Otrdiena, 9. decembris
Vārda dienas: Tabita, Sarmīte

Kopā no skolas sola

Druva
10:54
23.12.2014
15
Gimene 74k4782

Daces un Māra Baltiņu ģimenē tieši Andrejos piedzima trešā meitiņa Undīne. Atšķirībā no māsām viņa dienasgaismu ieraudzījusi ģimenes lokā, jo nākusi pasaulē mājdzemdībās.

Māra un Daces attiecības sākās Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, viņi gadus piecus mācījās vienā klasē. Tiesa, tā nopietni ieskatījušies viens otrā 12.klases beigās. Kāzas svinēja pirms trīspadsmit gadiem Liepas pagasta “Leči A” mājās, kur tagad dzīvo visa kuplā ģimene.

Baltiņiem ir tā lieliskā iespēja daudz laika pavadīt kopā, jo abi vecāki algoto darbu strādā mājās, kas informāciju tehnoloģiju laikā kļūst arvien populārāk.

Darbs, kurā Mārim jābūt birojā, ir Priekuļu pašvaldībā, bet divās citās darbavietās strādā, izmantojot internetu. Vienā, kas saistīta ar interneta aplikācijām, iesaistīta Dace, kura nodarbojas ar interjera dizainu. “Mums mājās pat ir divi biroji, viens otram netraucējam. Darbs no mājām ir veiksmīgs variants, lai līdztekus 24 stundas diennaktī varētu pievērsties ģimenei. Tas noteikti rada vēl ciešāku saikni,” uzskata Dace.

“Par mums nereti brīnās, kā pēc horoskopa tik nesaderīgas zīmes var sadzīvot kopā. Es esmu Skorpions, Dace – Lauva. Varbūt tas, ka esam tik dažādi, ir par iemeslu, ka esam kopā. Turklāt labi protam viens otram pielāgoties,” bilst Māris un atklāj, ka visai ģimenei ir daudzas kopīgas intereses un viena no tām ir orientēšanās sports. Ja kādreiz tam pievērsās tikai Māris, tad tagad līdzi dodas arī Dace un meitas. “Visticamāk, arī trešo meitu saistīs šo nodarbe, jo viņa piedalījusies sacensībās, vēl mammai puncī būdama. Cēsu Orientēšanās klubā “Meridiāns” šajā sezonā Dace izcīnīja otro vietu savā grupā. Dienā, kad bija jādodas uz apbalvošanas pasākumu, Undīne deva signālu, ka vēlas nākt pasaulē,” atgādina jaunais tētis.

Vecākajai meitai Leonardai ir 10 gadi, vidējai – Karlīnai – septiņi, bet Undīnei vien pāris nedēļu. Par to, kādus vārdus meitām likt, vecāki jau pirmajā mirklī bijuši vienisprātis. Vecākā meita tikusi pie vārda, kas bijis domāts puikam, jo sākotnēji esot bijusi pārliecība, ka gaidāms puika. Taču, kad daktere pateica, ka būs meitiņa – peciņa, vecāki nopriecājās un par vārdu galvu nelauzīja, atstājot ne tik bieži dzirdēto – Leonarda.

Baltiņi uzskata, ka īsta latviešu ģimene ar trīs bērniem tikai sākas – jo vairāk bērnu, jo vairāk prieka tie rada. Viņuprāt, esot skumji, ka ne visiem izdodas vārdus – daudzbērnu ģimene – nest ar goda un lepnuma sajūtu. Interesanti, ka viņu pašu ģimenēs tā jau kļuvusi par tradīciju, ka mazāk par trim gan nevar būt. “Tas, ka ģimenē ir jābūt vismaz trim bērniem, ir ierakstīts laulības līgumā, jo abi ar Māri nākam no ģimenēm, kur esam trešie bērni. Tātad tas ir likumsakarīgi,” smaidot saka Dace un piebilst, ka tādu lietu, kā īpašu ģimenes plānošanu jeb datumu skaitļošanu viņa neatzīst, uzskatot, ka bērni jārada tad, kad vecāki ir tam gatavi. “Par trešo bērnu bijām domājuši, taču to atlikām. Iestājos augstskolā, visu laiku atgādināju sev, ka man ir studijas un tamlīdzīgi. Tad kādā sarunā draudzene man pajautāja, vai es gribētu būt projekta bērns, kas ieplānots konkrētā laikā. Padomāju, ka negribētu gan, ka gribētu būt mīlestības bērns. Tas bija tas klikšķis, un pagāja neilgs laiks, kad Undīne pieteicās. Ļoti priecājāmies par šo notikumu. Tiku līdz trešajam kursam augstskolā, taču man būs iespēja pēc kāda laika studijas turpināt,” domā Dace.

