Vasaras sākums saistās ne tikai ar ziedu pilnām pļavām, bet arī ar nebeidzamajām latvāņu plantācijām. Šis invazīvais augs gadu no gada cenšas pierādīt savu dzīvotspēju, kam pretī cilvēks liek savu neatlaidību.
Priekuļu novada labiekārtošanas darbu vadītājs Jānis Sirlaks norāda, ka tikai ar neatlaidīgu darbu latvāni var ierobežot. Novadā pirmā pļaušanas tūre gandrīz pabeigta, atlikušas vien dažas nelielas platības, bet drīz jau sāksies otrais pļāvums. Lielākās latvāņiem apaugušās teritorijas ir Priekuļu un Veselavas pagastā, kur lielākā platība ir ap četriem hektāriem.
“Savas teritorijas regulāri izpļaujam, sekojam, lai arī privātie apkopj savas platības, kurā aug šie augi. Līdz šim viņi ir pļāvuši, jo neliekamies mierā, kamēr tas nav paveikts. Ja nedara, sūtām brīdinājumu, tad tūlīt darbs tiek padarīts. Sodīt nevienu pagaidām nav nācies. Ceru, ka šogad būs tāpat, jo cilvēki sapratuši, ka, tikai visiem kopā darbojoties, var panākt rezultātu. Un tas ir jūtams, vairāki īpašnieki atbrīvojuši no invazīvā auga itin lielas teritorijas. Cīnījušies dažādi – pļāvuši, indējuši, rakuši, aruši, un darbs nesis gaidīto rezultātu,” norāda J. Sirlaks un stāsta, ka, lai atbrīvotos no latvāņa, aizaugušās platības
jāpļauj vismaz trīs reizes sezonā, bet ir vietas, kur to nākas darīt vēl biežāk. Vietās, kur pļaušanu var veikt ar tehniku, izmanto šo iespēju, taču grūtāk pieejamos nostūrus pļauj ar izkapti. Arī vakar netālu no Priekuļiem vienu latvāņu platību centās pieveikt pašvaldības darbinieks Ivans Trēgers. Viņš ar pļaušanu nodarbojas jau vairākus gadus, kā pats stāsta, darbā ir uzmanīgs, apdegumus no latvāņu sulas nav guvis.
Cēsu pusē vislielākās kaujas ar latvāņiem nākas izcīnīt Vaives pagastā, kur tie izpletušies milzu platībās. Kā informē Vaives pagasta pārvaldes lauku attīstības speciāliste Dace Čerkesova, pēc Augu aizsardzības dienesta datiem pagastā latvāņi aug vairāk nekā 800 hektāru platībā, ieskaitot mežus, krūmus, izcirtumus. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizaugusi apmēram 70 hektāru platībā.
“Vairums šo teritoriju pieder privātīpašniekiem, bet ir arī pašvaldības zemes, ko katru gadu regulāri pļaujam. Aktīvi strādājam ar privātajiem. Kopā ar policiju apsekojam teritorijas, noformējam protokolus, saucam uz administratīvo komisiju. Tā lemj, izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu.
Bet tas nav vienīgais sods. Ja īpašnieks nav nopļāvis latvāņus, tātad nav nopļāvis zāli, un Lauku atbalsta dienests, septembrī apsekojot šīs teritorijas, piemēro paaugstinātu īpašuma nodokli. Rezultātā var gadīties, ka jāsamaksā sods, paaugstinātais nodoklis un beigās tāpat nāksies nopļaut,” saka D. Čerkesova.
Kopš talkā aicināta policija, situācija uzlabojusies, privātīpašnieki aktīvāk pļaujot latvāņu laukus. Speciāliste stāsta, ka līdz 2010.gadam, kad iesākusies sadarbība ar policiju, īpašniekiem sūtītas brīdinājuma vēstules, bet neviens tās neņēma vērā, jo nekādas soda sankcijas nesekoja.
“Kad sāka uzlikt administratīvos sodus, sākās liela rosīšanās,” stāsta D. Čerkesova. “Katram, kurš nāca interesēties, stāstījām iespējamos risinājumus – slēgt nomas līgumus, atrast, kas nopļauj, daudzi ieteikumus ņēma vērā. Šo gadu laikā situācija ir uzlabojusies. Ja sākumā sezonā bija vairāki desmiti protokolu par nenopļautām teritorijām, pērn – tikai deviņi. Lielākās problēmas ar tiem, kuri dzīvo ārzemēs, viņi internetā samaksā īpašuma nodokli, soda naudas, un ar to viss beidzas. Īpašumi paliek nenopļauti, bet līdz ar to arī apkārtējie dabū ciest, jo nenopļautajos īpašumos latvāņi izzied un sēklas nonāk kaimiņu īpašumos. Tās izkaisās plašā teritorijā ar vēju, putniem, transporta līdzekļiem, ūdens plūsmu.”
Jau daudzus gadus runā, ka cīņā ar latvāņiem nepieciešams valsts atbalsts, taču pagaidām vienotas politikas šajā jautājumā nav, katrs cīnās, kā māk. Lielākās problēmas rada neapsaimniekotās teritorijas, kuru īpašnieki tās nekopj.
“Var jau pašvaldība pļaut un attiesāt iztērēto naudu no īpašniekiem, bet pašvaldībai nav ne līdzekļu, ne tehnikas, lai to darītu. Ir jau cilvēki, kuri gribētu cīnīties, bet viņiem nav finanšu un tehnikas, jo latvāņu uzveikšana ir gadiem ilga. Lai gūtu rezultātu, ar pļaušanu vien nepietiek, jāņem talkā ķīmiski līdzekļi un jāveic mehāniska zemes apstrāde.”
Latvāņu netrūkst arī pilsētas teritorijā.
Cēsu novada pašvaldības ainavu arhitekte Dace Laiva stāsta, ka pirmo reizi latvāņu pļaušana jau paveikta: “Kopumā šajā vasarā esam plānojuši pļaušanu veikt trīs reizes. Vietas mums pārsvarā zināmas, taču katru gadu atklājas arī kaut kas jauns, tāpēc cilvēki var informēt, ja pamana latvāņu audzes. Pašreiz pilsētā latvāņi aizņēmuši 6,5 hektāru platību, lielākās teritorijas ir gar Siļķupīti, gar Krasta ielu, Pirtsupītes gravā un pie karjera.”
Taču visi speciālisti atzīst, ka situācija, lai arī ļoti lēnām, bet uzlabojas, tas dod to cerību, ka cīņa nav velta. Tikai jāstrādā visiem kopā, lai viena neapsaimniekota teritorija nesabojātu visu pārējo iesaistīto pušu paveikto.
Bet tikmēr Latvijā sevi arvien aktīvāk piesaka vēl kāds invazīvais augs – zeltslotiņa, un, kā norāda J. Sirlaks, tūlīt jāķeras arī to pļaušanai. Šis augs nav tik indīgs kā latvāņi, bet arī zeltslotiņai nedrīkst ļaut izziedēt, lai neveicinātu to tālāku izplatību.
Jānis Gabrāns
Komentāri