Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aizvadītajā nedēļā savā pirmajā reģionālajā vizītē viesojās Valmierā. Viņš apmeklēja uzņēmumu “Valmieras stikla šķiedra”, jaunuzbūvētos daudzdzīvokļu īres namus, tikās ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku, domes deputātiem, biznesa organizāciju pārstāvjiem un Valmieras uzņēmējiem.
Viesojoties “Valmieras stikla šķiedrā”, premjers iepazinās ar uzņēmumu, tā ražotajiem produktiem un to daudzveidīgo pielietojumu dažādās industrijās, kā arī tika pārrunāta situācija ekonomikas jomā Latvijā, īpaši – enerģētikas politika rūpniecības nozarē.
Pēc jauno īres namu apskates Ministru prezidents atzinīgi novērtēja šo Valmieras pašvaldības iniciatīvu, lai risinātu akūto dzīvokļu problēmu: “Vispareizāk gan būtu, ja pašvaldība pildītu savas funkcijas, bet ēkas būvētu uzņēmēji, investējot savus līdzekļus. Pagaidām gan ārpus Rīgas tā nenotiek, bet saprotu, ka atslēga slēpjas aizdevumu iespējās. Lai uzbūvētu īres namu, vajadzīgs ilgāks laiks, lai to atpelnītu. Šobrīd pašvaldība var aizņemties uz ilgāku termiņu, uzņēmēji nē, tāpēc jādomā, ko valsts var palīdzēt. Viens risinājums būtu piesaistīt “Altum”, lai papildus banku aizdevumiem varētu pagarināt kredīta termiņu uzņēmējiem. Paliek arī valsts iespēja pašvaldībām palīdzēt uzņemties īres namu būvniecību. Taču tas jārisina kontekstā ar teritoriālo reformu. Jāsaprot, cik un kādas būs pašvaldības un kāda būs attīstības centru loma un pievilcība, jo skaidri redzam, ka uzņēmējdarbība un līdz ar to cilvēku plūsma koncentrējas ap noteiktiem attīstības centriem.”
Atbildot uz jautājumu, kāpēc pirmā vizīte tieši uz Valmieru, K. Kariņš norādīja, ka šāda izvēle ne tikai tāpēc, ka šī pilsēta ir viens no lielākajiem “Jaunās Vienotības” atbalsta punktiem Latvijā: “Valmiera ir viens no ļoti labiem piemēriem, šis ir spēcīgs attīstības centrs. Man gribētos, lai iespējami vairāk pilsētām būtu jārisina jautājumi, ko risina Valmiera: kā būvēt vairāk dzīvokļu, jo trūkst dzīvojamās platības; kā nodrošināt darbaspēku, jo darba roku trūkums ir ļoti jūtams. Saprotu, ka daudzviet Latvijā nav šādu problēmu un tāpēc nav arī attīstības.
Valmierā saražotais iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju atpaliek tikai no Rīgas, Valmiera attīstījusies kā ražošanas centrs un šajā jomā ir līdere. Uz šo pilsētu ikvienam vērts braukt pēc pieredzes, gan pašvaldību vadītājiem, gan valdības vadītājam, lai paskatītos, kā šeit strādā, lai varam no tā mācīties. Šis ir viens no mūsu labajiem stāstiem.”
Premjers neslēpa, ka viņam kā rīdziniekam ir zināma skaudība, jo galvaspilsētā šādas attīstības nav.
Taujāts, kāpēc nolēmis kļūt par premjeru, nomainot Eiropas Parlamenta deputāta krēslu pret šo samērā nepateicīgo amatu, K. Kariņš skaidroja, ka viņu mudinājusi atbildība un pienākums: “Ja zina, ka var un ir iespēja, nav pareizi nemēģināt un nedarīt. Kad kolēģi mani uzrunāja, daudz nedomājis, teicu – jā.”
Valmierā aktuāls bija jautājums par izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas izteikto ierosinājumu apturēt finansējuma piešķiršanu sporta būvēm, līdzekļus novirzot pedagogu algām, jo tas skartu arī notiekošo Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukciju. Uz to premjers apsolīja, ka visas saistības valsts pildīs un netiek plānots neko mainīt attiecībā uz investīcijām sporta būvēs: “Kāds, iespējams, nav īsti sapratis, kā veidojas valsts budžets. Ir vienreizēji plānotie izdevumi, kas parasti tiek novirzīti infrastruktūrai, piemēram, sporta būvēm, un ir kārtējie izdevumi, kas tiek plānoti ik gadu, piemēram, atalgojums pedagogiem. Tos nevajag jaukt. Pat ja kāds koalīcijā ierosinātu šo naudu, kas paredzēta sporta būvēm, novirzīt algām, to nevar darīt, jo kur ņemt naudu nākamajā gadā? Tāpēc ieplānotais finansējums sporta būvēm netiks mainīts.”
Uz jautājumu, ar kādiem pārbaudījumiem jārēķinās šai valdībai, premjers norādīja, ka katra nedēļa ir jauns izaicinājums, bet esot pārliecība, ka tos izdosies izturēt. Viņš neslēpa, ka viss jau nav pilnīgi gludi, arī šajā koalīcijā jau bijušas domstarpības, tai skaitā budžeta apspriešanas procesā: “Pirms tam gan visi vienojāmies, ka šis ir tehniskais budžets, kas jāpieņem, lai valstī ir skaidrība. Šis ir citu politikas rezultātā izveidots budžets, tas nav mūsējais. Strīdiem būs laiks, strādājot pie nākamā gada budžeta. Kad ir domstarpības, nākam kopā un runājam, līdz atrodam risinājumu. Mani priecē, ka visiem koalīcijas partneriem ir griba izdarīt labi, ir vēlme darīt lietas citādi. Vēlētājs šai Saeimai un arī man ir devis skaidru signālu, ka procesiem jānotiek citādi. Tātad man ir pienākums un atbildība darīt citādi. Domāt nevis tikai šaurās politiskajās kategorijās, bet par visu valsti. Ja to nedarīsim, netiksim uz priekšu. Daži šai valdībai prognozēja īsu laiku, bet šobrīd nevajag zīlēt, kad nāks nākamās Saeimas vēlēšanas, atgriezīsimies pie šī jautājuma un paraudzīsim, kā bijis ar šo valdību.”
Komentāri