Sestdiena, 12. oktobris
Vārda dienas: Valfrīds, Kira
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Latviska gadu mija

Druva
00:00
29.12.2007
9

Katrā valstī gadu mijas pavadīšanas vai sagaidīšanas tradīcijas ir atšķirīgas. Brazīlijā pilsētu ielās notiek karnevāli, bet tie, kuri negrib maskoties, pulcējas pludmalēs, tērpušies baltās drēbēs, pusnaktī ķer septīto vilni, met jūrā ziedus, cerot, ka tas nesīs veiksmi.

Gads ar 1.janvāri sākas arī Japānā, un šīs valsts iedzīvotāji pusnaktī, pulkstenim sitot divpadsmit, sāk skaļi smieties, ticībā, ka laime smējēju pavadīs visu nākamo gadu.

Meksikas iedzīvotāji pusnaktī apēd pa vīnogai, iedomājoties kādu vēlēšanos. Ja sievietes vēlas nākamajā gadā sastapt savu mīlestību, viņas gadu mijā velk sarkanu apakšveļu, savukārt, tie, kuri grib vairāk ceļot, gadu mijā staigā apkārt ar čemodāniem rokā. Izmantojot šo tradīciju, var atrast savas versijas, piemēram, ja gribi nākamgad tikt pie jaunas mājas, gadu mijā staigā ar ķieģeli rokā.

Vīnogas daudzās valstīs simbolizē veiksmi, dažviet pat uzskata, ka, gadu mijā apēdot 365 vīnogas, katra nākamā gada diena būs laimīga.

Latviešiem gan senču tradīcijas vairāk saistītas ar Ziemassvētkiem, bet tas jau netraucē arī gadu miju aizvadīt gana jautri. Un latvietis jau nebūtu latvietis, ja gadu miju nesagaidītu pie bagātīgi klāta galda. Tā bija arī tajos tumšajos padomju laikos, kad veikalos nebija nekā, bet jauno gadu katrā mājoklī sagaidīja pie bagātīga galda. Atmiņā nāk Ojāra Vācieša rindas: “Esi dzejnieks – taisi no nekā.” To arī latvietis ir iemācījies.

Šajā sakarā atcerējos virtuozā pavāra Mārtiņa Sirmā piedāvāto latvisko suši, ko katrs var pagatavot gadu mijai. Šajā laikā uzsvars jāliek uz ātri pagatavojamām uzkodām, jo pēc daudzām virtuvē pavadītām stundām gadu mija vairs nesniegs gaidīto prieku.

Tātad, lai pagatavotu latviešu suši, ņemam 100 gramus rīsu, divas ēdamkarotes olīveļļas, 100 gramus svaiga laša, vienu lielu citronu, sojas mērci, svaigus pētersīļus un ingveru. Gatavojot rīsus, svarīgs ūdens daudzums, tā nedrīkst būt par daudz. Pierasts, ka suši rīsus tvaicē, un to šķirnes ir daudz lipīgākas par mūsu iecienītajiem. Kamēr vārās rīsi, pagatavo vieglu marinādi laša pārslacīšanai. Mazā bļodiņā izspiež citronu, pieliek sagrieztu ingveru, sojas mērci, sāli un pētersīļa lapas. Labi samīca, lai ingvers un pētersīlis atdotu sulu, garšas sakostos un veidotu kopgaršu. Tad liek rīsus ēdamkarotēs, uzliek plāni sagrieztas laša šķēles un apslaka ar marinādi. Prieks pašam un draugiem.

Zinām taču, cik svarīga ir zivs ēšana gadu mijā, ja gribam, lai nākamais gads būtu finansiāli bagāts. Saprotu, ka kāds teiks – pērn pārticis tikai no zivs, bet naudas kā nav, tā nav. Iespējams, ka vaina jāmeklē ticībā saviem spēkiem, jo nevar tikai gaidīt, ka kāds nometīs lielo laimestu vai naudas maisu. Pie tam nav jau teikts, ka tas naudīgais būs nākamais gads, varbūt tā zivs sāks darboties pēc vairākiem gadiem.

Ja negribas ēst tīru zivi, var pagatavot avokado uzkodu. Ņemam divus avokado, skābo krējumu, 100 g auksti kūpinātu skumbriju. Avokado pārgriež uz pusēm, izņem kauliņus un nedaudz izgrebj mīkstumu. Skumbriju sagriež sīkos gabaliņos, pievieno krējumu, ēdamkaroti svaigi spiestas citrona sulas, sakapātus lociņus un pilda avokado pusītēs.

Galvenais, lai uzkodu nepietrūktu, jo tad viss gads būs tāds, kurā pa veikaliem vien jāstaigā, īsti nezinot, ko pirkt savu garšas kārpiņu apmierināšanai.

