Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas: Hermīne, Estere, Liepa

Līgatnē atjaunos papīrfabrikas ciematu

Druva
10:06
09.03.2010
4

Pagājušajā nedēļā Līgatnes novada dome un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) parakstīja vienošanos par projekta īstenošanu, kura gaitā Līgatnes papīrfabrikas ciematā tiks izveidota kultūrvēsturiska tūrisma taka, informēja Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (JL).

Projekta realizācija nodrošinās pirmās kultūrvēsturiskās tūrisma takas izveidi un ir sākums ilgtermiņa projektam, kurā, pamatojoties uz Līgatnes papīrfabrikas ciemata izpētes un attīstības koncepciju, plānots izveidot trīs tūrisma maršrutus.

Pirmās kārtas projekta realizācijas kopējās izmaksas ir 788 753 lati, no kuriem 63,23% sedz Eiropas Reģionālās attīstības fonds, 3% ir valsts dotācija un atlikusī daļa – pašvaldības finansējums.

Projekta pirmajā kārtā tiks atjaunotas divas no piecām papīrfabrikas ciemata dzīvojamām zonām – “Skolaskalns” un “Rīgaskalns”, kā arī veikta vairāku infrastruktūras objektu rekonstrukcija un būvniecība, tostarp tiks uzbūvēts gājēju tilts pie papīrfabrikas, atjaunoti gājēju celiņi, izveidotas velosipēdu un autostāvvietas.

Kultūrvēstures tūrisma takai būs divi maršruti – “Līgatniešu dzīvesveids”, kas ir stāsts par Līgatnes papīrfabriku un tās strādniekiem, un “Līgatnes dabas loks” – maršruts, kurā iespējams apskatīt Līgatnes dabas pērles – Anfabrikas klintis, Lustūzi, Līgatnes 19.gadsimta inženieru sasniegumus – ūdensteces kanālu sistēmu ar mākslīgo ūdenskrātuvi un slūžu sistēmu, kā arī atjaunotus vēsturiskos tiltiņus – “Wilhelmin” un “Eizen”.

Kā pastāstīja Šteins, projekta sagatavošanas darbs ilga trīs gadus. Sākumā bija ideja par nepieciešamību unikālo Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturisko centru, kas ir vienīgais šāda veida industriālās apbūves koka ēku komplekss Eiropā, padarīt par tīkamu dzīvesvietu iedzīvotājiem un saistošu apskates objektu tūristiem.

Tika piesaistīti ieinteresēti arhitekti, un sadarbībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju tika uzsākts darbs pie Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskā centra izpētes un attīstības koncepcijas.

Koncepcijas izstrādes procesu vadīja bijusī līgatniete arhitekte Ināra Kārkliņa un viņas uzņēmums – arhitektu birojs “Forma”. Koncepciju zinātniski pamatoja “Karklins design Studio” (ASV), pielietojot patentētu pētniecības modeli un ņemot par piemēru realizētus projektus Amerikā, Anglijā un Somijā. Būtisks un neatsverams bija gan esošo, gan bijušo līgatniešu ieguldījums, kas nežēloja vēsturiskos fotodokumentus un atmiņu stāstus. Koncepcija izpelnījusies augstu novērtējumu Latvijas kultūrvēsturnieku aprindās.

Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes aizsargājams pilsētbūvniecības piemineklis. Tas veidojies un attīstījies kopsolī ar Līgatnes papīrfabriku un 20.gadsimta sākumā bijis viens no modernākajiem strādnieku ciematiem Eiropā ar hierarhizētu dzīvojamo modeli un visaugstākajiem sociālajiem standartiem.

Līgatnes papīrfabrikas ciemata atjaunošana notiks aktivitātes “Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana, atjaunošana un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produktu attīstībai” gaitā.

Pēc LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
5

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
8

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
7

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
28

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
32

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
31

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
16
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
12
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
9
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
12
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi