2011.gadā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā aktuāls bija speciālistu trūkums, eksporta tirgu apgūšana, drošības problēmas pasaulē un Latvijā, kā arī lietotāju paradumu izmaiņas datu pakalpojumu izmantošanā. To, vērtējot šo gadu, sacīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Kopumā gads Latvijas IKT nozarei bijis dinamisks – pēc mērenas tirgus aktivitātes 2009.gadā, ar apgrozījuma pieaugumu par aptuveni 13% 2010.gadā, šogad nozare ir piedzīvojusi vērā ņemamu izaugsmi. Precīzu datu par šo gadu LIKTA gan nav, taču, pēc 2010.gada datiem, IKT nozarē 2899 uzņēmumos strādāja 17 900 darbinieku, nozares apgrozījumam sasniedzot 1,452 miljardus latu. Nozarē darba apjoma pieaugumu sekmējusi ievērojama informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumu eksporta palielināšanās. Bāliņa norāda, ka par nozares izaugsmi liecina arī augošais pieprasījums pēc IKT profesionāļiem. Pēdējā laikā tas ļoti strauji audzis, un arī eksporta tirgos Latvijas speciālistu profesionalitāte un kvalifikācija tiek augstu vērtēta. “Latvija var sekmīgi konkurēt pat ar tādām lielvalstīm kā Ķīna un Indija, specializējoties augstākās sarežģītības projektos. Latvijai ir savas nišas, kurās mūsu pieredze ir konkurētspējīga arī pasaules mērogā, piemēram, valodu tehnoloģijas, e-pārvaldes un e-biznesa risinājumi, biznesa sistēmu analīze un citas,” vērtē Bāliņa. Šī gada notikumi aktualizējuši arī IT drošības problēmas gan pasaulē, gan Latvijā. Kā vērtē LIKTA prezidente, tās ir veicinājušas organizāciju izpratni par datu un informācijas sistēmu drošību, kā arī par riskiem, kas apdraud sensitīvus datus. Viņa pozitīvi vērtē faktu, ka šī gada sākumā stājās spēkā Informācijas tehnoloģiju drošības likums. Bāliņa piebilst, ka līdz ar IT drošības problēmu aktualizēšanos arvien pieprasītāki kļūst kiberdrošības speciālisti, it īpaši augsti kvalificēti speciālisti, kas regulāri seko līdzi notikumiem pasaulē un ir iekļāvušies valsts un pasaules apritē. Tomēr gatavu šādu speciālistu uzreiz no augstskolas sola nav, jo šai profesijai nepieciešama ne tikai izglītība, bet arī pieredze un noteiktas personiskās īpašības un spējas, atzīst organizācijas vadītāja. Viņa atzīmē arī to, ka pēdējo gadu laikā augušas Latvijas iedzīvotāju e-prasmes un elektronisko pakalpojumu lietotāju skaits, ko veicinājuši vairāki projekti un iniciatīvas. Piemēram, projektā “Trešais tēva dēls” izveidoti 874 bezmaksas interneta piekļuves punkti Latvijas publiskajās bibliotēkās, bet LIKTA iniciatīvas “Latvija@Pasaule” laikā vairāk nekā 95 000 cilvēku apguvuši e-prasmes. Vērtējot gada notikumus telekomunikāciju nozarē, viņa norāda, ka šī gada laikā turpinājusies sīva konkurence tirgus dalībnieku starpā. Latvijā, līdzīgi kā citās pasaules valstīs, bija vērojamas pārmaiņas lietotāju paradumos attiecībā uz datu pakalpojumiem. Līdz ar tā sauktās “viedtālruņu ēras” sākšanos būtiski pieaudzis pieprasījums pēc lielākiem datu pārraides ātrumiem, bet uzņēmumi telekomunikācijas aizvien vairāk izmanto savu tehnoloģisko procesu uzlabošanai un efektīvākai lietošanai. Runājot par 2012.gadā