Katram no mums ir banka, kuras vārds ir Laiks. Katru rītu Laika bankā atjaunojas mūsu konts un tajā tiek ieskaitītas 86 tūkstoši 400 sekundes. Otras tik brīnišķīgas bankas nav, un arī tik nežēlīgas. Mums nepiešķir ne procentus, ne kredītus, neļauj mums pārtērēt. Tā katru dienu noraksta nepiepildītos mirkļus nebūtībai. Sanāk, ka laiks tomēr nav nauda. Laiks nav ne bleķa gabaliņi, ne papīriņi, jo tikai piepildītam mirklim, dienai, nedēļai, mēnesim un gadam ir vērtība. Kāds bijis šis gads? Reizi no reizes mēs sev uzdodam jautājumus un lolojam atziņas. Dažas izlasām, dažās saklausām, pie citām nonākam paši. Ja atveru savu dienu plānotāju, tad gandrīz katra lapa ir tā pieķēpāta ar darīšanām, ka liekas, vai to vispār vajadzēja un cilvēciski arī varēja gada laikā paspēt? Kad papētu rūpīgāk, tad katrā dienā, bieži ik pa pāris stundām, ir ierakstīts kāda cilvēka vārds. Tas ir bijis tikšanās laiks ar kādu no jums. Dzirdētas domas, pārdomas, prieki, bēdas, kritika. Nekad nedomāju, ka dzīvē būšu baņķiere. Pie tam bankas prezidente, jo tikai man piederēja jūsu atziņu banka. Es paturēju sev, lai atcerētos, un reizē pastāstīju citiem, cik krāsu ir zaļā mežā, cik domu adītā cimdā, ko tikko piedzimis bērns stāsta mātei, ko iemāca bagātība, nabadzība, kā cilvēkā ieskatās Dieva acs, kā krītam, lai celtos, kā zaudējam visu, atrodam sevi un dzīvojam. Ja visas aprakstītās lapiņas tagad salocītu kā mazus papīra putnēnus un kārtu eglītē, tad zaļoksnu vairs nemanītu. Jūs esat īpaši un dāsni, jo spējāt dalīties savā laikā. Pati taču vēl pāris rindiņas augstāk teicu, ka laiks ir mūsu lielākā vērtība. Pulksteni var neuzvilkt, laiks apstāsies… Tas ir malds. Tāpēc uzrakstīšu jums vēl pāris atziņas par Laiku. Tās gan nav manas, jo man ļoti patīk klausīties gudru cilvēku domās. Proti, lai aptvertu viena gada vērtību, to pajautājiet studentam, kurš izkritis eksāmenā. Lai aptvertu viena mēneša vērtību, pajautājiet mātei, kurai bijušas priekšlaicīgas dzemdības. Lai aptvertu nedēļas vērtību, pajautājiet nedēļas laikraksta redaktoram. Lai aptvertu dienas vērtību, pajautājiet strādniekam, kuram apmaksā dienas darbu un jāaudzina desmit bērni. Par vienu stundu apjautājieties mīlētājiem, kas gaida satikšanos, bet par minūti cilvēkam, kurš nokavējis vilcienu. Lai aptvertu vienas sekundes vērtību, pajautājiet to kādam, kurš palicis dzīvs autokatastrofā, bet par sekundes tūkstošdaļas nozīmi varat aprunāties ar olimpieti, kurš saņēmis sudraba godalgu. Lai Laika banka mums vēlīga!
