Ceturtdiena, 13. novembris
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņijs, Jevgeņija

Mūža simtais novembris

Druva
12:36
26.11.2013
47
Img 6804

“No sirds sveicu jūs simtajā dzīves jubilejā. Godājams ir jūsu mūžs, kas mērāms gadsimta garumā, bagāts ar dažādiem notikumiem līdzīgi kā Latvijas valsts pēdējās simtgades vēsture,” Valsts prezidents Andris Bērziņš apsveikumā raksta Vilmai Freivaldei. Skujenietei 24. novembrī tika svinēta simtā dzimšanas diena.

Novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, sveicot jubilāri, vēlēja veselību, dzīvesprieku un laimīgus gadus kopā ar savējiem. Vilma Freivalde, uzņemot kuplo radu saimi, bija priecīga būt kopā ar visiem, atcerēties aizvadītos gadus, priekus un skumjas, padarītos darbus.

Vilma Freivalde ir no Ķēču puses. Izaugusi 12 bērnu ģimenē, kur bijusi ceturtā jaunākā. Māsas jau aizsaulē, viena mirusi bērnībā, bet par brāli, kurš brauca uz kuģiem, pēdējās ziņas saņemtas no Francijas 1948. gadā. Visas māsas bijušas ilgdzīvotājas, īsākais mūžs bijis 79 gadi.

Vilma izaudzinājusi meitu Daci un dēlu Gati, auklējusi četrus mazbērnus, tagad viņu priecē septiņi mazmazbērni.

“Lielākā mūža daļa tepat Skujenē nodzīvota. Abi ar tēti uzcēla “Gaidas”, kur tagad dzīvo mazdēls,” stāsta Dace.

“Gaidas”

pēdējās desmitgades ir Līvānu māju ieskautas, bet savulaik turpat pie mājas bija kolhoza fermas govju aploki.

“Kādreiz bija citādi, tagad arī labi,” vien bilst simtgadniece, bet bērni Dace un Gatis uzsver, ka mammai dzīvē svarīgākais bijis darbs, uz to viņa allaž mudinājusi bērnus, sekojusi, lai ik sīkums būtu izdarīts kārtīgi. Darbs jādara kā nākas un mājai jābūt kārtībā.

“Atceros, pēc kara mamma un tētis brauca uz Ērgļiem strādāt mežā. Svētdienas vakarā izbrauca, pirmdienas rītā bija galā un uzreiz gāja darbā, naktīs gulēja vecā ēkā uz salmiem. Sestdienā atbrauca mājās, izcepa maizi un svētdienas vakarā brauca prom. Mēs palikām kopā ar tanti,” atmiņās kavējas dēls, bet Dace papildina, ka darbā fermā abi gājuši palīgā, vakarā un pusdienā govju slaukšana uzticēta viņiem.

“Kolhozā jau govīm nesagādāja tik barības, cik vajag. Reiz mamma salika nastā sienu un nesa uz fermu. Gājiens tomēr diezgan tāls. Nogurumā pakrita zem ozola

un raudāja. Trijos viņa cēlās un desmitos vakarā bija mājās,” papildina meita Dace.

Astra Purviņa

ir Vilmas māsas meita. “No “Gaidām” uz māju bija iestaigāta taciņa. Vilmas tante vienmēr steidzās, viņa ik reizi teica, ka zeme deg zem kājām. Mamma tad arī, tāpat kā Vilma, viņu ieraugot teica: “Vilmi, tev jau zeme deg.” Viņas tā cita citu uzrunāja – Vilmis, Zelmis,” pastāsta Astra, kura nu jau vairāk nekā desmit gadus dzīvo Anglijā un uz Latviju atbraukusi, lai nosvinētu tantes jubileju, Latvijas un savu dzimšanas dienu. “Viņa bija pedantiska, ja ieraudzīja kādu papīru zemē, vienmēr aizrādīja. Viņa nepieļāva iespēju, ka kaut kas varētu būt pavirši,” uzsver Astra, bet Vilmas vedekla Aleksandra piebilst, ka tik tīru veļu izmazgāt, kā viņas vīramāte, neviens nemāk.

Vilmas bērni, mazbērni brīnās, bet mazmazbērni klausās kā brīnumā dzīvesstāstā, ko neraksta grāmatā un nerāda filmā, bet ko izdzīvojis cilvēks, kurš ir tepat līdzās, kurš nežēlo smaidu.

“Mamma dziedāja sieviešu ansamblī, arī dejoja deju kolektīvā. Ģimenē vienmēr visi bijuši lieli dziedātāji,” stāsta Gatis. Astra atceras, kā turpat kūtsaugšā spēlējuši teātri, kā ar aizkaru atdalīta skatuve, ienesti soli skatītājiem. “Piedalījāmies mēs, bērni, arī mana mamma, Vilmas tante, Jāņonkulis,” bērnības notikumus pastāsta Astra un piebilst: “Vai varam iedomāties, ka pēc tik grūtas un garas darba dienas ir vēl spēks un vēlēšanās kaut ko darīt, rīkot dažādus svētkus.”

