Trešdiena, 10. decembris
Vārda dienas: Guna, Judīte

Mazajos veikaliņos ir īpaša sapratnes aura

Druva
23:00
17.09.2007
10

Ģimenes uzņēmums SIA „A. Bariss” šovasar slēdza vienu no saviem veikaliem, atzīstot, ka mazas tirgotavas pastāvēšanu ietekmē daudzi faktori. Ceļa zīme aizšķērsoja ceļu tirgotavai

Barisu ģimenes uzņēmums aizvadītajā vasarā piedzīvoja zaudējumu. Veikalā Cēsīs, Rīgas ielā 51, ielauzās demolētāji. Uzņēmuma saimniece Vita Barisa stāsta, ka nekas nav paņemts, bet tikai sasists. Iznīcināti svari un kases aparāts, saplēstas alkohola pudeles.

„Kāds paziņa no Rīgas aizrādīja, ka mūsu veikaliņam pretī ir lielveikals…. Bet domāju, ka ar „Maximu” mēs neesam nekādi konkurenti. Dzīvojām savu dzīvi un mums bija savs klientu loks,” domā Vita un atzīst, ka arī lielā veikala ienākšana kaimiņos nav traucējusi strādāt. Tās dēļ tirgotava varējusi pastāvēt, bet traucēja citi apstākļi – izveidoja jauno Rīgas ielas posmu gar Barisu veikalu. Tika uzstādīta zīme, ka šajā ielas daļā apstāties nedrīkst. „Tas notika pirms Cēsu 800 gades svinībām,” atceras Vita.

„Iepriekš redzēju ielas projektu, bet tajā neparādījās, ka pie mūsu veikala apstāties nedrīkstēs,” stāsta Vitas vīrs Andis Bariss. Tas uzņēmumam apgrūtinājis preču piegādi. Lai gan preču pievedēji varēja iebraukt mājas pagalmā, tomēr Vita uzskata, tas bijis apgrūtinoši tiem, kas pieveda neliela apjoma pasūtījumus . „Apgrozījuma dēļ veikaliņu varēja paturēt arī bez atļaujas automašīnām apstāties, bet pēc demolēšanas cietām samērā lielus

zaudējumus, kaut vai to, ka jāpērk jauns kases aparāts…” rēķina Vita un piebilst, ka, neraugoties uz šo notikumu, to, vai veikaliņam būt, tomēr noteica arī apstāšanās aizliegums. Viņa atceras, ka viens otrs veikala apmeklētājs tomēr riskējis mašīnu atstāt pie veikala, lai nopirktu kādu sīkumu – bērnam saldējumu vai pudeli limonādes, bet pieķerts un policistam dabūjis samaksāt desmit latus par stāvēšanu neatļautā vietā. „Tas nozīmēja, ka šo klientu esam zaudējuši, jo otrreiz viņš vairs neriskēs,” saprotoši vērtē Vita un piebilst, ka veikaliņš bijis specifisks ar to, ka tur ātri varēja nopirkt jau safasētas preces.

Barisu ģimene veikala telpas īrēja. Vita uzteic ēkas saimnieku, kurš, neskatoties uz inflācijas paisumiem un bēgumiem, nekad par īri neplēsa deviņas ādas. „Mājas saimnieks ļoti labi saprata, ka esam mazs uzņēmums un milzu naudu nepelnām,” vērtē Vita un atgriežas pie ielaušanās, kas lika veikalu slēgt. Viņa uzskata, ka veikala īpašnieks, maksājot apsardzei, nekad pakalpojumu nesaņem laikus. Tā bijis arī demolēšanas gadījumā. Apsardze atbraukusi tikai tad, kad kāds garāmgājējs, kurš lūdzis viņa vārdu neminēt ne policijai, ne presei, demolētājus bija noķēris un atdevis garāmbraucošiem policistiem. „Var jau apsargus saprast, jo, kā viņi paši saka, jāsargā ne tikai pilsēta, bet arī lauki! Iespējams, ka apsardzes firmu mūsu rajonā ir par maz vai arī tām trūkst darbinieku,” domā Vita un piebilst, ka, slēdzot veikalu Rīgas ielā, vieta tukša tur nepaliks. Bet pārdevējām, kuras tur strādāja, Barisu ģimene savā uzņēmumā atrada citu darbu.

Bizness sākts pirms 15 gadiem

Vita atceras, ka tirdzniecības biznesu gan sākuši tikai ar 70 latiem. „Stāvēju aiz letes, man palīdzēja tikai viena pārdevēja. Cik naudas ietirgoju, ar to Andis tūlīt brauca uz toreiz vienīgo vairumtirdzniecības bāzi un pieveda jaunas preces. Tā pamazām mēs izaugām,” atceras Vita un atzīst, ka bankā kredītu ņēmuši pavisam mazu, lai izbūvētu lielāku veikalu Zvirbuļu ielā, kas tā arī saucas „Zvirbulis”, jo Vita uzskata, ka tas ir dzīvīgs putns, kurš nekādos laikos neiznīks, ja tikai to brutāli neiznīdē, kā tas savulaik notika Ķīnā.

