju speciālistu delegācija no Pēterburgas, Maskavas un Kazaņas atzīst, ka no Cēsu un arī pārējiem Latvijā redzētiem muzejiem viņiem ir, ko mācīties. Krievijas muzejnieki bijuši arī pārsteigti par augsto līmeni mūsu muzejos.

Krievijas muzeju speciālisti Latvijā viesojās trīs dienas, Cēsīs viņi apmeklēja gan Jauno, gan viduslaiku pili, ar interesi un zinātāja vērīgumu pētīja ekspozīcijas un informāciju krievu valodā, uzdeva jautājumus par pils spokiem, nostāstiem un tūristu skaitu sezonā, kā arī daudz, daudz fotografēja. Mājinieki bija sagādājuši pārsteigumus viduslaiku manierē, jo viesi sastapa gan 16.gadsimta viduslaiku pils pārvaldnieku, gan kalpotājas, uzzināja par tā laika labas uzvedības manierēm, iemācījās dziesmu latīņu valodā un pat dejoja.

Olga Arhipova no Pēterburgas, Ziemas pils Tūrisma departamenta direktore, interesējās par apskates objektu pieejamību cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām un ierosināja pievienot planšetēm informāciju arī Braila rakstā. Cēsīs redzētais viņai bija pārsteigums: “Es katru gadu braucu uz Somiju, uz operas svētkiem Savonlinnā, bet te ir kaut kas tāds… Man nopietni jāpārdomā, vai turpmāk doties turp vai uz Cēsīm.”

Jeļena Smoļina, muzeja speciāliste no Pēterburgas, atzinās, ka viņas vecaistēvs dzimis Latvijā un te droši vien dzīvo daudzi radinieki. Bažas par to, kas šeit sagaida, bijušas pietiekami lielas, vīrs pat nav gribējis, ka viņa dodas uz senču dzimteni: “Žēl, ka robežu šķērsošana ir tik sarežģīta! Vēlos atgriezties te vēl un vēl, apskatīt Lat­­viju pamatīgāk, vairāk un sameklēt radiniekus.”

Par sadarbības veidošanos ar Krievijas muzejiem un apmeklējuma mērķiem sīkāk pastāstīja Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks Tālis Pumpuriņš: “Pirms gada Pēterburgā, Ermit­ā­žā, jau 15. reizi notika Starp­tau­tis­ka Apaļā galda konference “Mu­zeji un kultūras tūrisma problēmas”, kurai bijām sagatavojuši Cē­su un Vidzemes prezentāciju. Klausī­tā­jiem bija liela interese un vēlme to visu apskatīt klātienē. Tālāko organizēja Vidzemes Tū­ris­­ma asociācija un Raitis Sijāts, ko­pā ar Er­mitāžas Tūrisma un speciālo programmu nodaļas vadītāju saskaņojot maršrutu pa Vid­zemi. Šogad tūlīt pēc konferences, kurā piedalījās gan muzeju, gan tūrisma nozares pārstāvji, jau nākamajā dienā dalībnieki brauca pie mums.

Domāju, tas, ko viesi šeit redzēja, viņiem bija pārsteigums. Krie­vu muzeja direktora vietnieks, atbildīgais par ekskursiju rīkošanu, konferencē visus iedrošināja, ka noteikti vajag doties uz Latviju, neklausoties tās muļķības, ka Lat­vijā krievu tūrists netiek gaidīts. Šai vizītei noteikti būs turpinājums.

Mums jau ir izveidojusies laba sadarbība ar Ermitāžu, iekārtojot Zīversu telpas Cēsu muzejā. Krie­vijā ir liela interese par Zī­versu dzimtu. Portreti mūsu muzejā ir kopijas no Ziemas pils Kau­ju slavas galerijas. Gan Ermitāžā, gan citu muzeju fondos ir ļoti daudz materiālu, kas attiecināmi uz Cēsīm, arī Ivana Bargā lielgabali. Nākotnē jāstrādā, lai veidotu izstāžu apmaiņu vai kopīgas dvīņu izstādes.”

