Kūdras ražošanas un realizācijas uzņēmums SIA “Unguri” sekmīgi aizvada piecpadsmito darba sezonu.
Lai arī SIA “Unguri” vietējais kūdras noieta tirgus ir niecīgs, par šīs nozares nākotnes perspektīvām un uzņēmuma tālejošajiem plāniem liecina iegūtā kūdras ražošanas licence nākamajiem 25 gadiem un noslēgtais ilgtermiņa zemes nomas līgums ar Gaujas Nacionālā parka administrāciju par Unguru kūdras purva apsaimniekošanu.
SIA “Unguri” ir vienīgais uzņēmums Cēsu rajonā, kas nodarbojas ar rūpniecisko kūdras ieguvi un realizāciju. Te šobrīd ražo frēzkūdru un sūnu griezto gabalkūdru.
Uzņēmums attīstās, marta sākumā ekspluatācijā nodeva jaunu ražotni. Pateicoties jaunajām ražošanas iekārtām, kas iegādātas no Kanādas, frēzkūdru šobrīd šķiro pat pa vairākām frakcijām atkarībā no kūdras struktūras. SIA „Unguri” valdes locekļa vietas izpildītāja L.Bartušēvica stāsta: “Tas klientiem dod plašākas izvēles iespējas. Viņi pasūtījumu var veikt atbilstoši savas darbības specifikai un vajadzībām.”
Attīstību nodrošina strādājošo darba prasme. SIA “Unguri” ir 21 pastāvīgais darbinieks, kā arī šovasar strādā 163 sezonas strādnieki. L.Bartušēvica gan teic, ka vasarā varētu nodarbināt uz pusi vairāk cilvēku, ja tikai viņiem būtu tāda vēlme.
SIA “Unguri” apgūst purvu 349,2 ha platībā, kur kūdras slāņa biezums ir 1,5 – 17 metri. „Unguru kūdras purvs ir mitrs, tādēļ kūdra ir grūti žāvējama,” purva specifiku raksturo L.Bartušēvica, ”pastiprināta uzmanība arī jāpievērš meliorācijas sistēmām, jo gruntsūdeņi ir samērā augsti. Ezeram tuvākajos novadgrāvjos ūdens līmenis ir gandrīz tikpat augsts, kā blakus esošā Ungura līmenis.”
SIA „Unguri” ir cieša sadarbība ar Raiskuma pagasta pašvaldību ,Gaujas Nacionālā parka administrāciju, kā arī Vides reģionālo pārvaldi, Valsts vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru, un RHP starptautisko kvalitātes kontroles uzņēmumu.
Kūdras ieguve un ražošanas process ir pakļauts pastāvīgai darba drošības un apkārtējās vides uzraudzībai, kā arī produkcijas kvalitātes kontrolei. Ik sezonu uzņēmums pēc savas iniciatīvas veic kūdras un notekūdeņu analīzes, lai kontrolētu kvalitāti izplūstošajam ūdenim, kas nonāk Ungura ezerā.
Kūdras ieguves sezona ilgst no maija vidus līdz septembrim. Taču tā var būt arī īsāka vai garāka, jo darbs ir ļoti atkarīgs no laika apstākļiem, it īpaši frēzkūdras ražošana. Šobrīd tās ieguvei „Unguri” izmanto pneimatisko metodi, proti, pēc žāvēšanas kūdru no lauka vāc ar modernām vakuuma iekārtām, neradot liekus putekļus, kā tas bijis iepriekš, izmantojot Krievijā ražotās kūdras savākšanas mašīnas. Savukārt grieztās kūdras ražošanā tiek izmantota „Steba” pašgājējmašīna. Abas šīs ražošanas tehnoloģijas ir videi draudzīgas. Kūdras izmantošana
Kūdras izmantošana lauksaimniecībā ir atkarīga no nozares situācijas un valsts politikas šajā jomā. Latvijā kūdras izmantošana lauksaimniecībā, salīdzinot ar astoņdesmitajiem gadiem, samazinājusies daudzkārt. Agrāk frēzkūdru izmantoja pakaišiem fermās, kā arī noplicinātas augsnes bagātināšanai, taču šobrīd šis dabas resurss Latvijā izmantots visai maz.