gaidāmo, LIKTA paredz, ka programmatūras segmentā turpinās augt pieprasījums pēc risinājumiem, kas veicina uzņēmumu efektivitāti un samazina izmaksas. Viens no tādiem ir pāreja uz attālinātiem, nomātiem IT pakalpojumiem jeb mākoņskaitļošana. “Līdz 2010.gadam mākoņskaitļošanas pakalpojumus vairumā gadījumu izmantoja indivīds – gala lietotājs, bet tagad arvien aktīvāk “mākoņus” izmanto biznesa risinājumu glabāšanai,” secina organizācija. Paredzams arī, ka nākamajos gados būs vērojama arvien lielāka datu pārraides pakalpojumu izplatība. Pieaugot viedtālruņu un planšetdatoru lietotāju skaitam, tiks veidotas aizvien jaunas mobilās aplikācijas, radot jaunus izaicinājumus IT pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmumu IT departamentiem, jo tiem jānodrošina šo dažādo ierīču efektīva sadarbība un datu drošība. LIKTA paredz, ka 2012.gadā pieaugs pieprasījums digitālā satura pārvaldības risinājumu un elektroniskās dokumentu aprites sistēmu ieviešanā un lietošanā. Bāliņa vērtē, ka digitālā satura jomā Latvijā ir konkurētspējīgs risinājumu piedāvājums, tomēr tikpat kā nav reālu “bezpapīra uzņēmumu”, kas izmantotu automatizētu elektronisko dokumentu gatavošanu un apriti. Viņasprāt, ir jāveic virkne darbu, lai iedzīvinātu elektronisko dokumentu apriti, kas būtiski palielinās produktivitāti un konkurētspēju. “Šis uzdevums ir izaicinājums programmatūras izstrādes jomā, lai panāktu dažādu sistēmu spēju labāk savstarpēji “sarunāties”, apstrādāt un piegādāt digitālo saturu. Latvijā tuvāko piecu gadu laikā ir iespējams sasniegt līmeni, kad 90% visu lietišķo dokumentu tiktu radīti, apstrādāti un glabāti tikai elektroniski,” uzskata LIKTA vadītāja. Nākamā gada laikā beidzot ir plānots izsniegt iedzīvotājiem e-identifikācijas (eID) kartes. Lai gan organizācija saskata šķēršļus eID karšu plašai izmantošanai, tā uzskata, ka šīs kartes sniegs plašākas e-pakalpojumu un e-paraksta izmantošanas iespējas. Viena no iespējām ir e-vēlēšanas. Vēlētāju balsošana internetā varētu tikt realizēta jau 2013.gada pašvaldību vēlēšanās. Runājot par iespējamajiem šķēršļiem nozares attīstībai, Bāliņa min kvalificēta darbaspēka trūkumu. “Protams, savu “artavu” dod arī lielie darbaspēka nodokļi, ir nepieciešami pasākumi, lai sekmētu efektīvu ārpakalpojumu izmantošanas un valsts un privātās partnerības praksi IKT infrastruktūras un klientu apkalpošanas nodrošinājuma jomā, kā arī samazinātu administratīvo slogu publisko IT iepirkumu projektos,” norāda LIKTA. Nozīmīgs izaicinājums nākamajā un turpmākajos gados būs vienlīdzīgas pieejamības platjoslas infrastruktūras attīstīšana visā Latvijas teritorijā, uzskata LIKTA. Bāliņa uzsver, ka IKT spēj uzlabot citu nozaru konkurētspēju un efektivitāti, tādēļ būtiski ir attīstīt tās tautsaimniecības nozares Latvijā, kurām ir nepieciešami augsta līmeņa IKT risinājumi. Viņasprāt, Latvijai ir potenciāls kļūt par reģionālu IKT ekselences centru, mērķtiecīgi apgūstot ārvalstu tirgus un veicot aktīvu pārdošanas darbu, tajā pašā laikā attīstot jaunas darba vietas tepat Latvijā un veicinot valsts ekonomisko attīstību. NOZARE.LV
Komentāri