Viesi, kuru vidū bija eksperti, restauratori, mārketinga un metodiskā darba speciālisti, pa ceļam uz Cēsīm apmeklēja arī Alūksni, Minerālu muzeju, Glika muzeju un Vecgulbenes muižu. Vēl piesātinātajā programmā bija Limbaži un Sudraba muzejs, Minhauzena pasaule un nobeigumā Turaidas muzejrezervāts.

Raitis Sijāts, Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Sadarbība ar Krieviju sākās jau projektā “Pilis un muižas”. Starp­tautiskajā izstādē Pēterburgā Zie­mas pils tūrisma departamenta direktore Olga Arhipova atnāca uz mūsu stendu, novērtēja un uzaicināja uz muzeju, lai iepazīstinām ar savu piedāvājumu. Aizbrau­cām, pastāstījām, es uzaicināju ap­meklēt Vidzemi. No apmēram 200 muzeju speciālistiem 18 ieinteresējās un ieradās. Viesi bija sajūsmināti un pārsteigti. Teica, ka devušies kā parastā ekskursijā, bet atbraukuši uz pasaku.

Ievēroju, ka pēc trakā propagandas fona viesi bija apjukuši, iespējams, domāja, ka te būs sliktāk nekā pašu zemē. Beigās jautāja: “Kur ir tie NATO karavīri? Trijās dienās redzējām tikai vienu policijas automašīnu.”
Krievijā viss ir liels, viss ir oh un ah, bet muzejos darbinieki samērā stīvi, rāmjos. Mūsu viesi atzina, ka jau mācoties no Latvijas kolēģiem brīvāku informācijas pasniegšanas un interpretācijas veidu.

Esmu jau saņēmis pateicības vēs­tules par vizītes organizēšanu, kā arī uzaicinājumu ar Lat­vijas spe­ciālistu delegāciju apmeklēt Ermitāžu un Krievu muzeju.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Līgatnē pirts – vieta, kur satikties un gūt labsajūtu 

00:00
18.01.2025
4

Katras, kaut nelielas pārmaiņas, vienalga, ar ko tās saistītas, raisa satraukumu, neziņu, ja tās skar personīgi. Kopš rudens līgatniešu sarunās būtiska tēma bija Līgatnes pirts nākotne. Tā kādreizējās papīra fabrikas dzirnavās ir, kā saka līgatnieši, no neatminamiem laikiem, kad 19.gadsimtā veidojās strādnieku ciemats. Pašvaldība, kas pēdējās desmitgadēs pirti apsaimniekoja, ziņoja, ka tā nav vietvaras funkcija, […]

Priekuļi. Redzēt attīstību un uzlabot ikdienu

00:01
17.01.2025
40

Pagastam svarīgas attīstības lietas un ikdienas sarežģījumi – tik daudzveidīga bija Cēsu novada pašvaldības un Priekuļu apvienības vadības saruna kārtējā tikšanās reizē ar iedzīvotājiem. Uz priekuliešu jautājumiem atbildēja novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, viņa vietnieki Inese Suija-Markova un Atis Egliņš-Eglītis, pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts, Priekuļu apvienības pārvaldes vadītāja Evita Šīrante un viņas vietnieks saimnieciskajos […]

Lācenes Ilzītes jubileja atzīmēta savējo pulkā

00:00
17.01.2025
29

“Apskatīju iepriekšējo jubileju bildes, kāda izskatījusies torte. Tās gleznojumi ir    līdzīgi, jo kārumi jāsaliek tā, lai jubilāre dāvanu uzreiz    neizjauc, bet ēd lēnām un skaisti. Tortē ir lasis un citas zivis, krabju nūjiņas,    rieksti, ogas, kartupeļu biezputra, liellopu kuņģīši, medus. Cienastā bija arī āboli,” pastāsta zvērkope, par lācenes Ilzītes mammu dēvētā Velga […]

Dzērbenē Pateicības svētki darītājiem

00:00
16.01.2025
51

“Cik paši darīsim, tik būs, jo kurš gan nāks un darīs,” saka dzērbenietis Guntars Skripko. Viņš ir viens no tiem, kuri saņēma pagasta tautas nama Pateicību par brīvprātīgo darbu. “Ikdienā tie, kuri nav bijuši saistīti ar pasākumu rīkošanu vai pils, estrādes, pagasta centra noformēšanu svētkos, neiedomājas, cik daudz darba ir jāiegulda, sākot no idejas, materiāliem […]