Lai patiesi garšīga gadu mija!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tomāti, tomāti un vēl tomāti

00:00
12.10.2024
17

Anna Ķilla 45 gadus dzīvo Līgatnē, ir savs dārziņš, siltumnīca. “Visu mūžu kaut ko esmu audzējusi. Kad atgriezos no darba Anglijā, izdomāju, ka  gribu, lai man ir simts dažādu tomātu,” smaidot stāsta Anna. Pirms astoņiem gadiem sāka internetā meklēt padomus un sēklas. Pirms diviem gadiem sarīkoja izstādi, kurā līgatnieši varēja apskatīt 120 šķirņu tomātus. Šonedēļ […]

Nemainīgie rudens jautājumi

00:00
11.10.2024
114
1

Līdz ar pirmajām rudens salnām sākusies apkures sezona daudzdzīvokļu namos Namu apsaimniekotāji “CDzP”    ir uzņēmums ar ilgstošu pieredzi, tā vadītājs Ģirts Beikmanis atzīst, ka jautājums par to, kad pieslēgt siltumu, ik rudeni ir nemainīgs domstarpību iemesls dzīvokļu īpašniekiem. “Vieni gatavi pieciest drēgnumu, vilkt biezu džemperi un tīties segās, lai tikai nesāktos apkures sezona. Bet, […]

Izskan dzeja latviešu un ukraiņu valodā

00:00
10.10.2024
42
1

Ik rudeni arī Jaunpiebalgā izskan Dzejas dienas, pulcējoties piebaldzēniem, kuriem dzeja ir dvēseles valoda. Šogad Jaun­piebalgas Kultūras centra Velvju zālē aizvadītajā dzejas vakarā “Atkal šai rudenī…” skanēja dzeja latviešu un ukraiņu valodā. Dzeja, mūzika, dziesmas un skaistais iekārtojums ar rudens ziediem un dārza veltēm radīja ģimenisku un emocionāli siltu noskaņu. Piebaldzēns Jānis Mājenieks jeb Slēģu […]

Skanīga jubileja nākotnei

00:00
09.10.2024
45
1

Koncerta nosaukumā liekot vārdus no Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna “Sidraba birzs” – “Es Tevi pazīstu jau sen”-, vecākais Cēsu koris “Vidzeme” skanīgi nosvinēja 80 gadu jubileju. Klausītāju, kuru vidū bija daudzi bijušie koristi, priekam koris bija izvēlējies pazīstamas E. Dārziņa, P. Barisona, R.Paula, S.Mences, J. Jančevska, L.Jēkab­sones un citu komponistu kora dziesmas, tautā populāras, […]

Jāņmuižā 10.oktobrī notiks militārās mācības

14:34
08.10.2024
82

Jāņmuižā, ceturtdien, 10. oktobrī, notiks militārās mācības, ziņo Zemessardze. To laikā iespējama pastiprināta operatīvo dienestu transportlīdzekļu pārvietošanās, militārpersonu klātbūtne, bet būtiski satiksmes ierobežojumi nav plānoti. Mācību laikā tiks lietota mācību munīcija un sprādzienimitācijas līdzekļi, kas rada troksni, bet neapdraud apkārtējo veselību un dzīvību. Uzmanību sabiedriskā transporta lietotājiem! Mācību dienā, 10.oktobrī, A/S “CATA” autobusu pietura “Jāņmuiža” […]

Spāņiem patīk latviešu dejas

09:32
08.10.2024
52
1

Priekuļu kultūras nama deju kolektīvu “Jumis”, “Zelta Virpulis” un Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma “Virpulis” dejotāji jauno deju sezonu atklāja Spānijā. “Piedalījāmies deju festivālā “XII International folklore festival “Alegria de danzar Costa Brava”,” stāsta kolektīvu vadītājs Uldis Blīgzna un uzsver, ka dejotājiem braucieni ir ļoti svarīgi, jo ir iespēja iepazīt citas kultūras, pabūt kopā. Festivālā […]

Tautas balss

Pastaigu laikā jāpiesēž

20:28
08.10.2024
17
Pastaigu cienītāja Ē. raksta:

“Mēs, tie, kam patīk pastaigas un kas izmanto lielisko gājēju celiņu no Cēsīm uz Līvu ciematu, ļoti gaidām soliņus. Nav vairs jaunība, vajag pa laikam piesēst, ar autobusu pieturas soliņu ir par maz,” sacīja pastaigu cienītāja Ē.

Neaptveramās zāļu cenas

20:27
08.10.2024
15
3
Seniore raksta:

“Kad klausos, cik maksā zāles, lai ārstētu vai nepieļautu atkārtoties vēzim, mati ceļas stāvus. Grūti saprast, kas tik astronomisks jāiegulda, lai medikamenta deva maksātu tūkstošiem, pat desmitiem un simtiem tūkstošus eiro! Un šausmīgi saprast, ka jāmirst, jo nevari to atļauties, bet valsts nekompensē,” pārdomās dalījās seniore.

Laukos saites ciešākas

20:26
08.10.2024
18
Lasītāja V. raksta:

“Otrdienas “Druvā” izlasīju par senioru biedrībām, kas ražīgi darbojas un gādā par sava vecuma cilvēkiem. Droši vien viens otram vairāk palīdz laukos, kur cits citu pazīst, Cēsīs tas grūtāk. Pilsēta pietiekami liela, apvienot visus vienā organizācijā nav viegli,” sprieda lasītāja V.

Kā vecās filmās

13:10
01.10.2024
31
1
Cēsnieks raksta:

“Notikumi gluži kā senā zinātniskās fantastikas filmā vai romānā. Kos­miskajā stacijā iestrēguši divi ASV astronauti, kuriem vajadzēja tur pavadīt dažās dienas, bet nu jau ir vairākus mēnešus. Un tagad gatavo glābšanas misiju. Saki nu, ka māksla un literatūra nepareģo nākotni,” sprieda cēsnieks.

Lauki kļūst tukšāki

13:10
01.10.2024
46
1
Seniore raksta:

“Laukos paliek arvien mazāk cilvēku, lai kā televīzijā stāsta par jaunajām ģimenēm, kas izvēlas dzīvot viensētās. Daudz vairāk, nekā pārceļas uz pagastiem, no tiem aiziet, to taču var redzēt statistikas datos,” pauda seniore.