Lauku tūrisms attīstās dinamiskāk, nekā to spēj formulēt politikas dokumenti, pie šādas atziņas nonāca Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” un tūrisma attīstības valsts aģentūras rīkotās konferences dalībnieki. “Pieeja lauku tūrismam joprojām balstīta uz 40 gadus vecu situāciju un tradicionālo lauku tūrisma koncepciju, kas saista lauku tūrismu ar lauksaimniecību. Taču lauku tūrismā tā vairs nav realitāte, un šāda pieeja var sniegt īstermiņa praktiskus rezultātus, taču nenodrošina nozarei izaugsmi,” konferences atklāšanā atzina “Lauku ceļotāja” prezidente Asnāte Ziemele, uzsverot, ka radusies jauna lauku tūrisma uzņēmēju un arī klientu paaudze, kas maina tradicionālos priekšstatus par lauku tūrismu.
Paredzams, ka lauku tūrisma piedāvājums turpmāk balstīsies uz saprātīgu un ilgtspējīgu to resursu izmantošanu, kuri pieejami tikai laukos. Notiks specializācija, veidojot specifiskus, ļoti kvalitatīvus pakalpojumus noteiktām mērķa grupām, piemēram, putnu vērotājiem, velotūristiem un citiem, kas izvēlēsies Latvijas un Baltijas laukus nevis kā apskates vietu, bet gan bagātīgo putnu vērošanas vietu, labās veloceliņu infrastruktūras vai, piemēram, SPA pakalpojumu kvalitātes dēļ, un būs gatavi maksāt par šiem pakalpojumiem.
Amatas novada brīvdienu mājas “Celmi” saimniece Estere Laugale, kas piedalījās konferencē, atzīst, ka viņu saimniecības specifiskais piedāvājums ir iespēja baudīt klusumu un dabu, kas ir saimniecības trumpis. “Daudzi vēlas dzīvot saimnieku un citu cilvēku netraucēti, pilnībā norobežoties no apkārtnes, priecāties par lauku mieru. Esam iekārtojuši ēdamistabu, virtuvi ar visām ērtībām. Atpūtniekiem ir iespēja darboties pašiem,” saka E.Laugale. “Celmu” saimniece piekrīt, ka lauku tūrismu saistīt ar lauksaimniecību var tikai atsevišķas saimniecības, kuras ražošanu var izmantot kā piedāvājumu tūristiem.
Līdztekus pakalpojumu dažādošanai un specializācijai nepieciešams uzlabot infrastruktūru un informācijas pieejamību. A.Ziemele uzsvēra, ka tikai tad, ja pastāvēs sadarbība starp publisko un privāto sektoru, lai panāktu, ka pagasts, rajons vai mazpilsēta ir tūristiem ērti sasniedzams un patīkams ceļojuma galamērķis, kur tiek piedāvāti kvalitatīvi, patērētāju interesēm atbilstoši tūrisma produkti, Latvijas lauku tūrisms spēs konkurēt ar citu valstu piedāvājumu. “Nepieciešami jauni piesaistes punkti, jo Latvijas popularitāti kā jaunu, neredzētu vietu tūrisma mārketingā nevar izmantot ilgstoši,” vērtē A.Ziemele.
Taču kā nelabvēlīgs faktors varētu būt pārliecīga komercializēšanās, kas padarītu piedāvājumu vienveidīgu, „nedzīvu”. “Tradīcijas ir pieprasīta vērtība, taču šīs lietas ir nekomerciālas savā būtībā un tiešā veidā ne vienmēr nes peļņu. Tās nepieciešams subsidēt un atbalstīt, lai kalpotu kā papildus pievienotā vērtība komerciāliem tūrisma produktiem un iemesls tūristiem izvēlēties Latviju autentiskas unikalitātes dēļ,” atzīst A.Ziemele.
Konferencē runāja par atbalstu lauku tūrismam 2007. – 2013. gadā, valsts tūrisma mārketinga plāniem, dabas izmantojumu tūrisma piedāvājumā, Zaļo sertifikātu, internetu, lauku tūrisma mītnēm un lauku tūrisma turpmākās attīstības prognozēm.
Gaidāms, ka nekustamā īpašuma tirgus īpatnību dēļ daļa lauku tūrisma uzņēmumu tiks pārdoti, ja tas būs izdevīgāk nekā tūristu uzņemšana. Savukārt, jaunie saimnieki, iespējams, turpinās tūristu uzņemšanu īpašuma uzturēšanas nolūkā. Līdz ar to iespējama pakalpojumu cenu krišanās.
Lai konkurētu – veidosies jauni, daudzveidīgi pakalpojumi un aktīvās atpūtas iespējas. Pieaugs naktsmītņu un pakalpojumu kvalitāte, atbilstoši tirgus pieprasījumam un peļņas iespējām. A.Ziemele vērtē, ka pieaugs arī „no civilizācijas un urbanizācijas nogurušo” tirgus daļa, kam interesē „autentisks” piedāvājums – māja ar sauso tualeti, dabas tuvums, pirts, nevis duša.
A.Ziemele uzsvēra, ka kā ļoti bīstama jāvērtē tendence pārcensties ES regulu priekšrakstu izpildē, iznīcinot lauku tūrisma pievilcību un autentiskumu un panākot, ka saimnieki pārstāj piedāvāt pieprasītus pakalpojumus, piemēram, ēdināšanu, kā tas redzams jau šobrīd.
Komentāri