Jaunpiebalgas Kultūras centrā rosība ik vakaru

00:00
15.01.2025
97

“Lai gan varētu domāt, ka amatiermākslas kolektīvi pēc daudzajiem gadu mijas pasākumiem tagad kaut nedaudz atvelk elpu, tā nav. Katram savi mērķi, kurus grib sasniegt,” saka Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa un uzsver, ka katru vakaru centrā kādam kolektīvam ir mēģinājums, tikšanās, lai apspriestu gaidāmos kultūras notikumus pagastā, novadā, Latvijā. Pagasta jauktais koris “Jaunpiebalga” […]

Skatītāji plūst uz “Straumi”

00:00
14.01.2025
245

Režisora Ginta Zilbaloža veidotās animācijas filmas “Straume” galvenais varonis kaķis vientuļnieks paceltu asti soļo pa pasaules nozīmīgāko kino festivālu sarkanajiem paklājiem un priecē ar aizvien jauniem panākumiem, balvām un atzinību Francijā, Kanādā, Meksikā, Austrālijā, Ķīnā, Polijā. “Straume” saņēmusi arī prestižo Ņujorkas kinokritiķu apvienības balvu kā gada labākā animācijas filma, un nu jau tās producents Matīss […]

Tautas balss

Ar kādu ātrumu brauc kravas mašīnas

11:35
15.01.2025
63
1
J. raksta:

“Lasu par traģisko avāriju uz Ventspils šosejas, kurā bojā gāja skolotāja un mirusi arī viena skolniece, bet vēl dažām meitenēm nopietni jāārstējas slimnīcā. Laikam jau vainīgais būs mikroautobusa šoferis, kurš veda dziedātājas, jo, kā stāsta mediji, busiņš bijis braukšanai pretējā joslā un satriecies ar kravas mašīnu. Bet gribu gan teikt vienu lietu, vai bija pareizi […]

Jālabo pārbrauktuve

11:35
15.01.2025
24
Lasītāja raksta:

“Tā arī mēs, liepēneši, nevaram sagaidīt, kad “Latvijas Dzelzceļš” salabos pārbrauktuvi. No un uz būvmateriālu rūpnīcu sezonas laikā brauc daudz kravas mašīnu, pa Cēsu-Valmieras ceļu bieži pārvietojas kokvedēji, pārbrauktuves segums kļūst aizvien sliktāks,” pau­da lasītāja.

Bedres tikai dažas, bet nepatīkamas

11:34
15.01.2025
22
Cēsnieks raksta:

“Cēsīs Birzes iela tiešām ir labi sakārtota, izdevīgi to izmantot, ja jāapbrauc pilsētas centrs. Tikai nelielajā vecā asfalta daļā laikā, kad kūst sniegs un līst, padziļinās bedres. Tās nav lielas, bet diezgan dziļas, automašīnai var pārsist riepu, īpaši braucot tumsā un lietū,” sacīja cēsnieks, aicinot ielas apsaimniekotājus bedres aizbērt.

Pirts – ikdienai, ne atpūtai

10:44
13.01.2025
29
12
Lasītāja V. raksta:

“Līgatnē nav skaidrības par pirti. Tā iedota nomā uzņēmējam, bet vai viņš nepaaugstinās maksu par pēršanos? Tā nu ir, ka mazajā pilsētiņā ir daudz mājokļu, kuros nav vannas istabas, pirts ir ikdie­nas nepieciešamība, ne atpū­-tas procedūra. Saprotams, ka viss kļūst dārgāks, taču mazgāšanās ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc pašvaldībai ir jāpadomā, lai tā ir pieejama arī […]

Vajag arī rīta pusē

10:43
13.01.2025
28
I. no Raunas. raksta:

“Raunā pasta nodaļa tagad atrodas pagasta centrā. Ir ērti ieiet, nav jākāpj pa kāpnēm, kā bija pasta mājā.Taču pasta darba laiks gan ir neizprotams – darba dienās no plkst. 13.30 līdz 16.30. Laucinieki taču uz pagasta cen­tru brauc no rīta, ne pēcpus­dienā. Arī centrā dzī­vojošie seniori lietas kārto rī­ta pusē. Bet, ja cilvēks strādā, kad […]

Sludinājumi