Veselavas pagasta saimniecība „Caunītes”, kurā saimnieko Ilze un Aldis Zilveri, konkursā „Sējējs 2007” saņēma veicināšanas balvu.
Piena lopkopības saimniecībā ”Caunītes” pašlaik ir apmēram 60 Holšteinas šķirnes govis. Iepriekš bijis vairāk, taču daļa saslimušas ar mastītu, nācies likvidēt. A.Zilveris atzīst, ka ar šādu risku ir jārēķinās: „Lai saglabātu kvalitāti, govis ir jābrāķē un to veselībai pastiprināti jāpievērš uzmanība.”
A.Zilveris vērtē, ka „mūsu saimniecība reģionā ir vidējo skaitā”. Tomēr viņš uzskata, ka normāla attīstība ģimenes saimniecībām iespējama ar simts govīm. Ar mazāku skaitu stabili pastāvēt esot sarežģīti. Simts govju saimniecība ir arī A.Zilvera mērķis, tādēļ pērn ekspluatācijā nodota kūts simts vietām: „Rēķinājāmies, ka mums vajag gan kūti, gan slaukšanas zāli, gan mēslu krātuvi un dziļurbumu un ka tas viss ir jāuztaisa par naudu, kas mums bija. To arī izdarījām. Kūti nevar uzskatīt par modernu, bet tā ir pietiekami racionāla.”
Tomēr saimnieki plāno, ka ar laiku atvērtā tipa kūti vajadzētu vairāk mehanizēt, nepieciešama arī atsevišķa kūts telēm. Arī par to nākamgad tiks domāts.
Kūts tapšanā, tāpat arī tehnikas novietnes izveidē pamatā izmantoti saimniecības līdzekļi. A.Zilveris skaidro, ka kūts būvēta maksimāli ietilpīga, bet vienkārša. Eiropas finansējums standartu sasniegšanai piesaistīts piena zāles iekārtošanai, taču nacionālās subsīdijas izmantotas dziļurbumam. Saimnieki lepojas, ka izdevies iegādāties tādas piena zāles iekārtas, lai varētu sekot līdzi govju veselībai, jo arī ikdienā pašiem saimniekiem, ne tikai pārraudzībai, iespējams fiksēt slaukšanas laiku, izslaukto piena daudzumu un somatisko šūnu līmeni.
Par nacionālajām subsīdijām šogad nopirkts jauns traktors un prese, tomēr saimniecībā veiksmīgi tiek izmantota arī 20 un 30 gadus veca tehnika.
Jautāti, vai nav bijusi vēlēšanās kļūt par bioloģisko saimniecību, I.Zilvere skaidro, ka arī tagad zālājus nemēslo ar minerālmēsliem, tomēr būt bioloģiskajiem nebūtu izdevīgi. A.Zilveris skaidro: „Bioloģisko pārliecību man varētu stiprināt tas, ja par litru piena maksātu 50 santīmus, jo, izpildot visus bioloģiskos noteikumus, izslaukums samazināsies divas reizes. Tad arī cenai jākāpj divas reizes. Taču tā nekad nebūs. Turklāt pašlaik ir tā, ka maksā nevis par bioloģisko pienu, bet gan par pienu, ka saražots bioloģiskā saimniecībā. Bioloģiskā saimniekošana ir izeja mazajām saimniecībām, bet tās jau nepelna no piena, bet gan no Eiropas maksājumiem.”
Saimniecība pienu nodod „Rīgas piensaimniekam”, saimnieki vērtē, ka cena apmierina. A.Zilveris uzskata, ka kooperatīvu iniciatīva pienu vest uz Lietuvu sistēmu ietekmēja pozitīvi, jo piena cenas palielinājās līdz normālām līmenim – tā, lai no piena būtu vismaz neliela peļņa, ko ieguldīt attīstībā.
Bullīšus saimniecība pārdod uz Vāciju, ar nākamo gadu, iespējams, arī uz Nīderlandi, jo saimnieki uzskata, ka Latvijā tos pārdot nav izdevīgi.
Saimniecībā sagatavo tikai daļu lopbarības, audzē tikai zālājus. Pārējo nepieciešamo lopbarību pērk. Agrāk sēti graudi, taču ražas zemas, nav atmaksājies.
I.Zilvere atzīst, ka līdz ar straujām piena cenu izmaiņām mainās arī lopbarības, degvielas, celtniecības cenas. Tādēļ, lai gan samaksa par pienu ir augusi, ieņēmumi nav būtiski palielinājušies. Tomēr A.Zilveris vērtē, ka tagad vismaz nedaudz ir arī peļņa. Tā kā Veselava atzīta par saimniekošanai mazāk labvēlīgu apvidu, tad būtiski ir arī Eiropas maksājumi.
Ar lauksaimniecību Zilveri nodarbojas gadus 18. Sākotnēji saimniekots Līgatnē, apmēram pirms 15 gadiem atgūts īpašums Veselavā. Ilze un Aldis Zilveri atzīst, ka sākotnēji pret lauksaimniecību izturējušies naivi, sākuši ar vienu gotiņu, turklāt ne vienam, ne otram nav bijusi pieredze.
Kopumā A.Zilveris piena lopkopību vērtē: „Zelta bedre jau nav, bet ražojot vidēju apjomu, var pelnīt. Pret šo darbu ir jāizturas tāpat kā pret jebkuru biznesu. Ja gribi pelnīt, tad nepieciešams lielāks apjoms.”
A.Zilveris uzskata, ka lopkopības nozares pastāvēšanu noteiks, vai lauksaimnieks varēs pelnīt tā, lai varētu uzcelt māju, nopirkt mašīnu un nodrošināt ģimeni.
Komentāri