Citur pasaulē kūdru lielos apjomos izmanto enerģētikā. L.Bartušēvica uzskata, ka arī Latvijā kūdru veiksmīgi varētu izmantot enerģijas ieguvei un lopkopībā, taču “valsts politika virzīta tā, ka esam spiesti savu saražoto produkciju galvenokārt tikai eksportēt. Arī vietējās zemnieku saimniecības šobrīd visai maz izmanto šo Latvijā plaši pieejamo dabas resursu savā saimnieciskajā darbībā”.
SIA “Unguri” galvenie produkcijas iepircēji ir Vācijas, Nīderlandes, Beļģijas, Francijas un Itālijas uzņēmumi. Eksperimentālā krava
aizceļojusi pat uz Čīli. L.Bartušēvica teic, ka Nīderlandes ziedu audzētājiem pārdotā kūdra agrāk vai vēlāk puķupodos ar krāšņiem ziediem atgriežas Latvijā. Profesionāļu trūkums
Šobrīd Latvijā nesagatavo kūdras ražošanas speciālistus. Profesionāļus ar augstāko izglītību līdz 1969. gadam apmācīja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Nedaudzi speciālisti piecdesmitajos gados tika sagatavoti arī Latvijas Valsts universitātē. L.Bartušēvica zina teikt, ka šajā nozarē izglītību iespējams iegūt Baltkrievijas Kalnrūpniecības institūtā Minskā.
Speciālistu trūkums Latvijā ir un būs aktuāla problēma, par kuru regulāri tiek runāts arī Kūdras ražošanas asociācijas rīkotajās sanāksmēs. L.Bartušēvica stāsta, ka “darbam šajā nozarē nepieciešamas zināšanas par purva struktūru, meliorācijas specifiku, kūdras ražošanas iekārtām, jābūt izpratnei par tehnisko projektu izstrādāšanas nosacījumiem, likumdošanu un dokumentācijas kārtošanu”.
„Pašlaik iemaņas lielākoties tiek gūtas pašmācības ceļā,” situāciju raksturo L.Bartušēvica. Viņa gan stāsta, ka, ieviešot gabalkūdras ražošanas tehnoloģiju, “Unguri” darba vadītāju sūtījuši stažēties uz Vāciju un Holandi, jo iepriekš uzņēmums nodarbojies tikai ar frēzkūdras ražošanu. Arī pēc jaunu ražošanas iekārtu iegādes „Unguros” vairākas nedēļas viesojās ārzemju speciālisti, kas apmācīja darbiniekus strādāt ar moderno un automatizēto tehniku.
No 23. līdz 25. augustam Palangā (Lietuva) risināsies Baltijas valstu kūdras ražotāju forums, kurā piedalīsies arī “Unguri”, cerot iegūt jaunāko informāciju par kūdras ražošanu, kā arī tās realizācijas iespējām pasaules tirgū. L.Bartušēvica atzīst, ka konkurence starp kūdras ražotājiem Latvijā pastāv, tomēr uzņēmumi esot savstarpēji saistīti un reizēm viens otram pat izpalīdzot. Taču galvenā problēma, kas traucē kūdras uzņēmumu veiksmīgu darbību, ir nesakārtotā un nepastāvīgā Latvijas likumdošana un nodokļu politika. „Pilnīgi neiespējami veikt ilgtermiņa perspektīvo ekonomisko plānojumu, ja nezinām, cik pēc mēneša maksās dīzeļdegviela, cik rezerves daļas…” atzīst L.Bartušēvica.
Komentāri