Ir apstiprināts Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.-2027.gadam. Turpmāk lauksaimnieki atbalstu saņems saskaņā ar tā nosacījumiem. Šajos piecos gados Latvijas lauku attīstībai paredzēti 2,5 miljardi eiro.
Zemkopības ministrs Didzis Šmits, uzrunājot zemniekus seminārā Amatas pagasta Ģikšos, atzina, tagad ir tā situācija, kad var teikt, ka naudas ir tik daudz, cik lauksaimniecībā nekad nav bijis. “Taču to saņemt būs daudz sarežģītāk. Kārtību un nosacījumus ir izstrādājusi Eiropas Savienība (ES), ne Latvija. Katrs, zinot savu saimniecību un saimniekošanu, varēs izvēlēties – saimniekot brīvāk un saņemt mazāk vai uzņemties un pildīt stingras saistības, un saņemt vairāk. Pildot jaunās politiskās iniciatīvas, saimniekojot iespējami videi draudzīgi, ieguvēji būs visi,” teica ministrs.
Vairāk nekā 150 zemnieku bija atbraukuši uz semināru, lai rastu atbildes uz konkrētiem jautājumiem. Ministrijas, Lauku atbalsta dienesta (LAD), Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) un Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) eksperti skaidroja tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumus, stāstīja par ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu, pārdalošo maksājumu, saistīto ienākumu atbalstu, agrovidi, ekoshēmām, jauno VAAD lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmu, labiem lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem, kā arī par atbalsta samazinājumiem.
Katras pārmaiņas baida, rada pretestību. Daudzi zemnieki, klausoties un izdzirdot ne tik bieži dzirdētus terminus, atzina, kad paši ķersies klāt pieteikumu aizpildīšanai, lai saņemtu atbalstu, tad arī sapratīs, cik kas ir sarežģīti, vērtēs, kādas saistības uzņemties, kādas labāk neuzņemties. Ne viens vien atminējās, cik sarežģīti šķita pirmoreiz aizpildīt lauku bloka kartes.
Jaunpiebaldzēns, zemnieku saimniecības “Kalna Pentuļi” saimnieks Jānis Antons pieteikumu gatavošanu ES atbalstam salīdzina ar zviedru galdu. “Uz tā ir ļoti daudz produktu, kādus pazīsti, kādus ne. Salāti izskatās garšīgi, bet nezini – sāļi vai piparoti. Saproti, ka ar ierastajiem produktiem vien paēdis nebūsi, bet kā salāgot, lai būtu gan garšīgi, gan paēdis,” saka J.Antons. Viņš arī atgādina, ka saimniecības ir ļoti dažādas, katrai der kas cits. Zemnieks arī vērtē, ka bioloģiskās daudzveidības, ilggadējo zālāju saglabāšana īsti nesader ar to, par ko tiks maksāts, tāpat liellopu vienību rēķināšana uz hektāru atsevišķām nozarēm radīs lielus sarežģījumus.
Kooperatīva “Zaļais grozs” pārstāves Ingrīda Vāvere un Gaida Krūmiņa atzīst, ka, protams, ir daudz neskaidrā. “Vai mācēsim naudu paņemt, redzēs. Būsim tādā līmenī kā citās Eiropas valstīs, kur zemnieks pats vienkārši nespēj un viņam nav laika aizpildīt tik daudz dokumentu, ir jāalgo konsultants, kurš visu izdara. Saprotu, ka katrai spēlei ir savi noteikumi, ja gribi piedalīties, tie ir jāievēro. Piedalīties taču ir interesantāk, nekā vērot no malas,” atzīst I.Vāvere, bet G.Krūmiņa vērtē, ka iedziļinoties nemaz tik sarežģīti viss nešķiet.
“Skaidrības pagaidām nekādas. Pirms sezonas gribētos visu izdarīt, lai nav jāpilda dokumenti, kad jābūt dravā,” saka biškopis Māris Buholcs un paskaidro: “Ja būs noteikts – divi stropi uz hektāru -, un man ir 12 hektāri aramzemes, tad ar 24 bišu saimēm biškopība beidzas. Ir valstis, kur maksājumi ir par bišu saimēm, nevis tās piesaistītas hektāriem. Igaunijā atbalsts ir par stropu, bet tas nacionālais maksājums. Biškopim taču ir vienalga, vai atbalsts no valsts budžeta vai ES nauda. Bioloģiskajiem dravniekiem, kuriem dravas mežos, vispār nepienākas maksājumi. Par platībmaksājumiem redzu loģiku – ir pamatatbalsts, ja dari ko vēl, izpildi kritērijus, saņem vairāk. Galvenais, lai skaidri var saprast, par ko varēs saņemt atbalstu vai arī tāda nebūs.”
Drīzumā LAD būs pieejams kalkulators, katrs varēs izrēķināt, kāds varētu būt atbalsts, iekļaujoties kādā no ekoshēmām, kādi nosacījumi jāizpilda. Zemniekiem bija daudz konkrētu jautājumu gan par to, kā vērtēs sējumus, zālājus, gan par tīrumu mēslošanas nosacījumiem, par to, kā un kad art, kā atbalstu saņemt, ja pļavu tikai nopļauj.
“Katrs pats savas laimes kalējs – precīzāk nepateikt. Katram jāvērtē, kurās shēmās var iekļauties, kādas paaugstinātas prasības uzņemties, jo no tā atkarīgs, cik saņemsi. Būtiski, cik gudri katrs mācēs sagatavot pieteikumu. Ja ir šaubas, vai varēšu nosacījumus un uzņemtās saistības izpildīt, labāk pieteikuma ailītē neielikt krustiņu. Tas, ko uzņemies, būs jāpilda. Katram nosacījumam ir savs termiņš, ir saistības uz gadu, pieciem, jālasa,” saka LLKC Cēsu biroja vadītāja Dace Kalniņa un atgādina, ka tie, kuri nav aktīvie lauksaimnieki, ja domā, ka turēs vienu liellopu vienību uz hektāru, tad tai līdz 1.martam jābūt reģistrētai kādā no reģistriem. Sīkums, bet nākotnei nozīmīgs.
Cēsu novadā 2022.gadā pēc LAD statistikas datiem atbalstam pieteikti LIZ 53 445 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes. To izdarījuši ap 2000 pieteicēju. Subjektīvi vairāk vai mazāk aktīvi lauksaimniecībā ir ap 60% saimniekotāju jeb aptuveni 1180 saimniecības.
Komentāri