Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

Latvāņu tomēr paliek mazāk

Druva
09:26
10.06.2014
120
Img 2742

Vasaras sākums saistās ne tikai ar ziedu pilnām pļavām, bet arī ar nebeidzamajām latvāņu plantācijām. Šis invazīvais augs gadu no gada cenšas pierādīt savu dzīvotspēju, kam pretī cilvēks liek savu neatlaidību.

Priekuļu novada labiekārtošanas darbu vadītājs Jānis Sirlaks norāda, ka tikai ar neatlaidīgu darbu latvāni var ierobežot. Novadā pirmā pļaušanas tūre gandrīz pabeigta, atlikušas vien dažas nelielas platības, bet drīz jau sāksies otrais pļāvums. Lielākās latvāņiem apaugušās teritorijas ir Priekuļu un Veselavas pagastā, kur lielākā platība ir ap četriem hektāriem.

“Savas teritorijas regulāri izpļaujam, sekojam, lai arī privātie apkopj savas platības, kurā aug šie augi. Līdz šim viņi ir pļāvuši, jo neliekamies mierā, kamēr tas nav paveikts. Ja nedara, sūtām brīdinājumu, tad tūlīt darbs tiek padarīts. Sodīt nevienu pagaidām nav nācies. Ceru, ka šogad būs tāpat, jo cilvēki sapratuši, ka, tikai visiem kopā darbojoties, var panākt rezultātu. Un tas ir jūtams, vairāki īpašnieki atbrīvojuši no invazīvā auga itin lielas teritorijas. Cīnījušies dažādi – pļāvuši, indējuši, rakuši, aruši, un darbs nesis gaidīto rezultātu,” norāda J. Sirlaks un stāsta, ka, lai atbrīvotos no latvāņa, aizaugušās platības

jāpļauj vismaz trīs reizes sezonā, bet ir vietas, kur to nākas darīt vēl biežāk. Vietās, kur pļaušanu var veikt ar tehniku, izmanto šo iespēju, taču grūtāk pieejamos nostūrus pļauj ar izkapti. Arī vakar netālu no Priekuļiem vienu latvāņu platību centās pieveikt pašvaldības darbinieks Ivans Trēgers. Viņš ar pļaušanu nodarbojas jau vairākus gadus, kā pats stāsta, darbā ir uzmanīgs, apdegumus no latvāņu sulas nav guvis.

Cēsu pusē vislielākās kaujas ar latvāņiem nākas izcīnīt Vaives pagastā, kur tie izpletušies milzu platībās. Kā informē Vaives pagasta pārvaldes lauku attīstības speciāliste Dace Čerkesova, pēc Augu aizsardzības dienesta datiem pagastā latvāņi aug vairāk nekā 800 hektāru platībā, ieskaitot mežus, krūmus, izcirtumus. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizaugusi apmēram 70 hektāru platībā.

“Vairums šo teritoriju pieder privātīpašniekiem, bet ir arī pašvaldības zemes, ko katru gadu regulāri pļaujam. Aktīvi strādājam ar privātajiem. Kopā ar policiju apsekojam teritorijas, noformējam protokolus, saucam uz administratīvo komisiju. Tā lemj, izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu.

Bet tas nav vienīgais sods. Ja īpašnieks nav nopļāvis latvāņus, tātad nav nopļāvis zāli, un Lauku atbalsta dienests, septembrī apsekojot šīs teritorijas, piemēro paaugstinātu īpašuma nodokli. Rezultātā var gadīties, ka jāsamaksā sods, paaugstinātais nodoklis un beigās tāpat nāksies nopļaut,” saka D. Čerkesova.

Kopš talkā aicināta policija, situācija uzlabojusies, privātīpašnieki aktīvāk pļaujot latvāņu laukus. Speciāliste stāsta, ka līdz 2010.gadam, kad iesākusies sadarbība ar policiju, īpašniekiem sūtītas brīdinājuma vēstules, bet neviens tās neņēma vērā, jo nekādas soda sankcijas nesekoja.

