Ceturtdiena, 27. marts
Vārda dienas: Gustavs, Gusts, Tālrīts, Saulis

Maija ziedi janvārī

Druva
00:00
06.01.2007
35
1lp Pukes Ziema

“Tāda ziema nav redzēta!” Vai ir kāds, kurš nebūtu teicis šos vārdus?

Patiesi, gaisa temperatūra stabili turas plusos un vien daždien noslīd zem nulles. Te vēl var piebilst, ka decembra pēdējā dekāde bijusi vissiltākā Latvijā pēdējos 83 gados, bet pēc atsevišķu, visilgāk darbojošos novērojumu staciju datiem, – pēdējos vairāk nekā 100 gados. Ja cilvēks vēl spēj piemēroties, augiem un dzīvniekiem siltais laiks vēsta par pavasari.

Priekuliete Ilze Brūvere, kurai mājas kokos ziemā dzīvo daudz putnu, stāsta, ka barotavās putraimi piebērti, bet lidoņi nerādās. “Protams, pašmāju zīlītes un zvirbuļi ir, taču stērstes aukstajā laikā atlidoja, tikko palika siltāks, bija prom. Kad uzsniga sniegs, žubīšu bariņš bija ieradies pārbaudīt, vai barība ir, “stāsta Ilze Brūvere un piebilst, ka putni iztiek paši, cilvēkus neapgrūtina. Toties ziemotāji pārliecinājušies, vai grūtā brīdī būs kur meklēt barību.

Cēsniece Ināra Daija piemājas dārziņā priecājas par pavasara ziediem. Tuvojas ziemas vidus, bet uzziedējušas pienenes, mārpuķītes un pirms dažām dienām – zilā vijolīte. “Ziemassvētkos, 25. decembrī, vīrs man uzdāvināja mārpuķīšu pušķi,” stāsta dārza saimniece un piebilst, ka mazās, baltā puķītes dārzā turpina ziedēt. “Ziemassvētkos uzziedēja arī pienenes. Kad līst, tās aizveras, bet sausā dienā, īpaši, ja parādās saule, tās atver savas ziedu galviņas,” sacīja I. Daija un rādīja vijolīti, kas dārzā uzziedējusi aizvadītās ceturtdienas rītā. Ināra zināja stāstīt, ka visi šie ziediņi ierasti uzzied maijā. Vai atceraties gadu, kad pavasara puķes uzziedējušas tik ātri? “Neesmu nekad redzējusi. Bijušas siltas ziemas, kad uzzied krokusi, bet tagad baidos, vai tie siltās ziemas dēļ vispār uzziedēs.” I.Daija stāsta, ka šoruden pie mājas ceriņš otrreiz ziedējis novembrī. “Zaros bija mazas, mazas vālītes, kas izplauka.” Ināra rāda, ka siltās ziemas dēļ puķu dobē sadīgušas arī vasaras puķes. Izlīduši arī godēciju dīgsti, šīs puķes parasti zied no jūlija vidus līdz septembrim.

Dārzniece Guna Rukšāne atzina, ka puķkopjiem šoziem jāraud. Tulpes jau izslējušas dzinumus pirksta garumā, no zemes lien narcises. Tās nemitīgi jāsedz ar kūdru, lai dīgšana mazinātos. G.Rukšāne atzīst, ka pašlaik nav cita varianta, kā puķes slēpt zem kūdras, jo ir taču ziema, jebkuru brīdi var uznākt kailsals, kas stādījumus iznīcinās. Viņa iesaka, ja kāds puķu dobes nav apsedzis, tad pie prognozes par kailsalu to vajadzētu izdarīt nekavējoties. Tagad, pēc ilgstošām lietavām, vajadzētu pavērot, vai puķu dobēs neveidojas peļķes. Ja tā, vajadzētu izrakt grāvīšus un ūdeni notecināt, lai puķu sīpoli neizslīktu.

Plaukstoši pūpoli vairs nepārsteidz. Bet kas uzziedējis jūsu dārzā vai tuvējā pļaviņā, mežā? Zvaniet 4120586, 4122359. Dalīsimies pārsteigumā. Eksperti prognozē, ka šis varētu būt karstākais gads vēsturē. Vēl tikai janvāris, gaidīsim, kādus pārsteigumus mums laika apstākļi sagādās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

25.marts dzīvo represēto atmiņās

00:00
26.03.2025
30

Tas jāizprot jaunajai paaudzei Pavasaris, mostas daba, bet šodien Latvijā pie karogiem sēru lentes. 1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Dažās dienās padomju okupantu vara otro reizi īstenoja masu deportāciju. Liepas bibliotēkā savāktas un glabājas liepēniešu, kurus no 1941. līdz 1953.gadam    skāra represijas, atmiņas.  Te jau daudzus gadus […]

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
52

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt, par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu. Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija ieteikti vairāki cilvēki, notikumi, […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
70

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
82

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
59

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
30

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
19
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
35
52
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
17
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
26
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi