Lai arī ādas vēzis ir viena no retākajām vēža formām, pēdējos gados Latvijā palielinās saslimstība ar dažādām tā formām. Pērn ar ādas vēzi saslimuši 1176 cilvēki un reģistrēti 130 nāves gadījumi. Kā šodien žurnālistiem pastāstīja Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis, sākotnējie dati par iepriekšējo gadu liecina, ka melanoma pērn konstatēta 195 cilvēkiem un 76 melanomas slimnieki ir miruši, savukārt citas ādas vēža formas konstatētas 981 slimniekam un reģistrēti 54 nāves gadījumi. Pēdējo 15 gadu laikā no melanomas mirušo skaits Latvijā ir trīskāršojies, bet saslimšanas gadījumu skaits no nepilniem 100 gadījumiem 1985.gadā pieaudzis gandrīz divas reizes. 2010.gadā Latvijā no ādas vēža miruši 118 cilvēki, no tiem 83 iedzīvotājiem par nāves iemeslu kļuvusi melanoma un vēl 35 miruši no citām ādas vēža formām. Eglītis norādīja, ka pēdējos gados no melanomas mirušo cilvēku skaits ir stabilizējies un vairs tik strauji nepieaug. Eglītis arī informēja, ka Latvijā pēdējo desmit gadu laikā saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem palielinājusies par 23,7%. Pēdējos piecos gados izplatītākie ļaundabīgie audzēji ir plaušu, zarnu, krūts, prostatas un ādas vēzis. Ādas vēzim ir trīs veidi, un bīstamākais no tiem ir melanoma, kas ir īpaši agresīvs un bīstams, jo audzēja šūnas spēj ātri izplatīties un radīt metastāzes. Izplatīta saslimšana ir arī bazālo šūnu audzējs jeb bazalioma, kas ir biežākā ādas vēža forma. Trešais ādas vēža veids ir plakanšūnu vēzis, kas ir piecas reizes retāks nekā bazālo šūnu audzējs. Viens no svarīgākajiem profilaktiskajiem pasākumiem, kā izvairīties no saslimšanas ar ādas vēzi, ir samazināt ultravioletā starojuma daudzumu un savlaicīgi konsultēties pie ārsta. Ādas vēzis ir vizuāli diagnosticējams, tāpēc viegli un veiksmīgi ārstējama agrīnās stadijās. Lai aicinātu sabiedrību pievērst uzmanību ādas veselībai un veikt dzimumzīmju un ādas jaunveidojumu diagnostiku, katru gadu tiek organizēta Eiromelanomas diena. Latvijā tā notiks jau piekto gadu – 7.maijā ārsti, kas iesaistīsies šajā projektā, bez maksas konsultēs par ādas veselību, pastāstīja biedrības “Dermatologi pret ādas vēzi” valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls. Vairākus gadus šajā akcijā piedalās Rīgas, Jūrmalas, Jelgavas, Dobeles, Ventspils, Daugavpils, Cēsu, Valmieras, Balvu un Rēzeknes pilsētas ārsti. Lai izvairītos no saslimšanas ar ādas vēzi, īpaši ir jārūpējas par bērnu aizsardzību no saules jau agrā vecumā, regulāri ik pēc divām stundām lietojot saules aizsargkrēmu ar maksimālo aizsardzības indeksu vai īpaši bērniem piemērotu saules aizsargkrēmu. Bērniem, atrodoties saulē, ir jāvalkā krekliņš, cepurīte un saulesbrilles. Līdz trīs gadu vecumam bērni ir īpaši jāsargā no saules. Tāpat uzmanība jāpievērš saules aizsardzības faktoram. Eiropas Kopienu komisijas vadlīnijas saistībā ar saules aizsargkrēmiem nosaka, ka tiem ir jāpasargā ne tikai no ultravioletajiem B stariem, bet arī A stariem. To savstarpējai aizsardzības faktoru attiecībai jābūt ne lielākai par trīs, cenšoties panākt homogēni vienādu aizsardzības stiprumu gan pret B, gan pret A stariem. Īpaši uzmanīgiem pret ādas veidojumiem jābūt cilvēkiem ar gaišu ādu, blondiem matiem, zilām vai zaļām acīm, kam slikti veidojas iedegums, bet kas ātri apdeg saulē, pusmūžā no 40 gadiem, jo dzīves laikā uzkrātais ultravioletais starojums summējas, piemēram, melanomu visbiežāk konstatē 40 līdz 60 gadus veciem cilvēkiem. Tāpat jāuzmanās cilvēkiem, kuriem dzīves laikā bijuši saules apdegumi, īpaši bērnībā un pusaudžu vecumā, īpaši smagas formas ar pūšļiem, un cilvēkiem, kuriem ir liels ādas pigmentēto veidojumu skaits kopš bērnības vai kuri daudz sauļojas saulē vai bieži apmeklē solāriju. Tāpat riskam ir pakļauti cilvēki, kuri strādā saulē, piemēram, celtnieki, dārznieki, lauku darbu strādnieki, sētnieki un tie, kuri brīvo laiku pavada saulē – piemājas dārzā vai sportojot, piemēram, spēlē golfu, sērfo. Īpaši uzmanīgiem ir jābūt arī iedzīvotājiem, kuriem jau bijušas ādas audzēju ļaundabīgās formas, kuru tuvākiem radiniekiem atklāti ādas vēža gadījumi, kā arī cilvēkiem, kuriem veikta audu vai orgānu transplantācija un HIV pacientiem. LETA
Komentāri