Kārtējais gads paskrējis nemanot. Gluži kā senā dziesmā. Taču tas vismaz manā dzīvē nesis daudz jauna. Jauna darba vieta, kolēģi un pati pilsēta. Ikdienā sastapti jauki cilvēki, izbraukāti tuvāki un tālāki rajona nostūri. Katra tikšanās un stāsts noglabāts atmiņas nostūrī, kuri nenoliedzami rosinājuši pārdomas un bagātinājuši. Atskārsme, ka visapkārt ir tik daudz jauku un darboties mīlošu cilvēku, priecē. Piekrītu Daumantam Kalniņam, kurš pavisam nesen teica, ka lielākā laime ir, ja darbs reizē ir arī hobijs. Tas ir nenovērtējami. Lielāko gandarījumu savā darbā saņemu, ja pēc sarunas un raksta publicēšanas atskan telefona zvans, kurā pasakās par labi padarīto darbu. Vairāk jau neko nevar arī vēlēties, jo īstenākais novērtējums jau nāk tieši no viņiem. Vismīļākie vārdi jāsūta lauku cilvēkiem, kuri allažiņ „Druvas” komandu uzņem īpaši sirsnīgi.
Lielajā aizņemtībā un nevaļā nesen lasīju kādu grāmatu, kurā bija vārdi: „… un es saku, ka dzīve patiesi ir tumsība, ja vien tā ir bez ilgošanās, Un visa ilgošanās ir akla, ja vien tā ir bez gudrības, Un visa gudrība ir veltīga, ja vien tā netiek lietota darbā, Un viss darbs ir tukšs, ja vien to nedara ar mīlestību; Un kad tu strādā ar mīlestību, tu esi saskaņā pats ar sevi, ar citiem un Dievu.”
Šķiet, tieši šos vārdus vēlu visiem „Druvas” lasītājiem. Lai jums ir darbs, ko darāt ar mīlestību, un lai ir cilvēki, kuri jūsu darbu tāpat spēj arī novērtēt! Lai Jaunais gads nes jaunus piedzīvojumus un bagātina jūsu dzīvi!
