Latvijas Ornitoloģijas biedrība jau kopš 1996. gada izvēlas gada putnu. Parasti par tādu kļūst kāda labi pazīstama putnu suga, kuras stāvoklis liecina par nopietnām dabas aizsardzības problēmām. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību pārlieku lielajai mežsaimniecisko darbu intensitātei Latvijas mežos pavasara periodā, par 2008. gada putnu izvēlēts melnais stārķis.
Melnais stārķis (gandrs) ir viena no harismātiskajām un joprojām arī viena no vissliktāk zināmajām Eiropas lielajām putnu sugām, kaut gan, kopš 1993. gada tieši Latvijā uzsākta šīs sugas starptautiskās izpētes programma, par tā dzīvesveidu uzzināts daudz jauna.
Melnie stārķi ir tālo distanču gājputni, kas vasaras sezonā sastopami plašā teritorijā Eiropā un Āzijā, bet ziemu pavada Aizsahāras Āfrikā vai Dienvidāzijā, migrējot vienā virzienā līdz pat 7000 km tālu.
Latvijā melnie stārķi atgriežas marta beigās – aprīļa sākumā, agrākie putni redzēti jau marta vidū. Uzreiz pēc atgriešanās viņi izremontē ligzdu, pārojas, dēj olas un uzsāk perēšanu. Melnie stārķi ir ļoti konservatīvi un savu ligzdu, ja vien viņus neaizdzen, var izmantot ilgus gadus. Latvijā ilgākā zināmā ligzda lietota vismaz 57 gadus, taču gadījumu, kad vienā ligzdā putni dzīvo vairāk nekā 30 gadu, ir daudz. Iespējams, ka dabiska ligzdas nomaiņa parasti saistīta ar viena putna (tēviņa) bojāeju, jo zināms, ka savvaļā melnā stārķa mūžs var sasniegt vismaz 26 gadus .
Melnais stārķis olas perē nedaudz ilgāk par mēnesi, pēc mazuļu izšķilšanās viens no vecākiem uzturas ligzdā, līdz mazuļi sasnieguši 3–4 nedēļu vecumu. Pēc tam līdz lidspējas sasniegšanai (apmēram vēl mēnesi) mazuļi ligzdā uzturas vieni paši, vecāki tos tikai baro četras – piecas reizes dienā. Arī pēc tam, kad jaunie putni sākuši lidot, viņi līdz pat aizlidošanai ligzdā atgriežas nakšņot.
Ikgadējās ligzdošanas sekmes atkarībā no barības pieejamības un laika apstākļiem variē no viena līdz pieciem jaunajiem putniem sekmīgā ligzdā, taču traucējumu apjoma plēsonības un citu faktoru dēļ, it īpaši pēdējā desmitgadē, ļoti daudzās ligzdās mazuļu vispār nav un vidējais mazuļus skaits apdzīvotā ligzdā svārstās starp 0,9 un 2,2, kas ir nepietiekami populācijas atražošanai. Viens no galvenajiem traucējumu avotiem ir dažāda veida mežsaimnieciskā darbība laikā, kad putni ir visjutīgākie — no marta beigām līdz Jāņiem.
Kopš neatkarības atjaunošanas melno stārķu skaits Latvijā samazinājies gandrīz divas reizes. Bojā gājušas daudzas no agrāk zināmajām melno stārķu ligzdām. Tādēļ akcijas “Gada putns” laikā aicināsim vākt ziņas par melnā stārķa novērojumiem visā Latvijā. Vienlīdz svarīga ir informācija par to, kur stārķi pēdējos gados redzēti, kā arī ziņas par vietām, kur tie agrāk bijuši, bet vairs nav novērojami. Protams, visvērtīgākā ir informācija par ligzdu atrašanās vietām — gan esošām, gan bojā gājušām.
Akcijas laikā gan paši, gan ar skolu palīdzību centīsimies meklēt arī nezināmās ligzdas teritorijās, kur putni dzīvo, bet pašreizējā ligzda nav zināma.
Nodrošinot šīm
ligzdām aizsardzību, var no nociršanas glābt ievērojamas bioloģiski vērtīga meža platības. Akcijas ietvaros mēs centīsimies panākt, lai mikroliegumi tiktu ierosināti arī visām pārējām zināmajām ligzdām, kuras vēl nav aizsargātas. Akcijas koordinators Māris Strazds
Komentāri