Koku ciršanas tempi nepalielinās, liecina valsts meža dienesta informācija.
Pēc 2005.gada palielinātās koku ciršanas, ko izraisīja janvāra vētras bojājumi mežā, pagājušajā gadā mežizstrāde atjaunojusies iepriekšējo periodu vidējās robežās.
Pēc valsts meža dienesta apkopotajiem datiem, pagājušajā gadā meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 12,77 milj. kubikmetri koksnes, no tiem 5,53 milj. kubikmetri valsts mežos un 7,24 milj. kubikmetri pārējos, izsniegti 63 026 ciršanas apliecinājumi. 2004. gadā kopējais plānotais koksnes ciršanas apjoms bija 12,75 milj. kubikmetru, tajā skaitā – valsts mežos 4,32 milj. kubikmetru un pārējos mežos 8,43 milj. kubikmetru. Pērn valsts mežos, salīdzinājumā 2004. gadu, plānots cirst par 1, 21 milj. kubikmetriem koksnes vairāk, savukārt pārējos mežos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir par 1,19 milj. kubikmetriem mazāks kā 2004.gadā.
Salīdzinot ar 2005. gadu, pērn ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms ir samazinājies par 1,37 milj. kubikmetriem. Valsts mežos 2006. gadā pavisam tika plānots cirst par 0,29 milj. kubikmetru mazāk kā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi ir mazāki par 1,08 milj. kubikmetriem. Palielinātie ciršanas apjomi 2005. gadā saistīti ar janvāra spēcīgo vētru, kuras postījumu sekas likvidācija turpinājās visa gada garumā.
Taču, kaut koku ciršanas apjomi ir stabili, Latvijas meža nozares saražotās produkcijas vērtība piecu gadu laikā pieaugs divas reizes, nozares gada balvas „Zelta Čiekurs” ietvaros rīkotajā diskusijā prognozēja speciālisti. Pieaugumu veidos nevis straujāka koku izciršana, bet gan produkcijas ar augstāku pievieno vērtību ražošana, inovāciju ieviešana un darbaspēka produktivitātes pieaugums.
Lai nodrošinātu nozares produkcijas divkārtēju pieaugumu, Latvijas meža resursu patēriņam piecu gadu periodā būs jāpieaug tikai par 10 procentiem, diskusijā norādījis Latvijas kokrūpniecības federācijas prezidents Juris Biķis, skaidrojot, ka pieaugs produkcijas pievienotā vērtība, turklāt arvien vairāk paredzēts importēt daļēji sagatavotu koksni, novirzot resursu ietilpīgo koksnes pirmapstrādi uz vietām ar lētāku darbaspēku.
Nosakot nozares attīstības virzienus, Latvijas kokrūpniecības federācijas pārstāvji norādījuši, ka par Latvijas kokrūpniecības nišu aizvien vairāk kļūs nelielu specializētu koksnes izstrādājumu partiju sagatavošana ar ātru piegādes laiku. Taču kā būtiskāko izaicinājumu meža nozarē speciālisti atzīmējuši jaunu produktu ieviešanu un inovāciju vairošanu ražošanas procesā. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš informējis, ka laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam meža nozare piesaistījusi kopumā 25,06 miljonus latu, taču atbalsts inovācijām vai darbinieku apmācībai veido tikai piecus procentus no šīs summas.
Otrs nozares attīstības virziens ir koksnes izmantošana enerģētikā. Speciālisti lēš, ka koksnes īpatsvaru enerģijas ražošanai iespējams palielināt par 25 procentiem. Taču, lai tas notiktu, pirmkārt, jārada kurināmā resursi no mežrūpniecībā un kokrūpniecībā neizmantotās koksnes daļas. Jāracionalizē arī katlu māju kurtuves, paaugstinot to lietderības koeficientu.
Raksturojot Latvijas produkcijas noieta tirgus, speciālisti atzinuši, ka arī turpmāk Latvijas kokrūpnieki savu produkciju eksportēs, taču apjoma pieaugums nav gaidāms. Turpretim vietējā tirgus segmentā gaidāms ievērojams palielinājums. Jau 2006.gada laikā divkārt pārsniegti 2005.gada rādītāji, kas skaidrojams ar straujo būvniecību tempu.
* Meža un ar to saistītajās nozarēs ir nodarbināti 81 tūkst. cilvēku. * Meža nozarē darbojas aptuveni 1200 uzņēmumi. * Latvijas kokrūpniecība nodrošina vairāk nekā 27 procentus no Latvijas eksporta ienākumiem.
Komentāri