Apritēs gads, kopš biedrība “Dzīvības straume” pansijā sāka rūpēties par krīzes situācijās nonākušajiem.
Pansijā Gaujaskalnā pašlaik dzīvo 12 cēsnieki un pāris rajona iedzīvotāji, kuri dažādu iemeslu dēļ palikuši bez jumta virs galvas. Gada laikā te mājvietu atraduši vairāk nekā 30 cilvēki, kuri bija nonākuši krīzes situācijā.
“Pie mums nonākuši alkohola atkarīgie, divas māmiņas ar bērniem, kuras bija piekāvuši vīri. Viņas bija aizbēgušas no mājām. Ir veci, vientuļi cilvēki, arī slimi. Vēl izmitinām arī vīriešus, kuri nesen atbrīvojušies no ieslodzījuma vietas. Pēc likuma pašvaldībām būtu jānodrošina šie cilvēki ar pastāvīgu dzīvojamo platību, bet iespēju reizēm arī nav. Viņi dzīvo pie mums, līdz atrod darbu un mājvietu,” sacīja pansijas vadītāja Anita Tīrone un piebilda, ka viņa kopā ar citiem draudzes “Prieka vēsts” cilvēkiem, kuri izveidoja biedrību un uzņēmās rūpes par pansiju, ir pārliecināta, ka Dievs vēlētos, lai cilvēki palīdz viens otram, nevērtējot, kādi šajā pasaulē esam, ko darām vai nedarām.
“Grūti dzīvē ir gājis. Māte nomira, saimnieki izlika no mājas. Nebija ko maksāt. Esmu slims, neko darīt nevaru. Dzīvoju pie viena drauga, otra, tie visi nomira. Tagad esmu te. Nekāda prieka nav, tomēr jumts virs galvas,” sacīja cēsnieks Vladimirs Vačunkins. Līdzīgi domā Jānis Dzintars Ābrams, kurš pansijā dzīvo jau vairākus gadus.
Pansija darbojas, izmantojot iemītnieku līdzekļus, un mazu daļu izdevumu finansē Cēsu pašvaldība vai tās vietējās pašvaldības, kuru iedzīvotāji mitinās skaistajā, bet vecajā ēkā, kuru nāktos remontēt, lai uzlabotos iemītnieku sadzīves apstākļi. Iemītnieku vajadzībām jau iegādāta veļas mazgājamā mašīna, kosmētiskais remonts veikts ēdamistabā.
“Māja jau vienreiz likta izsolē, tagad tā atkal būs atkārtota. Nevaram ieguldīt līdzekļus remontos, ja darbu nāksies turpināt citviet. Esmu pārliecināta, ka esam cilvēkiem vajadzīgi. Būtu labi, ja kādreiz mēs strādātu plašākās telpās,” vērtēja Anita Tīrone un piebilda, ka reizumis nācies klientiem arī vietu atteikt lielās šaurības dēļ.
“Situācija tāda, ka man bija dzīvoklis, bet ļoti sliktā stāvoklī. Tad pats nolaidos, par dzīvokli nemaksāju. Par daudz dzēru. Naudas nebija. Esmu pateicīgs, ka te atradās vieta, jo tiešām bija tā, ka gulēju šķūnī,” sacīja Jānis Millers, bet Andis Grieze tikai pirms pāris nedēļām atbrīvojies no ieslodzījuma vietas. Viņa dzīvesvieta deklarēta Vaives pagasta Rīdzenē, bet dzīvoklī dzīvo civilsieva un bērni. Saprotamu iemeslu dēļ bijušajam cietumniekam tur vairs nav vietas. Pašvaldība līdzējusi finansēt dzīvošanu pansijā.
“Daudziem, kas bijuši cietumā, ārpusē vairs nav nekā. Nav radu, jo visi no viņiem atteikušies. No cietuma jānonāk tukšā vietā. Tagad vienīgi probācijas dienesta darbinieki interesējas, palīdz. Man te ir ļoti palaimējies. Kur vēl foršāk? Mēģināšu visu sakārtot, atrast darbu,” sacīja Andis Grieze, kurš pašlaik kopā ar pansijas biedriem palīdz remontēt “Prieka vēsts” draudzes telpas. Pansijas vadība ir pārliecināta, ja izdosies darbu veiksmīgi turpināt un atrisināsies telpu jautājums, tad iemītniekiem meklēs arī darbu, lai vismaz daļu dienas strādāt spējīgie cilvēki atrastos ārpus četrām sienām un vienīgā rūpe nebūtu paēst un skatīties televizoru.
Komentāri