Mazās pasta nodaļas likvidē, pastnieki sūtījumus vairs nepiegādā, braucot ar velosipēdu vai ejot kājām.
Mūsu rajonā kopš 2005.gada likvidētas jau 12 mazās lauku pasta nodaļas. Gandrīz visā teritorijā pastu piegādā motorizēti. Šo pakalpojumu vēl nesaņem Nītaures un Zaubes pagasts. Ieriķos, Ģikšos un Kārļos Latvijas Pasts jau sagatavojis motorizētās pasta piegādes projektu, bet darbinieku trūkuma dēļ tas vēl nav ieviests.
Latvijas Pasta Cēsu reģionālās nodaļas pārvaldnieks Juris Eglītis informēja, ka Latvijas pasta ideja ir motorizētajai pasta piegādei piesaistīt privāto transportu, to īrējot: „Slēdzam līgumus. Ja pastnieks pastu piegādā ar personīgo transportu, tas Latvijas Pastam ir izdevīgi, kaut gan nākotnē privātais transports tiks nomainīts pret pasta iegādātajām automašīnām. Pašlaik rajonā tikai Raunā, Drabešos, Kaivē, Veselavā, Raiskumā, Vecpiebalgā un Cēsīs pastu izvadā Latvijas Pasta transports.”
„Mans pasta piegādes maršruts sākas Cēsīs un Cīrulīšos, tad dodos uz Meijermuižu, Līvu ciematu, Drabešiem, apkalpoju daļu no Amatas novada,” stāsta pastniece Ilze Krustiņa, kurai ik dienu preses izdevumi un citi sūtījumi jāpieved ap diviem simtiem iedzīvotāju. Viņa atzīst, ka maršruta galapunkta iedzīvotāji bieži vien pārmet – preses izdevumi un pārējie sūtījumi tiek saņemti tikai pēcpusdienā. „Visvairāk laiku piegādei prasa dienas, kad jāved pensijas,” atzīst I.Krustiņa.
„Automašīnas paredzētas īpaši lauku ceļiem,” saka J.Eglītis un informē, ka turpmāk katrā pagastā būs tikai centra pasta nodaļa. „Ministru kabineta noteikumi Latvijas Pastam uzliek kā pienākumu katrā administratīvajā teritorijā atstāt vismaz vienu pasta nodaļu. Tomēr ir iespēja veidot arī mobilā transporta nodaļu, kad iepriekš izziņotās stundās ierodas autobuss, kas sniedz pasta pakalpojumus,” saka J. Eglītis.
Automehāniķis Voldemārs Grundulis atzīst, ka pasta transportam bieži vien nākas kaut ko remontēt, jo problēmas sagādā ceļu sliktais stāvoklis. Arī paši šoferi seko līdzi izmantojamā transporta tehniskajam stāvoklim.
Pastnieks Egīls Risbergs apkalpo Cēsu pilsētu un uz jauninājumiem pastā skatās pozitīvi, cerot, ka saņems lielāku algu. Pasta automašīnas vadītājs Juris Ermansons atzīst, ka, vedot pasta sūtījumus uz tālākiem rajona nostūriem, vienam cilvēkam apkalpot abonentus ir ļoti grūti. Līdz 13. septembrim viņš strādās divatā ar pastnieci Ilzi Krustiņu, bet pēc tam pasts būs jāizvadā vienam. Dienā apkalpot nāksies vismaz 300 klientus. I. Krustiņa domā, ka Latvijas Pasta vadītāji Rīgā nepārzina pastnieka darbu laukos. „Divatā darbu padarīt ir gan drošāk, gan labāk, sevišķi pensiju piegādes dienās,” vērtē I. Krustiņa. J. Ermansons uzskata, ja, izmantojot transportu, sūtījumus un pensiju piegādā tikai viens pastnieks, tad viņam mēnesī būtu jāsaņem vismaz 500 latu. „Divatā mēs varam iekļauties darba laikā, bet, braucot vienam, jārēķina vēl pusslodze klāt,” viņš rēķina.
Latvijas Pasta Cēsu reģionālās nodaļas pārvaldnieks J.Eglītis stāsta, ka nerentablo pasta nodaļu likvidācija turpinās un pasta darbinieki par to ir informēti savlaicīgi. Augustā likvidēta Gatartas, Dānieļu un Vildogas pasta nodaļa. Septembrī tāds pats liktenis draud Rozulai un Sērmūkšiem. Pašlaik Latvijas Pasts apsver, ko darīt ar pasta nodaļām Kūdumā un Jāņmuižā, jo, kā izvērtējis Juris Eglītis, pelnošas tās nav.
Pirms pāris gadiem „Druva” rakstīja par Jāņmuižas iedzīvotāju protesta akciju, kad pasta nodaļu jau gribēja likvidēt, bet iedzīvotāju aktivitāte lika mainīt telpas – no Jāņmuižas profesionālās vidusskolas, kur pasta nodaļa toreiz atradās, pārvietot uz citu, izdzīvotājiem labi pieejamu vietu. Tagad pierādījies, ka Latvijas Pasta ieguldījums telpu renovācijā nav attaisnojies. J. Eglītis stāsta, ka Jāņmuižas pasta nodaļai savulaik pat mainīts darba laiks, lai vakaros, atbraucot no darba, iedzīvotāji varētu izmantot pasta pakalpojumus. Tomēr izrādījies, ka pasta nodaļu apmeklē pārāk mazs jāņmuižnieku skaits.
“Juris Eglītis rajona pasta nodaļu darbiniekus jau laikus brīdina, kādas pārmaiņas būs,” stāsta Latvijas Pasta Vidzemes reģiona personāldaļas Cēsu reģionālās nodaļas personālinspektore Maruta Eizentāle. Neviens darbinieks necieš no tā, ka pēkšņi no darba būs jāaiziet. „Kāds meklē citu vietu, bet daudziem darbu nodrošinām,” stāsta M.Eizentāle. J.Eglītis atklāj, ka daudziem pastniekiem nav autovadītāja tiesību, un Latvijas Pasts ir gatavs daļu tiesību iegūšanas maksas sponsorēt.
Lai paceltu pastniekiem algas, mūsu rajonā draud liela pasta darbinieku štatu samazināšana, plānots ietaupīt arī uz pasta nodaļu telpu īri. Kā stāsta J.Eglītis, strādājošo samazināšana draud arī administrācijai. Viņš uzsver, ka saglabāsies tikai tās pasta nodaļas, kas ir pelnošas, piemēram, Cēsu pirmā pasta nodaļa Rīgas ielā. „Ja nodaļā nav rindu, tad tā pastam ir nerentabla,” aizrāda J.Eglītis un piebilst, ka arī pasta nodaļa Cēsīs, L. Paegles ielā, neatmaksājas, bet Lauciņos, veikalā „ Solo” pasts strādā ar ienākumiem.
„Jāņem vērā, ka preses izdevumu kļūst arvien vairāk. Vairāk ir dažādu katalogu, žurnālu, kurus pastnieks vienā somā ielikt nevar, tādēļ motorizētā transporta ieviešana ir likumsakarīga,” uzsver J.Eglītis.
Komentāri