Visu vasaru noritēja Baltijas valstu Piļu un muižu asociāciju rīkotā akcija “Apmeklēsim Baltijas pilis un muižas – Svinēsim kopā!”. Ja Latvijā rosinājumi apskatīt un iepazīt pilis un muižas bija jau agrākos gados, tad kaimiņvalstīs tas bija jaunums.
“Sākumā lietuvieši par ideju bija diezgan skeptiski, taču vēlāk atzina, ka pasākums bijis ļoti vērtīgs, ka palielinājusies interese par pilīm un muižām, to īpašnieki sasparojušies, lai raisītu aizvien lielāku interesi,” stāsta Latvijas Piļu un muižu asociācijas, Veselavas tautas nama, kas atrodas Veselavas muižā, vadītāja Emerita Gruzde.
Arī mūsu ceļotāji novērtējuši, ka pamudināti aizbraukt pie kaimiņiem. “Arī pati apmeklēju vairākas muižas Igaunijā un Lietuvā. Tiesa, vairāk tādēļ, lai salīdzinātu, meklētu atšķirīgo. Tā reizē ir jauna pieredze, kā tiek saglabātas vecās ēkas, ko rāda tūristiem, kā viņus uzņem,” atklāj E.Gruzde.
Apceļošanas akcijas simbols bija atslēga kā atgādinājums, ka muižas un pilis laipni atver durvis jauniem atklājumiem kultūras mantojumā. Ekskursanti trīs valstu atslēgas, kas visas no Rīgas akcijas atklāšanā vispirms nokļuva kādā savas valsts muižā vai pilī, veda no viena tūrisma objekta uz nākamo. Latvijas atslēga ceļojumu sāka Veselavas muižā. “Druva” arī rakstīja, ka tālāk tā nokļuva Dikļu pilī, Ungurmuižā un pazuda. “Izrādās, tā nekur nebija pazudusi. Pabijusi Limbažos, kopā ar ceļotājiem atslēga nokļuva Sangastes muižā Igaunijā, tad tika aizvesta uz Plunges muižu Lietuvā un visu vasaru ceļoja pa Lietuvu. Mums nebija informācijas par savu atslēgu. Lietuvieši domāja, ka pa viņu muižām un pilīm ceļo viņu atslēga, nevis divas,” pastāsta E. Gruzde. Latvijas atslēgu lietuvieši atveda uz Latviju akcijas noslēguma pasākumā Vecgulbenes muižā.
Akcijas laikā piļu un muižu apmeklētāji bija aicināti savās ceļotāju kartēs krāt simboliskas atslēgas kā atmiņu par pieredzēto piedzīvojumu.
Dagnija un Jānis Gurtiņi no Zvejniekciema šovasar apceļoja visas akcijā iekļautās 45 muižas un pilis Latvijā, 55 Igaunijā un 31 Lietuvā. “Pilis ir skaistas visur. Lielu daļu mēs bijām redzējuši, bet bija patīkami atgriezties. Jaunatklājums bija Igaunijas muižskolas, kuras lielākoties nav atvērtas apmeklētājiem. Tas lieliski norāda uz akcijas nozīmību kopīgā kultūras mantojuma popularizēšanā un atspoguļošanā. Ir skaidrs, ka visu trīs Baltijas valstu apceļotāji ārpus ierastajiem tūristu galamērķiem var atrast kaut ko jaunu, pārsteidzošu un saistošu. Kultūras un vēstures nemitīga jaunatklāsme iespējama tepat tuvumā – Baltijas valstīs. Varam teikt, ka gandrīz visās Latvijas muižās mūs centās uzņemt laipni, pastāstīt par tām, un novēlēja veiksmīgi turpināt ceļu. Taču daudzu Igaunijas muižu un piļu saimnieki šo akciju bija izpratuši citādi. Grūtības bija viņus sazvanīt. Kad sarunājām ekskursiju, gadījās, ka neviens mūs nesagaida, nācās braukt vēlreiz.
Problēmas bija arī ar Igaunijas bijušajām skolām, tikai dažās rada iespēju mūs pieņemt citos laikos, ne tikai tajās četrās dienās vasarā, kad viņi rīkoja savu akciju. Daudzos objektos nebija sagatavotas ne uzlīmes, ne zīmogi. Tā Suure-Lähtru muižā, lai ceļotāju kartē atzīmētu mūsu ierašanos, no kopēta materiāla izgrieza muižas nosaukumu un uzlīmēja. Pidulas muižas īpašnieks tikai parakstījās,” iespaidos dalījušies aktīvie ceļotāji. Viņi atzīst, ka neierastās grūtības kaitinājušas, bet reizē arī veidojušas akciju interesantāku, jo nevarēja jau zināt, kas gaida nākamajā muižā vai pilī.
Ikviens ceļotājs bija aicināts vērtēt un nobalsot, kura muiža vai pils bijusi visviesmīlīgākā, kurā bijis labākais stāstnieks. Par viesmīlīgāko muižu ceļotāji atzina Cantervillas pili Igaunijā, bet otrā vietā ierindoja Berķenes muižu un Ungurmuižu Latvijā. Trešajā vietā Aristaveles un Jakiškes muižas Lietuvā. Labākā stāstnieka godu izpelnījās Veselavas muižas gide Rudīte Ignatjeva, tālāk vērtējumā Berķenes muižas un Jakiškes muižas stāstnieki.
“ Pieredzes, sadarbības ideju apmaiņa, kas aktīvi sākās akcijā, turpināsies. Muižu un piļu saimniekiem bija iespēja dalīties ar savu stāstu, rast idejas jauniem piedāvājumiem un atklāt sev maz apgūtus tirgus, jo līdz šim kaimiņvalstu ceļotāji nav bijuši tik ierasti viesi. Savukārt ceļotājiem bija iespēja apmeklēt zināmas un iepazīt jaunas un mazāk zināmas muižas vai pilis, iepazīt Baltijas valstu kultūras bagātību un daudzveidību,” vērtē Latvijas Piļu un muižu asociācijas vadītāja Emerita Gruzde. Akcija bija veltīta Latvijas, Igaunijas un Lietuvas simtgadēm.
Komentāri