Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Masveida bedrīšu remonti uz A uzturēšanas klases valsts autoceļiem ir pabeigti

Druva
10:21
03.06.2011
7

Līdz 1.jūnijam AS “Latvijas Autoceļu uzturētājs” (LAU) ir pabeidzis A uzturēšanas klases valsts autoceļu melno segumu masveida bedrīšu remontus. No gada sākuma salaboto bedrīšu kopapjoms sasniedz gandrīz 300 000 kvadrātmetru, informēja LAU pārstāve Kaija Gulbe.

Lai arī šogad laika apstākļu dēļ masveida bedrīšu remonti uz valsts autoceļiem sākās krietni vēlāk nekā pērn, LAU no gada sākuma visu uzturēšanas klašu valsts autoceļos ir saremontējis bedrītes 299 989,93 kvadrātmetru platībā. Uz tiem A uzturēšanas klases valsts autoceļiem bedrītes šogad ir salabotas 155 913,31 kvadrātmetra platībā, un darbs līdz 1.jūnijam ir pabeigts saskaņā ar valsts autoceļu pārvaldītāja VAS “Latvijas Valsts ceļi” pasūtīto darba apjomu.

Laika periodā no 2010.gada 1.janvāra līdz 31.maijam bedrītes uz visu uzturēšanas klašu valsts autoceļiem tika saremontētas 256 000 kvadrātmetru platībā, bet attiecīgajā periodā uz A uzturēšanas klases valsts autoceļiem – 122 847 kvadrātmetru platībā.

Gulbe skaidroja, ka ceļu uzturētājiem vasaras sezonas sākumā lielāko darba apjomu veido autoceļu melnā seguma remontdarbi. Ministru kabineta noteikumos tiem ir noteikti strikti izpildes termiņi – masveida bedrīšu remonti uz A uzturēšanas klases valsts autoceļiem ir jāpabeidz līdz 1.jūnijam, uz B uzturēšanas klases valsts autoceļiem – līdz 15.jūnijam, uz C un D uzturēšanas klases valsts autoceļiem – līdz 1.jūlijam.

Kopumā valsts autoceļu melno segumu bedrīšu remontdarbos ir iesaistītas vairāk nekā 100 LAU remontbrigādes visā Latvijā. Darbs tiek turpināts, labojot B, C un D uzturēšanas klases valsts autoceļu segumus.

“Ņemot vērā Latvijas autoceļu nolietotības pakāpi, asfalta seguma bojājumi rodas pastāvīgi, tādēļ autoceļu uzturētājiem darbs pie bedrīšu remontiem netiek pārtraukts visa gada garumā. LAU autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus veic atbilstoši noteiktajām tehniskajām prasībām un autoceļu pārvaldītāja veiktajam darbu pasūtījumam,” piebilda Gulbe.

LAU visā valsts teritorijā, izņemot Rīgas pilsētu, veic valsts autoceļu kompleksos uzturēšanas darbus, ceļu remontu un būvniecību, kā arī būvmateriālu – dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts – ražošanu.

LAU uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir 20 167 kilometri, tai skaitā galvenie valsts autoceļi ir 1622 kilometri jeb 8%, reģionālie autoceļi – 5320 kilometri jeb 26,4%, vietējie autoceļi – 13 225 kilometri jeb 65,6%.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
44

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
313

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
41

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
83

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
60

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
98
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi