Aplūkojot meža nozares potenciālu un Latvijas ekonomisko neatkarību, šodien ekspertu diskusijā Valmierā, Vidzemes Augstskolā, Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss, „Swedbank” ekonomists Mārtiņš Kazāks, Vidzemes Augstskolas (ViA) rektors Gatis Krūmiņš, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis un citi eksperti nonāca pie secinājuma, ka Latvijā meža resursi ir pietiekami kvalitatīvi un apjomīgi, lai tos izmantotu par galveno eksporta dzinējspēku pašreizējā ģeopolitiskajā un ekonomiskajā situācijā, tā informēja aģentūras „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” pārstāve Inga Bite. Viņa norādīja, ka nozarei ir ārkārtīgi augsts attīstības potenciāls, taču eksperti secināja, ka viena no lielākajām problēmām, ar ko Latvijā saskaras gan mežu nozare, gan citas jomas, ir kvalificēta darbaspēka trūkums.
Ekspertu diskusijā runātāji apsprieda tādus tematus kā mežu nozares potenciāls, koksnes pieejamība, produktivitātes celšana, nozīme Latvijas eksportā u.c. Kā viens no galvenajiem secinājumiem izskanēja vairāku ekspertu norāde, ka šī brīža ekonomiskajā situācijā Krievijas recesija atstāj ietekmi uz Latviju, tāpēc viens no valsts attīstības dzinējspēkiem un izaicinājumiem noteikti būs eksporta apjoma palielināšana, kur meža nozarei, tajā skaitā kokrūpniecībai, ir neaizstājama loma.
„Ir skaidrs, ka Krievija ieslīgs smagā recesijā – pēc salīdzinoši labajiem gadiem tās ekonomika sāka vājināties jau 2012.gadā pirms Ukrainas krīzes, turklāt šī brīža politiskais fons to tikai pasliktina. Jārēķinās, ka Krievijas krīze samazinās Latvijas eksportu uz Krieviju par 30%, savukārt kokrūpniecībā eksports uz Krieviju ir nenozīmīgs, tāpēc kopējā Latvijas eksporta noturēšanā un kāpināšanā meža nozarei ir neatsverama loma. Ja domājam par eksporta attīstību, ir skaidrs, ka pasaulē vēl joprojām ir stabili un augoši tirgi. Protams, Eiropas attīstība ir palēninājusies, taču tādas valstis kā Vācija, Lielbritānija, Zviedrija vēl joprojām attīstās stabili – uz tādiem tirgiem būtu jākoncentrējas arī mūsu eksportam,” skaidro „Swedbank” ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Ekspertu diskusijā tās dalībnieki atzina, ka viena no lielākajām problēmām Latvijas ekonomikai un arī meža nozarei ir kvalificēta darbaspēka trūkums. „Šobrīd darbaspēka problēma ir ļoti aktuāla. Vismaz reizi nedēļā es saņemu zvanu no kāda no Latvijas Koka būvniecības klastera uzņēmumiem, vai mums ir zināms kāds kvalificēts inženieris. Ir skaidrs, ka darbaspēka trūkst, tāpēc ir jāturpina skaidrot sabiedrībai, ka šie speciālisti ir nepieciešami. Tas ir tāpat kā izglītot sabiedrību par Latvijas mežizstrādi, tās ilgtspēju un nepieciešamību – tas ir mūsu ekonomikas stūrakmens, tas ir jāizmanto, jo mūsu resursi to atļauj. Arī šie inženieri tāpat kā meža nozare būs nākotnē pieprasīti – tas nozīmē arī braucienus uz Eiropu, labu karjeru un attīstību,” pieredzē dalījās Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs.
ViA rektors Gatis Krūmiņš atzina, ka viņam pašam kā meža īpašniekam ir labi redzams meža nozares potenciāls. Puse no Valmieras reģiona teritorijas ir meži, kur sadzīvo gan lieli gan mazi uzņēmumi, kuriem ir potenciāls attīstīties, turklāt ViA ir nozīmīgākais izglītības centrs reģionā, kurš ņem vērā reģiona vajadzības, tāpēc arī pašlaik ir izveidota iespēja augstskolā apgūt koka ēku celtniecības un ekobūves studiju programmu.
„Lai panāktu attīstību mežu nozarē un darbaspēka trūkuma mazināšanā, sabiedrībai ir jāmainās domāšanā. Šobrīd ir situācija, ka darba devēji meža nozarē ir gatavi maksāt pat ļoti labas algas, piemēram, vairāk nekā 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Taču mūsdienu jauniešiem ir jāsaprot, ka sevi ir jāprot pierādīt, ir jācenšas, „jādzen” sevī iekšā zināšanas. Cik labi būsim mēs katrs pats un kādu devumu dosim valsts „kopējā katlā”, tik laba būs arī Latvija. Valsts var dot tikai tik, cik mēs paši kopā esam devuši, kas attiecas arī uz nodokļu sistēmu un budžeta apjomu,” skaidroja LKF izpilddirektors Kristaps Klauss.
Kā diskusijā atzīmēja eksperti, Latvijas meža nozare bieži cīnās ar sabiedrībā valdošajiem stereotipiem un aizspriedumiem par pārmērīgu meža izciršanu. Kā atzīmēja LLU Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis, patiesībā situācija ir gluži otrāda. Balstoties uz meža monitoringa datiem un salīdzinot ar meža ciršana intensitāti, piemēram, Somijā, ciršanas apjomus Latvijā varētu palielināt par 20% līdz 30%.
Jānorāda, ka interesentiem diskusija pieejama arī video ierakstā:
https://www.youtube.com/watch?v=KsfQ6s1Y64A
Sagatavojusi Anda Dzenža
Komentāri