SIA “Balticfloc” atzīts par augstāk novērtēto jauno Eiropas Komisijas (EK) “LIFE” programmas projektu Latvijā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija novērtējusi cēsnieku mērķi – attīstīt alternatīvas makulatūras atkritumu un kaņepju šķiedras pārstrādi, ražojot inovatīvus siltumizolācijas materiālus ar uzlabotu siltumvadītspēju, kā arī efektīvāku makulatūras šķirošanu un pārstrādi reģionā.
“Uzrakstījām projektu jauna prototipa rūpnīcai jaunu materiālu ražošanai no kaņepju šķiedras un makulatūras. Gribam ražot siltumizolācijas materiālu plāksnes no kaņepju šķiedras un makulatūras,” stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edžus Cābulis. Projektu uzrakstīja, šogad tas guva apstiprinājumu. Latvijā apstiprināja tikai divus uzņēmēju projektus, Eiropas Savienības (ES) valstīs kopā 50. SIA “Balticfloc” Latvijā saņēma augstāko vērtējumu, bet ES mērogā desmito.
“Arī uzņēmēji savu projektu idejas saista ar klimata un vides jomām. Tas liecina gan par pieaugošo vides apziņu uzņēmēju vidū, gan arī par uzņēmējdarbības un dzīves diktētu nepieciešamību meklēt videi draudzīgākus risinājumus, kas vienlaikus sniedz arī ekonomisko labumu,” norādījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.
Projekts sākās septembrī, tagad tiek kārtotas nepieciešamās atļaujas. Vajadzīgs patents, kas jāapstiprina Latvijā, Eiropā un pasaulē. Un tas nenotiek tik ātri. Būs iepirkums, un nākamgad sāksies iekārtu iegāde, testa produkcijas ražošana. Projekta kopējās izmaksas ir 2,9 miljoni eiro, no tām 60 procenti ES atbalsts, nacionālais finansējums – pusmiljons, pārējie pašu līdzekļi.
“Kad apstiprināja projektu, bija prieks, ka kaut kas ir izdarīts, bet darāmā vēl ļoti daudz. Jāizstrādā pilotiekārta, tehnoloģijas recepte, tā jāsertificē, lai to varētu izmantot arī citi. Pasaulē līdzīgus produktus jau ražo, bet kaņepju šķiedru un papīru kopā ne. Tas pašu gatavots produkts, pašu formula, neesam piesaistījuši zinātniekus. Jāiegulda savi līdzekļi, tas ir aizņēmums, ar ko jārēķinās. Kaut ko jaunu darot, vēl nav gandarījuma, jo zini, ka tuvākajos gados nebūs viegli,” pārdomās dalās E.Cābulis un atzīst, ka ražošanai piesaistīt finansējumu nebūt nav viegli.
Uzņēmējam līdz šim nācies daudz laika un pūļu veltīt, lai izpildītu finansētāju prasības. Lai saņemtu pirmo maksājumu no EK, nepieciešama bankas garantija par pusmiljonu eiro. Deviņus mēnešus uzņēmējs staigāja no vienas bankas Latvijā uz nākamo, skaidrojās ar ES naudas devējiem. “Kādā sanāksmē, kur satikāmies visu 50 projektu iesniedzēji, izrādījās, ka tikai latvieši nevar dabūt bankas garantiju. Tā arī pateicu, ka Latvijā neviens nevienam netic. Kāda banka 20 gadu laikā izsniegusi vienu tādu galvojumu.