Dace saka, ka trešā bērna piepulcēšanās ģimenei vairāk ietekmē vecākās meitas, kurām tagad jāuzņemas lielāka atbildība nekā līdz šim. “Viens ir uzmanība, ko ne vienmēr varu veltīt visiem vienādi, bet, pats galvenais, – vecākās meitas zina, ka mammai vairs nav tik daudz laika un ar dažādiem sīkiem mājas darbiem viņām jātiek galā pašām. Tas ir pozitīvi, jo viņām jākļūst patstāvīgākām. Mums jau ir vēl viens ģimenes loceklis, kas jūt, ka sācies pārmaiņu laiks. Tā ir kaķenīte Pūka, kas kopā ar mums ir no tā laika, kad precējāmies. Tagad viņai ir pārdzīvojumi, ka Undīnīte izpelnās lielāku uzmanību,” piebilst jaunā māmiņa un atsauc atmiņā, ka pats sarežģītākais posms, līdzīgi kā citiem, esot bijis laiks, kad ģimenē ienācis pirmais bērniņš. “Protams, bija neziņa. Jautājumi – kā tas būs, ko darīt. Par laimi, mums visu laiku ir bijis atbalsts gan no Māra, gan maniem vecākiem. Turklāt šogad mana mamma devusies pensijā, tātad varēs vairāk palīdzēt mazās auklēšanā,” atklāj Dace, bet Māris papildina: “Ar pirmo bija tā – gribējās jautāt, kur ir lietošanas instrukcija, kas tagad jādara? Nu jau pieredze ir uzkrāta.”

Leonarda nākusi pasaulē Rīgas dzemdību namā, Karlīna – Valmierā, bet Undīne

piemājas pirtiņā – vietā, kur ģimene ik svētdienu dodas pērties. “Sākotnēji bijām pārliecināti, ka arī Undīnei jānāk pasaulē Valmierā, tad gadījās pabūt ciemos pie draudzenes, kura dzemdēja Vidzemes slimnīcā, es biju nepatīkami pārsteigta, ka, ejot garām pa gaiteni ģimenes istabiņai, tajā var brīvi ielūkoties un redzēt, kas notiek, jo caurspīdīgās istabiņas durvis atklāj citu skatam privāto telpu. Sapratu, ka tomēr gribu saglabāt savu telpu, un tā nonācām pie varianta bērniņu pasaulē laist mājās, jo dzemdībās pats svarīgākais ir miers,” stāsta mamma.

Baltiņi paziņu lokā arī zinot vairākas mājdzemdības, tāpēc šāds solis viņus nav baidījis. “Mana ginekoloģe nebija sajūsmā par šādu lēmumu, jo savā praksē ir pieredzējusi dažādus gadījumus. Man tādas pieredzes nebija, nebija, no kā baidīties vai kādēļ atteikties no šīs domas. Lēmumu pieņēmām, konsultējoties ar vecmāti, apzinot visus riskus. Viņa bija tā, kas iedvesmoja, teica, ka patiesībā veselai sievietei nav, ko darīt slimnīcā,” teic Dace.

Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
185

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
68

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
62

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
84

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
196

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
459
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
28
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
28
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
32
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi