“Rakstīšanas maratons ir noslēdzies,” kultūras biedrības “Harmonija” un laikraksta “Druva” literārā konkursa noslēgumā gandarīta sacīja rakstniece Aina Karele. Viņa kopā ar rakstnieci un mākslinieci Mirdzu Kerliņu, pensionēto skolotāju Mirdzu Lībieti un bibliotekāri Rutu Glaudiņu izlasīja un novērtēja 12 literātu īsos stāstus, esejas un miniatūras. Divi iesniegtie darbi neatbilda nolikumam.
Literārajā sarīkojumā, kurā tika paziņoti konkursa rezultāti, žūrija atzina, ka iztikusi bez strīdiem, labākie stāsti un miniatūra patiešām ir labākie. Žūrijas dalībnieces pastāstīja par katru izlasīto darbu. “Prieks, ka ir tik daudz rakstītgribētāju, kuri grib apliecināt savas spējas un arī dzirdēt vērtējumu, jo katrs novērtējums liek domāt, vai vērts turpināt,” atgādināja Mirdza Lībiete un deva padomu: “Vienkāršas lietas var izteikt vienkāršā valodā, nav jāraksta gari, lai nonāktu pie domas. Par valodu vairāk jādomā, jāpilnveido valodas prasme, lai attīstītos.”
Aina Karele atzina, ka šī gada tēma rakstītājiem patiešām nav bijusi viegla. Iepriekš konkursa darbu temats bija katra autora paša ziņā, šoreiz rīkotāji bija izraudzījušies moto: “Savu zemi – sevī turēt” un norādījuši darbus veltīt Latvijas simtgadei. “Gaidījām stāstus par mums pašiem, par mūsu zemīti. Visiem liekas, ka par to visu zinām, bet, kad gribam uzlikt uz papīra, tas nav tik vienkārši,” sapratni pauda Aina Karele un uzsvēra: “Ja domu var pateikt īsi, nevajag vilkt garumā.”
Mirdza Kerliņa iepazīstināja ar piezīmēm par katru konkursa darbu. Viņa uzreiz uzsvēra: “Pirmoreiz izlasīju visus darbus. Labi uzrakstīts vēl nenozīmē literārs darbs. Konkurss nenotiek pirmoreiz, un aizvien jāatgādina, ka literatūras žanri ir jāiepazīst. Kas ir stāsts, eseja, miniatūra, tēlojums, to noskaidrot ir viegli.” Rakstniece dalījās pieredzē, uzsverot, ka uzrakstītajam literārajam darbam nedrīkst žēlot laiku. “Kad uzrakstīts, pēc laika var lasīt ar svaigu aci, svītrot vārdus, kas atkārtojas, nopietni strādāt ar tekstu. Ir darbi, kuros pagātne sajukusi ar tagadni, ir darbi ar citātiem, kuros dažiem autori norādīti, citiem ne, kādam viens vārds nepiedodami bieži atkārtojas. Cita stāstu vai miniatūru lasot, jūtams, ka autoram pietrūcis laika,” domas izteica Mirdza Kerliņa.
Žūrija cēsniecei Sarmai Enerei par īso stāstu “Sajūti Latviju!” piešķīra pirmo vietu, jaunpiebaldzietei Valentīnai Dzinējai par īso stāstu “Uzticība saulei” – otro vietu, bet trešo – cēsniecei Lornai Barbarai Ērlai par īso stāstu “Labirints”, Ilzei Baņģerei no Lēdmanes par darbu “Daba skolo”. Miniatūru un eseju konkursā pirmā vieta netika piešķirta, bet otro saņēma nītauriete Dzidra Medvedjeva par darbu “Jāņu nakts baltā dainu zemē”, bet trešo vaivēniete Inga Čupranova par tēlojumu “Puzurs”.
“Druvā” tiks publicēti Sarmas Eneres, Valentīnas Dzinējas un Dzidras Medvedjevas konkursam iesniegtie darbi.
“Druvai” Sarma Enere atzina, ka grūti bijis atrast pavedienu, kā pieķerties lielajai tēmai mazā stāstā un vēl nepazaudēt savu rakstīšanas stilu. “Kad sapratu, kā to izdarīt, viss notika bez aizķeršanās,” atklāja Sarma Enere. Savukārt Valentīna Dzinēja dalījās pārdomās: “Ja raksti brīvo tematu, esi brīvā lidojumā, vari lidot uz visām pusēm, ja tev ir temats, esi iegrožots. Un, ja tas vēl saistīts ar Latvijas gadadienu, rakstītājam uzlikta cita atbildība, ir viegli iebrist vārdu krūmos. Ko teikt jau netrūkst, tikai jāizvērtē, ko šajā reizē vajadzētu.”
Dzidra Medvedjeva pastāstīja, ka viņai vienmēr tuva bijusi daba. “Latvija man ir mīļa. Atmiņas savijas ar pagātni, atceros, cik grūti mamma strādāja, bet man pašai tik ļoti gribas, lai meita atgriežas. Dabas skaistums, izjūtas ir sirdī un dod spēku,” pārdomās dalījās nītauriete.
Kultūras biedrības “Harmonija” vadītāja Astrīda Kamša pauda gandarījumu, ka literātu konkursā piedalījušies rakstītāji ne tikai no Cēsu puses, arī Jaunpils, Lēdmanes, Rēzeknes. “Prieks, ka parādās jauni vārdi un līdzās viņiem ir mūsu pieredzējušie autori. Pērn īso stāstu konkursā pirmo vietu ieguva Valentīna Dzinēja, Sarma Enere palika otrā, šogad ir otrādi. Abas strādā ļoti nopietni, un ir prieks par panākumiem. Otro gadu tiek vērtētas arī esejas, miniatūras, tēlojumi. Bija iesniegti interesanti darbi, kuru lasīšana deva gandarījumu,” pastāstīja Astrīda Kamša.
Literātu tikšanās reizē Aina Karele lasīja savus pārdomu darbus, kā arī apkopotās citu latviešu pasaules rakstnieku un dzejnieku atziņas par rakstīšanu un dzejošanu. Mirdza Kerliņa iepazīstināja ar savu jaunāko grāmatu bērniem “Brāļi grābekļi”. Skanēja mūzika un raisījās sarunas par literatūru.
Komentāri