EK piekrita, ka projekta pirmo posmu veicam par saviem līdzekļiem, tad saņemam ES finansējumu. Tādas stabilas drošības, ka kādu brīdi viss netiek apturēts, tomēr nav,” stāsta uzņēmējs. E. Cābulis atklāj, ka katrai bankai Latvijā bijuši savi atteikšanas iemesli. “Šī EK programma ir maziem un vidējiem uzņēmējiem. Eiropā un Latvijā to saprot atšķirīgi. Mums apgrozījums ir tāds, par kādu vajag garantiju bankā. Tad EK mums to samazināja uz pusi, bet viena banka uzreiz pateica, ka netic, vai vispār varam šādu projektu īstenot. Mums ir inženieri Vācijā, kas to darījuši, arī tas nelīdzēja. Cita banka atzina, ka varētu dot garantiju, bet viņiem nebūs kontroles par projektu, iepirkumiem, gribētu savu cilvēku projektā. Mēģinājām drošībai pretī iedāvāt iekārtas, banka vērtēja, ka iekārtas labas, bet tās nevarēs pārdot, jo pārāk specifiskas,” ilgo ceļu, lai saņemtu ES finansējumu, pastāsta uzņēmējs. Par to, ka nav iespējams saņemt bankas garantiju, E. Cābulis vairākkārt runājis ministrijā. Tur problēmu zina un saprot. Jau pirms gadiem it kā izstrādāts likumprojekts, ka galvot varētu pašvaldības. E. Cābulis atzīst, ka tas ir neloģiski, jo kāpēc gan tām būtu jāuzņemas šāds risks.
“Līdz marta beigām jāizdara konkrētas lietas, skaidrs, ka iepirkumu termiņi attālināsies,” vērtē uzņēmējs un piebilst, ka visu laiku ir sadarbība ar projekta vadību, kuri neliedz padomu. Par nacionālo finansējumu jāatskaitās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
SIA “Balticfloc” ražošanā izmanto makulatūru. Cēsīs tiek ražota ekovate – dabīgs elpojošs un efektīvs siltumizolācijas materiāls, kas iegūts no dabīgas celulozes šķiedras, pārstrādājot makulatūru. Eksporta produkts ir ekoloģiska celulozes mulča un mulčas granulas, kas piemērotas hidrosējai. Pieprasīts ir absorbcijas materiāls, ko izmanto piesārņojuma novēršanai arī uz zemes, ūdenī, jo tam ir augsta uzsūkšanas spēja, kas nodrošina videi kaitīgo vielu savākšanu. Šogad liels pieprasījums bija asfalta piedevai. Izdevās ielauzties Lietuvas tirgū.
Pērn SIA “Balticfloc” saņēma balvu par inovatīvu produktu – ekogranulām mājdzīvniekiem, kas aizstāj, piemēram, smiltis kaķiem. Latvijā tās vēl netirgo, vēl jāatrisina fasēšana nelielos daudzumos, bet saņemtas labas atsauksmes no patērētājiem Skandināvijā.
“Mūsu produkti tiek ražoti no makulatūras. Mums katram vides un dabas saglabāšana ir svarīga. Var tikai brīnīties, ka aizvien tiek ražota un izmantota minerālvate un stikla vate. Zināms taču, ka tās ražošanā ir ļoti lieli ogļskābās gāzes izmeši. Ja domājam par nākotni, cirkulārā ekonomika nedrīkst būt tikai vārdos,” saka uzņēmējs E. Cābulis.
SIA “Balticfloc” makulatūras nodrošināšanai sadarbojas ar “Zaļo jostu”, un Cēsīs nonāk Vidzemē savāktā otrreizējā izejviela. Uzņēmums mēnesī pārstrādā ap 150 tonnas makulatūras. “Bažas, ka pietrūks papīra, jau virmo vairākus gadus, bet tas aizvien nav jūtams, taču šo bažu dēļ arī pievērsāmies kaņepēm, “ atklāj uzņēmējs un makulatūras noliktavā rāda makulatūras kalnus. Arī lielas kastes ar grāmatām. Lai tās pārstrādātu, katrai jānoplēš vāki. SIA “Balticfloc” uz vietas makulatūru neiepērk un nepieņem.
Pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda teiktā arvien izteiktāk ir jūtama klimata pārmaiņu ietekme, augsnes un bioloģiskā daudzveidības degradācijas sekas. “Tādēļ mums – gan Latvijai, gan citām Eiropas un pasaules valstīm – ir jāpārorientējas uz aprites ekonomikas modeli. Tādā modelī produktu, materiālu un resursu vērtība tiek uzturēta ekonomikā pēc iespējas ilgāk, radot pēc iespējas mazāk atkritumu. Dzīvot videi draudzīgi – tas vairs nav izvēles jautājums, bet vienīgā iespēja ilgtermiņā,” uzsvēris ministrs. SIA “Balticfloc” iet šo videi draudzīgo ceļu.
Komentāri