Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Muzejnieki no Krievijas vēlas sadarboties

Līga Eglīte
23:00
24.04.2017
8
Peterburgas Muzejnieki 2 1

Krievijas muzeju speciālistu delegācija no Pēterburgas, Maskavas un Kazaņas atzīst, ka no Cēsu un arī pārējiem Latvijā redzētiem muzejiem viņiem ir, ko mācīties. Krievijas muzejnieki bijuši arī pārsteigti par augsto līmeni mūsu muzejos.

Krievijas muzeju speciālisti Latvijā viesojās trīs dienas, Cēsīs viņi apmeklēja gan Jauno, gan viduslaiku pili, ar interesi un zinātāja vērīgumu pētīja ekspozīcijas un informāciju krievu valodā, uzdeva jautājumus par pils spokiem, nostāstiem un tūristu skaitu sezonā, kā arī daudz, daudz fotografēja. Mājinieki bija sagādājuši pārsteigumus viduslaiku manierē, jo viesi sastapa gan 16.gadsimta viduslaiku pils pārvaldnieku, gan kalpotājas, uzzināja par tā laika labas uzvedības manierēm, iemācījās dziesmu latīņu valodā un pat dejoja.

Olga Arhipova no Pēterburgas, Ziemas pils Tūrisma departamenta direktore, interesējās par apskates objektu pieejamību cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām un ierosināja pievienot planšetēm informāciju arī Braila rakstā. Cēsīs redzētais viņai bija pārsteigums: “Es katru gadu braucu uz Somiju, uz operas svētkiem Savonlinnā, bet te ir kaut kas tāds… Man nopietni jāpārdomā, vai turpmāk doties turp vai uz Cēsīm.”

Jeļena Smoļina, muzeja speciāliste no Pēterburgas, atzinās, ka viņas vecaistēvs dzimis Latvijā un te droši vien dzīvo daudzi radinieki. Bažas par to, kas šeit sagaida, bijušas pietiekami lielas, vīrs pat nav gribējis, ka viņa dodas uz senču dzimteni: “Žēl, ka robežu šķērsošana ir tik sarežģīta! Vēlos atgriezties te vēl un vēl, apskatīt Lat­­viju pamatīgāk, vairāk un sameklēt radiniekus.”

Par sadarbības veidošanos ar Krievijas muzejiem un apmeklējuma mērķiem sīkāk pastāstīja Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks Tālis Pumpuriņš: “Pirms gada Pēterburgā, Ermit­ā­žā, jau 15. reizi notika Starp­tau­tis­ka Apaļā galda konference “Mu­zeji un kultūras tūrisma problēmas”, kurai bijām sagatavojuši Cē­su un Vidzemes prezentāciju. Klausī­tā­jiem bija liela interese un vēlme to visu apskatīt klātienē. Tālāko organizēja Vidzemes Tū­ris­­ma asociācija un Raitis Sijāts, ko­pā ar Er­mitāžas Tūrisma un speciālo programmu nodaļas vadītāju saskaņojot maršrutu pa Vid­zemi. Šogad tūlīt pēc konferences, kurā piedalījās gan muzeju, gan tūrisma nozares pārstāvji, jau nākamajā dienā dalībnieki brauca pie mums.

Domāju, tas, ko viesi šeit redzēja, viņiem bija pārsteigums. Krie­vu muzeja direktora vietnieks, atbildīgais par ekskursiju rīkošanu, konferencē visus iedrošināja, ka noteikti vajag doties uz Latviju, neklausoties tās muļķības, ka Lat­vijā krievu tūrists netiek gaidīts. Šai vizītei noteikti būs turpinājums.

Mums jau ir izveidojusies laba sadarbība ar Ermitāžu, iekārtojot Zīversu telpas Cēsu muzejā. Krie­vijā ir liela interese par Zī­versu dzimtu. Portreti mūsu muzejā ir kopijas no Ziemas pils Kau­ju slavas galerijas. Gan Ermitāžā, gan citu muzeju fondos ir ļoti daudz materiālu, kas attiecināmi uz Cēsīm, arī Ivana Bargā lielgabali. Nākotnē jāstrādā, lai veidotu izstāžu apmaiņu vai kopīgas dvīņu izstādes.”

Viesi, kuru vidū bija eksperti, restauratori, mārketinga un metodiskā darba speciālisti, pa ceļam uz Cēsīm apmeklēja arī Alūksni, Minerālu muzeju, Glika muzeju un Vecgulbenes muižu. Vēl piesātinātajā programmā bija Limbaži un Sudraba muzejs, Minhauzena pasaule un nobeigumā Turaidas muzejrezervāts.

Raitis Sijāts, Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Sadarbība ar Krieviju sākās jau projektā “Pilis un muižas”. Starp­tautiskajā izstādē Pēterburgā Zie­mas pils tūrisma departamenta direktore Olga Arhipova atnāca uz mūsu stendu, novērtēja un uzaicināja uz muzeju, lai iepazīstinām ar savu piedāvājumu. Aizbrau­cām, pastāstījām, es uzaicināju ap­meklēt Vidzemi. No apmēram 200 muzeju speciālistiem 18 ieinteresējās un ieradās. Viesi bija sajūsmināti un pārsteigti. Teica, ka devušies kā parastā ekskursijā, bet atbraukuši uz pasaku.

Ievēroju, ka pēc trakā propagandas fona viesi bija apjukuši, iespējams, domāja, ka te būs sliktāk nekā pašu zemē. Beigās jautāja: “Kur ir tie NATO karavīri? Trijās dienās redzējām tikai vienu policijas automašīnu.”
Krievijā viss ir liels, viss ir oh un ah, bet muzejos darbinieki samērā stīvi, rāmjos. Mūsu viesi atzina, ka jau mācoties no Latvijas kolēģiem brīvāku informācijas pasniegšanas un interpretācijas veidu.

Esmu jau saņēmis pateicības vēs­tules par vizītes organizēšanu, kā arī uzaicinājumu ar Lat­vijas spe­ciālistu delegāciju apmeklēt Ermitāžu un Krievu muzeju.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
3

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
437
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi