Ceturtdien, 27. maijā Limbažu novada domes sēdē tika pieņemts lēmums reorganizēt vispārējās izglītības iestādes Limbažos un izveidot valsts ģimnāziju, informēja novada domes Informācijas nodaļā.
Deputātu pieņemtais lēmums paredz reorganizēt Limbažu 2.vidusskolu, pievienojot to Limbažu 3.vidusskolai, kā arī reorganizēt Limbažu 1.vidusskolu, izveidojot Limbažu Valsts ģimnāziju ar proģimnāzijas klasēm.
Limbažu Jauniešu un pieaugušo vakara (maiņu) vidusskolai jāturpina īstenot esošās izglītības programmas, jāpilnveido vakara (maiņu) un neklātienes programmas un jāpaplašina neformālās izglītības piedāvājums.
Pilsētas skolu reorganizācijai tiks izveidota darba grupa, un tai līdz jūnija izglītības kultūras un sporta komitejas sēdei jāsagatavo atzinums par nepieciešamību izveidot atsevišķu pamatskolu Limbažos.
Kā pastāstīja novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Tauriņa, plānots, ka ģimnāzija Limbažos varētu tikt izveidota līdz nākamā gada 1.septembrim.
Plašākās diskusijas par izglītības iestāžu reorganizāciju izvērtās 20.maija apvienotajā komiteju sēdē, uz kuru bija pulcējušies pilsētas un pagastu skolu direktori, pedagogi un vecāki. Sēdē Izglītības nodaļas vadītāja Gaļina Karpova informēja par jau paveikto skolu reorganizācijas jautājumā.
Novadā izveidota komisija, kas no pagājušā gada strādā pie novada izglītības attīstības programmas. “Komisija secināja, ka ir jāveido ģimnāzija, vidusskola, vakarskola un arodskola.” Skolām tika dots uzdevums izstrādāt iespējamos izglītības modeļus. Skolu reorganizācijas procesā pieaicināti izglītības eksperti Modris Krieviņš un Baiba Bašķere.
Notikušas individuālas pašvaldības vadības un Izglītības nodaļas sarunas ar vidusskolu direktoriem, kas ģimnāzijai teikuši ''jā''. Martā apvienotajā komiteju sēdē skolas prezentēja savus izstrādātos izglītības reorganizācijas modeļus. Katrā vidusskolā rīkotas pašvaldības vadības tikšanās ar skolotājiem, vecāku padomju pārstāvjiem ar mērķi radīt izpratni par vidusskolu tīklu optimizēšanas nepieciešamību. Tikšanās reizēs izskanējuši atšķirīgi viedokļi, taču eksperti norāda, ka vidusskolu pilsētā ir par daudz.
Arī sabiedriskajā apspriešanā iedzīvotāju viedokļi dalījās. 51% atbalstīja ģimnāzijas veidošanu, savukārt 49% norādīja, ka ģimnāzija nav nepieciešama, jo pašreizējā ekonomiskā situācija nav tam piemērota, dramatiski sarūk skolēnu skaits un Limbažu 1. un 3.vidusskola nodrošina labu izglītības kvalitāti.
Skolas un vecāku bažas ir par 1.-6.klases posmu gadījumā, ja par ģimnāzijas veidošanas bāzi kļūst 1.vidusskola. Ja šo posmu ar tā labajām iestrādēm saglabā, tad iebildumu pret ģimnāziju nav.
Arī Izglītības nodaļas speciāliste Vija Jirgenosne uzsvēra, ka iespēja saglabāt šo posmu pie 1.vidusskolas reformas laikā būtu optimāls variants: ''Ja visas 1.-6.klases ir vienā skolā, tā būtu fiziskā vides pārslodze un diskomforts skolēniem, skolotājiem un vecākiem.”
Savu atzinumu šajā jautājumā sniedza arī abi eksperti.
Bašķere ieteica ņemt vērā faktu, ka krītas skolēnu skaits, kas vidusskolās samazinās klašu komplektus, telpas paliks neapdzīvotas, cietīs skolotāji. ''Gulbenē ir saglabātas divas vidusskolas, bet tās ir pustukšas.''
Viņa rosināja laicīgi domāt par profesionālās vidusskolas iekļaušanu kopējā izglītības tīklā, to valsts drīzumā varētu nodot pašvaldības ziņā. Tāpat eksperte ieteica veidot profesionālās ievirzes, piemēram, mūzikas vai mākslas, vidusskolu. Vecākiem un pedagogiem jāsaprot, vai ir vēlme saglabāt vidusskolu konkurenci vai veidot ģimnāziju.
Krieviņš skaidroja, ka izglītības tīkls jāmaina skolēnu skaita samazināšanās dēļ. Viņš piedāvāja savu reformas redzējumu: ar 2011.gada 1.septembri slēgt 2.vidusskolu, skolēnus un pedagogus izvietojot 1. un 3.vidusskolā, izveidot mūžizglītības centru uz vakarskolas bāzes un veidot valsts ģimnāziju 7.-12.klasei.
Tās veidošanai, ņemot vērā nedaudz augstākus centralizēto eksāmenu rezultātus un absolventu skaitu, kas iestājušies augstskolās, eksperts izvēlējis 1.viduskolu. Tomēr viņš atzina: ''Ja vecāki saka, ka ģimnāzija nav vajadzīga, un pedagogi neredz jēgu, tad nav vērts to veidot, līdz sabiedrība pati pieprasīs ko mainīt. Deputātiem agrāk vai vēlāk būs jālemj par šo pašu jautājumu.''
Par skolu reorganizāciju izteicās arī vidusskolu direktori un deputāti. Pārstāvju domas atšķīrās, un vienota viedokļa jautājumā nebija.
LETA
Komentāri