Latvāņu audzes, lai arī ne tik acīmredzami, samazinās. Aizvien biežāk ceļmalās un krūmājos var redzēt nodzeltējušus, panīkušus indīgā auga stāvus.
“Ikviens īpašnieks ir ieinteresēts atbrīvot savu zemi no latvāņiem,” uzsver Vecpiebalgas pašvaldības Attīstības plānošanas un uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas nekustamā īpašuma speciāliste Benita Zvejniece. Invazīvais augs nešķiro, kam pieder zeme, tas ieinteresēts aizņemt aizvien plašākas teritorijas. Pērn Vecpiebalgas pašvaldība sāka aktīvi mudināt zemes īpašniekus ierobežot latvāņu izplatīšanos. “Jūlija beigās kopā ar Valsts augu aizsardzības dienesta speciālistu izbraukājām pagastus, apskatījāmies, vai latvāņi ir nopļauti, vai veikti citi pasākumi. Šovasar tiks darīts tāpat. Ja nekas nebija darīts, fiziskās personas saņēma brīdinājumu, juridiskajām nācās maksāt naudas sodu. Administratīvā komisija vērtēs, kam var nākties maksāt sodu,” pastāsta B.Zvejniece un piebilst, ka aizvien vairāk tīrumos latvāņi tiek iznīcināti, laukus intensīvi apsaimniekojot vai noganot.
Arī pašvaldības zemēs aug latvāņi. Visvairāk Taurenē, Vecpiebalgā, Inešos. Dzērbenes pagastā cīņa ar invazīvo augu tika uzsāktu jau pirms daudziem gadiem, regulāri iznīcinot tos dažus latvāņus, teritorija pamazām vien tiek atbrīvota no svešzemnieka.
Pašvaldība noslēgusi līgumu ar firmu, kas divus hektārus latvāņu nomiglo ar herbicīdu daudzgadīgo un īsmūža nezāļu apkarošanai. “Vislielākā latvāņu audze – 0,8 hektāri – gadiem bijusi redzama, braucot uz “Kalna Kaibēniem” . No turienes latvāņi gar ceļmalām izplatījās vien uz priekšu,” stāsta B.Zvejniece un uzsver, ka novadā latvāņi ir, bet aizvien mazāk.
Priekuļu novadā latvāņus regulāri ierobežo jau vairāk nekā desmit gadus. Pašvaldības Saimnieciskās nodaļas labiekārtošanas dienesta vadītājs Jānis Sirlaks atzīst, ka, izmēģinot dažādus paņēmienus, atrasts efektīvākais. “Lietojam Latvijas zinātnieku radīto inovatīvo līdzekli, kas sastāv no diviem komponentiem un līmes. Indes paveikto varēja redzēt jau pirmajā rudenī,” stāsta J.Sirlaks.
Labiekārtošanas strādnieks Māris Rutēvičs rāda vietu, kur pirms trim gadiem zaļoja latvāņu audze. “Divatā trimmerējām katrs no savas puses, viens otru neredzējām,” atceras Māris un piebilst, ka pirmajā gadā divatā latvāņus novadā pašvaldības īpašumos miglojuši trīs nedēļas, šopavasar nevajadzēja pat nedēļu.
“Pļaušana ir cīņa ar vējdzirnavām, aug jauni dzinumi, kāds arī uzzied, zem lapām krājas sēklas. Septiņos gados mazāk palika, sēklām neļāvām veidoties, bet augi neiznīka. Mēģinājām ar raundapu, bet tas neiznīcina saknes, toties inovatīvais līdzeklis iedarbojas pamazām un iznīcina visu augu,” pieredzē dalās J.Sirlaks, bet M.Rutkēvičs pastāsta, ka ir svarīgi nenokavēt miglošanu.
“Ja latvānis ir līdz 30 centimetrus garš, tas indi ātrāk uzsūc. Arī miglotājam vieglāk strādāt. Miglot drīkst siltā un sausā laikā, jāskatās, lai pēc miglošanas vismaz trīs stundas nelīst,” stāsta M. Rutkēvičs.
Pirms trim gadiem Priekuļu pašvaldības īpašumos latvāņi bija sastopami 12 hektāros – seši hektāri bija audzes, tikpat auga izklaidus. “Palicis ap pusotru hektāru. Audžu vairs nav. Var teikt – mēs medījam latvāņus. Vietas, kur tie auga, regulāri tiek apsekotas, ja kāds izaudzis, tiek nomiglots. To drīkst darīt tikai vienreiz sezonā un būtiski paveikt laikā,” skaidro J.Sirlaks.
M.Rutkēvičam ir pieredze latvāņu ierobežošanā. Viņš atklāj, ka pirms gadiem pats nezināšanas dēļ pļaujot apdedzinājies. Rokas čūloja vairākas nedēļas. “Par to, ka jāuzmanās, runā, bet daudzi to neievēro. Bez speciālā tērpa un gumijas zābakiem latvāņos neeju. Kad migloju, izmantoju padomju laika gāzmasku, miglotājam strūkla ir plata, var uzpūst vējš, strādājot ar ķīmiju, arī jābūt uzmanīgam,” atgādina M.Rutkēvičs un piebilst, ka pārbaudē bijis arī Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāvis, lai pārliecinātos, vai nemiglo ūdeņu tuvumā, vai ievēro drošības noteikumus.
J.Sirlaks uzsver, ka arī privāto zemju īpašnieki daudz dara, lai ierobežotu latvāņu izplatīšanos. Vairākus hektārus, kuros auga arī latvāņi, pašvaldība pārdevusi zemniekiem. Viņi laukus apstrādā un reizē ierobežo augšanu un izplatīšanos. “Ja kāds latvāņus nav nopļāvis, brauc pašvaldības policija un konstatē faktu. Tad zemes īpašnieks vai valdītājs saņem brīdinājumu. Pa šiem gadiem neviens nav sodīts, pēc brīdinājuma nopļauj,” stāsta J.Sirlaks un piebilst, ka pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Mucenieks zvanījis kādam zemes īpašniekam ārzemēs, jau nākamajā dienā pārvaldnieks bija noorganizējis pļaušanu.
Gan Vecpiebalgas nekustamā īpašuma speciāliste B. Zvejniece, gan J.Sirlaks uzteic “Latvijas Valsts ceļus”, kas jau vairākus gadus ceļmalās miglo latvāņus. “Ir firmas, kas sniedz pakalpojumus un izdara to kvalitatīvi. Hektāra nomiglošana izmaksā līdz pārsimt eiro. Bet ir vērts to darīt, nevis gadiem pļaut,” teic J.Sirlaks.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšanu tiek izteikts brīdinājums vai uzlikts naudas sods fiziskajām personām no 100 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām no 280 līdz 1400 eiro. Ja gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas atkārtoti tiek konstatēti pārkāpumi, naudas sods fiziskajām personām palielinās no 350 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām no 570 līdz 2900 eiro.
Komentāri