“Kad sāka uzlikt administratīvos sodus, sākās liela rosīšanās,” stāsta D. Čerkesova. “Katram, kurš nāca interesēties, stāstījām iespējamos risinājumus – slēgt nomas līgumus, atrast, kas nopļauj, daudzi ieteikumus ņēma vērā. Šo gadu laikā situācija ir uzlabojusies. Ja sākumā sezonā bija vairāki desmiti protokolu par nenopļautām teritorijām, pērn – tikai deviņi. Lielākās problēmas ar tiem, kuri dzīvo ārzemēs, viņi internetā samaksā īpašuma nodokli, soda naudas, un ar to viss beidzas. Īpašumi paliek nenopļauti, bet līdz ar to arī apkārtējie dabū ciest, jo nenopļautajos īpašumos latvāņi izzied un sēklas nonāk kaimiņu īpašumos. Tās izkaisās plašā teritorijā ar vēju, putniem, transporta līdzekļiem, ūdens plūsmu.”

Jau daudzus gadus runā, ka cīņā ar latvāņiem nepieciešams valsts atbalsts, taču pagaidām vienotas politikas šajā jautājumā nav, katrs cīnās, kā māk. Lielākās problēmas rada neapsaimniekotās teritorijas, kuru īpašnieki tās nekopj.

“Var jau pašvaldība pļaut un attiesāt iztērēto naudu no īpašniekiem, bet pašvaldībai nav ne līdzekļu, ne tehnikas, lai to darītu. Ir jau cilvēki, kuri gribētu cīnīties, bet viņiem nav finanšu un tehnikas, jo latvāņu uzveikšana ir gadiem ilga. Lai gūtu rezultātu, ar pļaušanu vien nepietiek, jāņem talkā ķīmiski līdzekļi un jāveic mehāniska zemes apstrāde.”

Latvāņu netrūkst arī pilsētas teritorijā.

Cēsu novada pašvaldības ainavu arhitekte Dace Laiva stāsta, ka pirmo reizi latvāņu pļaušana jau paveikta: “Kopumā šajā vasarā esam plānojuši pļaušanu veikt trīs reizes. Vietas mums pārsvarā zināmas, taču katru gadu atklājas arī kaut kas jauns, tāpēc cilvēki var informēt, ja pamana latvāņu audzes. Pašreiz pilsētā latvāņi aizņēmuši 6,5 hektāru platību, lielākās teritorijas ir gar Siļķupīti, gar Krasta ielu, Pirtsupītes gravā un pie karjera.”

Taču visi speciālisti atzīst, ka situācija, lai arī ļoti lēnām, bet uzlabojas, tas dod to cerību, ka cīņa nav velta. Tikai jāstrādā visiem kopā, lai viena neapsaimniekota teritorija nesabojātu visu pārējo iesaistīto pušu paveikto.

Bet tikmēr Latvijā sevi arvien aktīvāk piesaka vēl kāds invazīvais augs – zeltslotiņa, un, kā norāda J. Sirlaks, tūlīt jāķeras arī to pļaušanai. Šis augs nav tik indīgs kā latvāņi, bet arī zeltslotiņai nedrīkst ļaut izziedēt, lai neveicinātu to tālāku izplatību.

Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
24
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
87
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
76
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
54

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Ziņas par slēpošanas trašu galu… ir nedaudz pārspīlētas

00:00
08.02.2025
65
1

Ziema šogad skubina padomāt par kādu jaunu terminu starpsezonai no rudens līdz pavasarim. Ja janvārī zied vizbuļi, no sūnām spraucas gailenes un jau atgriežas gājputni…, tad nosaukt šo dabas ampelēšanos par ziemu mute neveras. Ja valodniekiem un meteorologiem nosaukuma izdomāšana šādai starpsezonai varētu būt interesants teorētisks vingrinājums, tad tiem, kuri nodarbojas ar slēpošanas trašu uzturēšanu, […]

Vajadzība pēc bezmaksas zupas porcijas palielinās

00:00
07.02.2025
210
7

Cēsīs darbojas divas zupas virtuves. Biedrības “Labāka rītdiena” uzturētajās “Karotēs” pēc siltas maltītes bez maksas var atnākt ikviens. Biedrības “Ģimenes centrs Mūsu nākotne” zupas virtuvē ēdienu piedāvā iedzīvotājiem, kuriem ir atbilstoša pašvaldības Sociālā dienesta izziņa. Zupas virtuvē “Karotes” janvārī izdalītas 3256 porcijas jeb aptuveni 1305 litri siltas zupas. Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
15
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
39
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
28
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
73
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi