Ja Latvijai draudētu briesmas, Ilma apgalvo, ka nedomājot būtu gatava iet cīņā, aizstāvēt valsti tā, kā to savulaik darīja mūsu bezbailīgie karavīri. 12. klases skolniece Ilma Strazdiņa trešo gadu darbojas jaunsargu kustībā un ir pārliecināta, ka patriotisku jauniešu Latvijai nekad nebūs par daudz.
Jaunsardze militāri izglīto tos, kas nākotnē vēlas dienēt militārajā dienestā, un arī tos, kuriem šī nodarbe interesē kā brīvā laika pavadīšana. Cēsīs ir divas grupas – jaunākā (līdz 9.klasei) un vecākā. Katrā ap 15 dalībnieku.
– Ko esi iemācījusies jaunsargos?
– Galvenokārt pierādīt sevi, klausīt pavēlēm, sadzīvot, kā arī izdzīvot ekstremālos apstākļos. Jaunsargos iemāca biedriskumu un atbildības sajūtu. Piemēram, laivu braucieni parasti ilgst vairākas dienas ar nakšņošanu teltīs. Jaunsargs nedrīkst saldā miegā gulēt un sapņot par nākamo dienu, jādežurē pie ugunskura, jāuzmana laivas, jārūpējas par drošību.
Esmu iemācījusies pārvarēt grūtības – fiziskas un psiholoģiskas. Bieži vien šķēršļu joslas ir ļoti smagas, taču ne neizejamas. Tā kā man ir nedaudz bail no lieliem augstumiem, nācās pārvarēt sevi, kad ar virvi no tilta bija jālaižas laivā. Arī peldēšana pāri Salacai oktobra vidū bija diezgan izaicinošs pasākums. Svarīgi ir prast uzveikt bailes, fiziskā sagatavotība nav galvenais, viss ir cilvēka prātā – ja domā un tic, ka var kaut ko paveikt, tas arī izdodas.
– Kāda ir nodarbību specifika?
-Apgūstam teorijas par uzbrukumiem, taktiku, ieročiem un to veidiem. Padziļināti apskatām dažādus vēstures notikumus, kā arī mācāmies pirmo palīdzību. Ir arī pārgājieni, kuros teorētiskās zināšanas pārbaudām praksē. Dodamies uz mežu, mācāmies izdzīvot ierobežotos apstākļos, pārvaram šķēršļu joslas. Izmēģinām laimi arī šaušanā mērķī gan ar gaisa pistolēm, gan specifiskajiem AK4 ieročiem. Braucam ekskursijās uz dažādiem kauju muzejiem. Vasarās ir laivu braucieni pa Gauju, Salacu, kas gan ir vairāk izklaidējoši, ne militāri. Ir arī salidojumi un militārās daudzcīņas sacensības. – Tev šogad bija īpaša Lāčplēša diena.
– Kā jaunsardzei bija
tas gods būt karognesēju grupā, gājām pa priekšu visai kolonnai. Sajūtas neaprakstāmas. Šādos brīžos iespējams izjust visciešāko saikni ar Latviju, tās vēsturi un varoņiem.
– Vai pēc vidusskolas turpināsi iesākto jau profesionālā līmenī?
– Mana īstā aizraušanās ir māksla, ne velti jau astoto gadu esmu saistīta ar Cēsu mākslas skolu. Pēc 12.klases vēlos studēt Latvijas Mākslas akadēmijā. Jaunsargi ir vēl viena mana aizraušanās, ceru, ka arī studiju gados varēšu piedalīties militārajās augstskolu apmācības programmās.
– Vai esi liela Latvijas patriote? – Jā! Vienmēr esmu bijusi. Nekad nevarētu pavisam pamest Latviju, lai arī kādus zelta kalnus man solītu. Aizbraucot ekskursijā uz citu valsti, par to īpaši nedomāju, taču, kad atkal jāpārbrauc Latvijas robeža, esmu pārliecināta, ka nekur nav tik labi, kā mājās.
– Kāpēc ieteiktu jauniešiem darboties jaunsardzē?
– Tā ir laba iespēja pierādīt sevi un mācīties
tikt galā ar grūtībām. Jaunsardze ir laba skola lielajai dzīvei arī tad, ja nākotni nevēlas saistīt ar militārajām profesijām. Šeit iespējams pārbaudīt, vai patiesi esi savas valsts patriots, un stiprināt šo sajūtu, jo dzimtenes mīlestība nekad nevar būt par lielu.
Komentāri