Pašlaik Barisiem Cēsīs ir divi veikali – Zvirbuļu ielā „ Zvirbulis” un veikals ar ēdnīcu Saules ielā. Daiļdārzniece par tirgotāju

Vita beigusi Bulduru dārzkopības tehnikumu, pēc profesijas ir daiļdārzniece. „Mēs esam no tiem, kas padomju laikā audzēja tulpes, bet līdz Andra Šķēles līmenim neparāvām,” smej Vita un piebilst, ka Andim ir vidusskolas izglītība, bet viņam palīdz iedzimta loģiskā domāšana. „Esmu Andim prasījusi: „Vai tev patīk tas, ko dari?" Viņš ir atbildējis ar noteiktu – jā,” stāsta Vita un atzīst, ka pati gan bieži nožēlojusi nodarbi, kas nav viņas aicinājums. Tomēr dzīve tā visu iekārtojusi. Vita savu darbu dara pēc labākās apziņas: „Gandarījums ir

tad, kad cilvēki, kuri nāk iepirkties, atzīst, ka veikals viņiem ir patīkams. Te, Zvirbuļu ielā, iepirkties nāk mūsu kaimiņi – ļoti pozitīvi noskaņoti cilvēki, ar kuriem nav konfliktu. Algu pārdevējām vienmēr maksāju noteiktās dienās, un varu gulēt mierīgi, nevienam neesmu parādā. Runājot par ēdnīcu Saules ielā, tai reklāmu nevajag, jo tā iet no mutes mutē. Mana darba moto ir: „Nekad nestrīdēties ar klientu!”

Ar visiem darbiniekiem, kas pie mums strādājuši uzņēmuma pastāvēšanas 15 gados, vienmēr esam sapratušies, protams, ar retiem izņēmumiem, kad darbinieka raksturs nespēj pieņemt noteikumus. Katram, ko esmu pieņēmusi darbā, esmu teikusi – ja arī nesastrādāsimies, tad neplēsīsimies, ar labu atnāci, ar labu aizej!” Cieš no slimības lapām

„Nezinu, cik ilgi ar tagadējo inflāciju valstī ilgi noturēsimies. Varbūt vajadzēja stāties kādā vadošajā partijā,” iepauzējusi Vita nosmej un prāto, ka varbūt tad pie Rīgas ielas veikala nebūtu auto stāvēšanas aizlieguma zīmes, jo pēc savām iespējām būtu sponsorējusi partiju. “Bet diemžēl pēc visa, kas notiek mūsu valstī, man politika nepatīk, pat lai noturētu savu biznesu, tur iet nevarētu,” viņa atzīst.

„Nodokļi visiem ir vienādi,” ierunājas Andis. „Visvairāk sāpīga ir darbinieku slimības lapu apmaksa, jo nav īstas ticības, ka darbinieks to dabū pamatoti. Viens otrs mēnesī pamanās dabūt pat divas darba nespējas lapas, tā man 28 dienas mēnesī tās jāapmaksā. Tādēļ mums bezmaz vai jātur rezerves darbinieks, kas aizvietotu sasirgušo,” Andis sarēķinājis. Viņš piebilst, ka inflācija valstī liek celt arī darba algas.

„Izgrozīties var. Arī mūsu bērni ir pieauguši un var palīdzēt. Pati strādāju no agra rīta līdz vakaram. Tikai pēdējā laikā sestdien un svētdien

esmu aizvērusi savas mājas durvis un pateikusi, ka uz darbu neiešu. Kaut gan jāteic – mums pašiem atvaļinājuma nav bijis. Andis to nepazīst no laika, kamēr nodibinājām firmu. Jādomā, kā izskolot bērnus. Nezinu, vai ņemt mācību laika kredītu augstskolai būtu prāta lieta, jo jādomā arī par to, kā bērni pēc tam iekārtos savu dzīvi. Izglītība jau izmaksā ārkārtīgi dārgi. Labi, ka vecākā meita Ginta mācās tik labi, ka par vienu semestri gadā nav jāmaksā, līdz ar to viņa ģimenes budžetu ietaupa,” vērtē Vita. Bērni iemācījušies rēķināt

Vita novērojusi, ka, bērniem augot un piedaloties vecāku biznesā, izveidojusies prasme apzināt naudas vērtību un iespējas. „Bērni vienmēr mums nākuši palīgā un ātri vien saprata, ka, neskatoties uz to, ka veikals pieder vecākiem, šokolādi var vienkārši paņemt, bet par to ir jāmaksā,” stāsta Vita un atzīst, ka neviens no trim bērniem tomēr negrasās pārņemt vecāku biznesu.

Tas ir saprotami, jo katram cilvēkam dzīvē ir savas intereses, bet ģimeņu uzņēmējdarbība Latvijā tikai attīstās, tai vēl nav izteiktas tradīcijas – mantojums no paaudzes uz paaudzi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
41

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
248

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
75

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
73

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
96

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
201

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
29
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
34
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
33
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
43
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
33
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi