Neatbalstīt teritorijas atļautās izmantošanas veida maiņu zemes gabalam Meža ielā 15, Cēsīs, no “dabas pamatne” uz “dabas pamatne, kurā pieļaujama mazstāvu dzīvojamā apbūve” – tā sēdē lēma Cēsu domes deputāti.
Nav zināms, kā jautājums risināsies turpmāk, jo zemes īpašnieks var censties savu panākt tiesas ceļā, bet pagaidām viena meža platība pilsētā nosargāta. Šis bija gadījums, kad iedzīvotāji samērā aktīvi pauda savu nostāju, un viņu viedoklis tika respektēts.
Par šo zemes gabalu arī pašvaldībā daudz diskutēts, tāpēc nedaudz vērts atskatīties notikumu gaitā.
19.janvārī Cēsu dome saņēma iesniegumu no SIA „ELZA P” ar lūgumu veikt Cēsu pilsētas teritorijas plānojuma grozījumus, iekļaujot viņiem piederošo zemes gabalu Meža ielā 15 izmantošanas veidu zonā, kurā pieļaujama mazstāvu dzīvojamā apbūve.
Teritorijas plānojumā šim zemes gabalam, kura kopējā platība ir
18 179 kvadrātmetri, noteikti divi izmantošanas veidi – “dabas pamatne, kurā pieļaujama mazstāvu dzīvojamā apbūve” (4300 kvadrātmetri) un “dabas pamatne” (13 879 kvadrātmetri). Zemes gabala īpašnieks vēlējās panākt, lai apbūvi varētu veikt visā teritorijā, to pamatojot ar mērķi veidot mazstāvu dzīvojamo ēku ciematiņu ar septiņām – desmit dzīvojamām mājām.
Iesniegumu vairākkārt izskatīja pašvaldības attīstības un teritorijas plānošanas komisijā un vides padomē, nolemjot neatbalstīt zemes lietojuma maiņu. Pamatojums – šajā pilsētas daļā augošais mežs darbojas kā rekreācijas teritorija, kuru izmanto apkārtējo māju iedzīvotāji. Zemes gabala apbūve saistīta ar meža zemes transformāciju un meža izciršanu, kas samazinātu apkaimes dzīvojamo rajonu vides kvalitāti. Turklāt, saskaņā ar Cēsu pilsētas vides politikas plānu, nav vēlama turpmāka apbūves teritoriju veidošana, samazinot pilsētas zaļās teritorijas. Ņemot vērā šo faktoru, tika atzīts, ka zemes gabals Meža ielā 15 nav piemērots blīvas mazstāvu dzīvojamās apbūves veidošanai.
Domes sēdē bija plaša diskusija, un deputāti tomēr neatbalstīja noraidošo attīstības un teritorijas plānošanas komisijas ieteikumu, uzdodot sagatavot lēmuma projektu par grozījumu ierosināšanu. Tika izsludināta sabiedriskā apspriešana, kas skaidri parādīja cēsnieku attieksmi pret vēlmi pilsētas zaļo zonu pārveidot par celtniecības laukumu. Kopumā pašvaldība saņēma 61 negatīvu atzinumu no sabiedrības, tostarp Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības Cēsu nodaļas un Vides aizsardzības kluba Cēsu nodaļas.
“Kategoriski noraidām ieceri Meža ielas 15 zemes izmantošanas veida grozījumu veikšanu. Pamatojam ar to, ka Cēsu pilsētas dabas pamatnes teritorijas (tai skaitā mežu teritorijas) nedrīkst transformēt par apbūves teritorijām. Dabas biedrība kopš 1960.gada veicinājusi dabas daudzveidības saglabāšanu pilsētā. Nevaram pieļaut, ka pilsētas ”plaušas” – meža zemes teritorija – tiek samazināta, vienlaicīgi stipri palielinot apdzīvotību šajā kvartālā. (…) Uzskatām, ka, ja tiks atļauta meža zemes transformācija šajā rajonā, jebkurš meža zemes īpašnieks pilsētā mēģinās meža zemi pārvērst mazstāvu dzīvojamā platībā, rosinot teritorijas plānojuma grozījumus,” teikts Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības Cēsu nodaļas vēstulē.
Arī iedzīvotāji vēstulēs kategoriski iebilst pret šādu ieceri, norādot uz šīs teritorijas nepiemērotību būvniecībai: “Zemes gabala Meža ielā 15 iecerei pakļautā daļa ir purvaina – ar sarežģītu un būvniecību apgrūtinošu ģeoloģisko struktūru, apbūves gadījumā prasīs ilgstošus un apjomīgus grunts pārvietojumus un aizvietojumus, kas saistīti ar liela skaita smagā transporta pārvietojumiem pa šādam nolūkam nepiemēroto Meža ielu un tai pieguļošajām ielām.”
Ņemot vērā sabiedriskajā apspriešanā pausto negatīvo viedokli, deputātiem tika piedāvāts izvēlēties, noraidīt zemes gabala izmantošanas veida maiņu vai atbalstīt to.
Domēs sēdē piedalījās arī zemes īpašnieka pārstāvis Jānis Maizītis, kurš deputātiem uzrādīja jau saņemto ciršanas atļauju, kas ļauj izcirst 20 procentus no zemes gabalā augošajiem kokiem. Viņš uzsvēra arī to, ka blakus teritorijā atļauta mazstāvu apbūve, tāpēc būtu absurdi neļaut to veikt zemes gabalā Meža ielā 15.
Pašvaldības speciālisti uz to norādīja, ka ciršanas atļauja neļauj veikt zemes transformāciju, un iecerētās apbūves atļaušanas gadījumā nāksies izcirst krietni vairāk koku, nekā atļauts, kaut vai tikai infrastruktūras izveidei. Domes vides speciāliste Inta Ādamsone arī norādīja, ka “ELZA P” nav šīs teritorijas vēsturiskais īpašnieks, bet zemes gabalu iegādājās, jau zinot, ka tur būvniecība nav atļauta.
Vairums deputātu nolēma noraidīt zemes lietojuma maiņu, saglabājot šajā teritorijā mežu. Šis lēmums jāvērtē pozitīvi, jo netika pieļauts precedents. Ja atļautu vienam meža teritorijās veidot mazstāvu apbūvi, kāpēc neļaut citiem? Un pēc gadiem pilsētā vairs nepaliktu teritorijas, kurās apbūvi nedrīkst veikt. Varētu vēl saprast, ja Cēsīs trūktu apbūves gabalu, bet, kā redzam, pilsētā un tās tiešā tuvumā vairākās vietās tiek piedāvāti apbūves gabali privātmāju būvniecībai, pat vietās ar jau transformētu zemi, taču būvniecību tajos kaut kā nemana.
Protams, teritorija, kurā būvniecība atļauta, ir krietni vērtīgāka nekā tāda, kur būvēties nevar. Tāpēc tā ir laba biznesa niša, samērā lēti nopirkt zemi ar lietošanas mērķi “dabas pamatne”, izsist zemes lietojuma maiņu, lai teritorijā būtu atļauta apbūve, un pārdot šo gabalu par jau krietni lielāku summu. Šāda sistēma izplatīta visā valstī, un pašam maiņas ierosinātājam nebūt nav šajā gabalā jāveic kāda darbība. Naudiņa tāpat būs nopelnīta itin laba.
Komentāri