Dzīve Vilmai Freivaldei simts gadu garumā bijusi neskaitāmu notikumu bagāta. “Viņa nežēlojās. Atceros, mamma tikko bija aizgājusi pensijā. Pie mājas govis ganījās aplokā. Viņa piegāja un pasauca vārdā. Viena pēc otras nāca pie viņas. Mamma raudāja un klusi teica: “Kādās rokās jūs tagad esat.” Viņa ļoti pārdzīvoja, ka kāds varētu kaut ko neizdarīt,” par mammu stāsta meita, bet krustmeita Zenta Apine atgādina, ka Vilma vienmēr uz fermu līdzi ņēmusi maizīti. Ne jau lai pati ēstu, bet ar kārumu pacienātu piena devējas.

Pēdējos gadus Vilma dzīvo pie mazmeitas Vitas Demešenkovas, turpat kaimiņos “Gaidām”. “Saprotamies labi. Vecmāmiņa vēl ir varoša, pati izslauka istabu, arī drēbes izmazgā. Viņa nav izvēlīga ēdienā,” vecmāmiņas ikdienu atklāj mazmeita.

Znots Pēteris Zeile gan atceras, kā pirms dažiem gadiem sievasmāte cītīgi sekojusi notikumiem “Hameleonu rotaļās”, daudz lasījusi, uztraukusies , kā klājas politiķiem, ka viņi daudz ko dara nepareizi.

Savukārt vedekla Aleksandra stāsta: “Atceros, kā Gatis mani pirmoreiz veda uz “Gaidām”. Biju ļoti nobijusies. Vīramāte mani kārtīgi nopētīja, vīratēvs gan uzreiz pieņēma. Viņai, šķiet, nepatika, ka esmu Latgales meitene. Saprotamies ļoti labi, mums ir savi noslēpumi. Nekad neesmu jutusi, ka nebūtu pieņemta ģimenē.”

Mazmeitas Ilutas cepto torti grezno simtnieks. Radi apspriež, kam nākamajam varētu svinēt tādu jubileju. Kad atskan visu radu dziedātā “Dažu skaistu ziedu”, dzidri ieskanas arī Vilmas Freivaldes balss…

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
82

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
337

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
29

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Platforma STARS papildināta ar teju 40 izglītības programmām digitālo prasmju apguvei

11:19
11.11.2025
52

Prasmju pārvaldības platformā STARS (www.stars.gov.lv) pieaugušajiem šobrīd pieejamas teju 40 izglītības programmas, kas palīdz apgūt darba tirgū pieprasītās digitālās prasmes. Mācībām pieejams finansiāls atbalsts, veicinot prasmju pilnveides iespēju pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijā. Kā norāda Elīna Purmale-Baumane, VIAA Pieaugušo izglītības departamenta direktore, lai mainītu pieaugušo mācīšanās kultūru, būtiski ir radīt apstākļus, kas sniedz iespējas mācīties ērti, […]

Mirdzēs lāpas un skanēs zēnu kora balsis. Godinām brīvības cīnītājus

00:07
11.11.2025
76

Šovakar, 11.novembrī, godinot brīvības cīnītājus, Cēsu Lejas kapos pie pieminekļa kritušajiem Latvijas valsts neatkarības izcīnītājiem, kur pulcēsies lāpu gājiena dalībnieki, dziedās Cēsu 1.pamatskolas zēnu koris. Kora diriģente Ilze Grīn­felde teic, ka ideja par zēnu dalību piemiņas brīdī nākusi no Cēsu Kultūras centra, taču tā nav gluži pirmā reize, kad skolas puišu kolektīvs kuplina Lāčplēša dienas […]

Trīs amatierteātri pārstāvēs novadu skatē Limbažos

00:00
11.11.2025
149

Liepā, Jaunpiebalgā un Vecpiebalgā astoņi novada amatierteātri skatē žūrijas vērtējumam spēlēja savas izrādes. Raiskuma amatierteātra “Punkts uz i” iestudējumu “Visi ceļi ved uz Pločiem” vērtētāji noskatījās iepriekš.  Izrādes skatījās un vērtēja žūrija -    Ausekļa Limbažu teātra režisore un vadītāja Inta Kalniņa, aktrise, “Teātra TT” producente    Anna Putniņa un režisors un aktieris Valdis Lūriņš.  […]

Tautas balss

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
16
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
15
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
16
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
17
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
35
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Sludinājumi