Cēsu novada pašvaldībā izstrādātas vadlīnijas jaunam transporta kustības plānam, kas paredz pilsētas ielas padarīt drošākas un patīkamākas gan gājējiem, gan transportlīdzekļu vadītājiem. Plāna izstrādātāji to dēvē par satiksmes mierināšanas plānu.
Novada pašvaldības galvenā teritorijas plānotāja Evija Taurene stāsta, ka pie plāna strādāts visu vasaru, vācot informāciju, apkopojot idejas, analizējot procesus. Pēc garām diskusijām Transporta komisijā, pašvaldības pārvaldēs sagatavots plāns, kas nodots sabiedrības apspriešanai.
“Iepriekš par šo tēmu tik plaši un padziļināti neesam diskutējuši, jāatzīst, nebija arī, kur smelties pieredzi, jo Latvijā nevienā pilsētā šāda aptveroša plāna nav. Atkal esam pionieri, mūsu pieredzi varēs izmantot citi. Sapratām, ka tas būtiski, jo satiksme, satiksmes drošība ir ļoti būtiska pilsētas ikdienas sastāvdaļa,” saka E. Taurene.
Savulaik arhitekts Toms Kokins strādāja pie jaunas pilsētas transporta shēmas, izsakot vairākus ierosinājumus. E. Taurene stāsta, ka viņam bijuši priekšlikumi dažām ielām, bet tagadējais plāns aptver visu pilsētu: “Ar jauno transporta kustības plānu gribam panākt, lai katru reizi, kad nepieciešami kādi uzlabojumi vai pārmaiņas, nav atkal jādiskutē, jākonsultējas ar daudziem cilvēkiem, bet lai ir vadlīnijas, pēc kurām rīkoties. Tad arī iedzīvotājiem būs skaidrs, ar ko rēķināties.”
Jaunais plāns paredz sekot Rietumeiropas un Skandināvijas valstu pozitīvajai pieredzei un pilsētas centrālajā daļā ieviest maksimālo braukšanas ātrumu 30 km/h. E. Taurene atzīst, ka arī plāna izstrādātāju vidū bijušas karstas diskusijas, vai ierobežojumam jābūt 30 vai 40 km/h. Pasaules prakse liecinot, ka pareizākā un drošākā izvēle ir 30 km/h, jo tas ļauj būtiski samazināt ceļu negadījumu sekas. Pētījumi liecina, ka pie ātruma 30km/h deviņi no desmit cilvēkiem, kuri iekļūst negadījumā, izdzīvo, savukārt pie ātruma 50 km/h vidēji izdzīvo vien 1,5 no desmit negadījumā iekļuvušiem cilvēkiem.
Tiesa, ikdienā redzam, ka ātruma ierobežojumus, kuru pilsētā netrūkst, ievēro vien daži. Arī autoskolas “Einšteins” pasniedzēja Marika Bērziņa norāda, ka nav īsti pārliecināta, vai tas ir pareizais risinājums: “Kad cenšos braukt, ievērojot šo prasību, vienmēr rodas sajūta, ka traucēju kustībai. Jau tagad ir posmi, kur absolūti neprasās šāds ierobežojums, tāpēc neesmu pārliecināta, vai to vajag visā pilsētas centrālajā daļā. Manuprāt, labākais risinājums būtu 40 km/h.”
Viņa kopumā pozitīvi novērtē pašvaldības vēlmi jautājumu sakārtot, vien piebilst, ka dažus risinājumus vēl vajadzētu rūpīgāk izvērtēt.
Arī pārrunājot ar autovadītājiem ieceri par ātruma ierobežojumu, nākas dzirdēt dažādus viedokļus. Vairums to īsti neatbalsta, jo tāpat esot skaidrs, ka to neievēros.
“Tāpat taču brauks uz 50,” saka Andris Tavars. “Manuprāt, ne jau ātruma ierobežojums nosaka drošību, bet cilvēku domāšana. Ja braucējs apzināsies, ka posms ir bīstams, viņš tāpat samazinās ātrumu, bet tie, kuriem viss vienalga, skries jebkurā gadījumā, lai kādu ierobežojumu uzliktu. Manuprāt, vairāk vajadzētu domāt par saprotamu satiksmes organizēšanu, lai iebraucēji varētu orientēties pilsētā. Pagaidām gan dzirdēts, ka Cēsis izbraukt ir grūti.”
E. Taurene norāda, ka ātruma ierobežojums būs izaicinājums, taču nebūtu arī pareizi pieņemt, ka šos ierobežojumus drīkst ignorēt: “Saprotam, ka ne visi tos ievēros, tāpēc tam jāsaistās ar citiem satiksmes mierināšanas plāna punktiem, lai būtu horizontālais marķējums, citi ierobežojošie elementi, lai braucējiem būt skaidrs, ka ātruma ierobežojums jāievēro.”
Autoskolas pasniedzēja M. Bērziņa uzsver, ka marķējumi ir ļoti vajadzīga lieta, bet jādomā, kā būt ziemā, kad tie ne visur būs redzami: “Tie jāuzkrāso pavasarī, lai cilvēki pierod, kā jābrauc, tad arī ziemā turpinās braukt, kā iecerēts. Visa pamatā ir tas, lai viss būtu skaidri saprotams, ja par to nebūs padomāts, nekādi apzīmējumi nelīdzēs.”
Satiksmes mierināšanas plāns paredz uzlabot drošību uz gājēju pārejām, ierīkojot drošības saliņas, maksimāli sašaurinot brauktuves platumu gājēju pārejas vietās. Plānots ierīkot gājēju pārejas visos krustojumos, kur to iespējams droši izdarīt, bet pie sabiedriski nozīmīgām vietām veidot paceltās gājēju pārejas, tādas jau ir pie koncertzāles “Cēsis” un Piebalgas ielā pie RTU Cēsu filiāles.
Plānā īpaši akcentēta satiksmes drošība izglītības iestāžu tuvumā, pēc iespējas samazinot autotransporta intensitāti to apkaimē, kā arī pielietojot īpašu brauktuves marķējumu, lai atgādinātu autovadītājiem, ka šajā ielas posmā jābrauc ļoti piesardzīgi un mierīgi.
Vēl viena aktualitāte ir dzelzceļa šķērsošana ceļā uz sporta kompleksu un Cēsu Valsts ģimnāziju. Tur sadarbībā ar AS “Latvijas dzelzceļš” cer risināt sliežu šķērsošanas jautājumu, paredzot gājēju luksoforu.
Satiksmes organizēšanas plāns jau vairāk nekā nedēļu nodots apspriešanai, un E. Taurene stāsta, ka iedzīvotāji aktīvi dalās ar informāciju: “Viedokļi ir dažādi. Aktīvi tiek pārrunāta satiksme vecpilsētā, daži norāda, ka tā vispār jāslēdz transportam. Vairākus satrauc ātruma ierobežojums, jo jau esošie netiek ievēroti. Mani priecē, ka cilvēki tik aktīvi iesaistās, tātad šis jautājums ir svarīgs.”
Vēl šonedēļ var iesniegt priekšlikumus, nākamajā nedēļā notiks kārtējā Transporta komisijas sēde, kurā tie tiks izskatīti un pieņemts lēmums, vai virzīt uz novembra domes sēdi vai vēl padiskutēt un skatīt decembra domes sēdē.
“No vienas puses, gribam visu kārtīgi izdiskutēt, nesasteigt, bet vajadzētu šogad plānu apstiprināt, lai var sākt plānot aktivitātes nākamā gada budžetā,” norāda E. Taurene.
Komentāri