Folkloras kopai “Liepa” šogad aprit pieci gadi, rīt svētku pasākumā Liepas kultūras namā kopas dalībnieces sniegs koncertu, dziedās un svinēs kopā ar saviem skatītājiem.
Kad pirms pieciem gadiem toreizējā Liepas kultūras nama vadītāja Inta Zaksa aicināja Ievu Kalniņu vadīt folkloras kopu, jo liepēnieši bija izrādījuši interesi par to, cēsniece Ieva nešaubījās ne mirkli. Bijusi gandarīta, ka veidojas vēl viens kolektīvs, kurā turpinās un uzturēs dzīvu folkloras mantojumu. “Tā ir milzīga bagātība, no kuras tikai var smelt un smelt. Un, ja mums ir tāda dāvana no senčiem, tad mūsu atbildība ir nest un dāvāt to arī tālāk,” atzīst I.Kalniņa.
Jau pirmajā tikšanās reizē bijis kupls ļaužu pulks, kas bija gatavi darboties. “Tad ar lielu jaudu ķērāmies klāt, gājām cauri gadskārtu ritējumam izzināt, izprast, kas un kāpēc jādara, apgūt dziesmas, rotaļas, rituālus, lai varam gan folkloras kopā, gan savās ģimenēs un ar draugiem svinēt.”
“Liepas” tradīcija ir gatavot gadskārtu pasākumus, bet veidotas arī citas programmas. Šajā – jubilejas gadā – folkloras kopa pievērsusies visam, kas saistās ar liepu – gan koku, gan simbolu, kas raksturo sievišķo būtību. “Vienmēr cenšamies atrast iespējami lokālas dziesmas ar mūspusei raksturīgām valodas īpatnībām,” skaidro I.Kalniņa. Kolektīva vadītāja izraugās repertuāru, un dalībnieces kopīgi izlemj, kuras dziesmas saista visvairāk. Jubilejas repertuārā par iecienītāko kļuvusi tautasdziesma par kuplo liepu, kas tapusi par folkloras kopas neoficiālo himnu un arī vizītkarti.
Folkloras kopai ir cieša sadarbība ar Liepas pamatskolu, Eduarda Veidenbauma memoriālo muzeju “Kalāči”, kolektīvs piedalās vietējos kultūras pasākumos, sadarbojas ar citiem novada kolektīviem. “Liepa” savos priekšnesumos cenšas iesaistīt arī skatītājus. “Tas arī ir tautas mūzikas, folkloras pamatuzdevums – darīšana visiem kopā,” uzsver kopas vadītāja.
Šogad kolektīvs paplašinājies, 14 dalībnieču vidū ir ne tikai liepēnietes, uz Liepu ceļu mēro no Cēsīm, Amatas, Ieriķiem. Ieva iedrošina, ka katrs var piedalīties folkloras kopā, vajadzīga tikai vēlme nākt un darīt. Viņa teic: “Reizēm tā ir emocionāla barjera, kas neļauj dziedāt, bet patīkamā kolektīva atmosfēra, draudzīgā vide ļauj to pārvarēt. Es ļoti lepojos ar kopas dalībniecēm.”
Par tērpiem un instrumentiem dalībnieces rūpējas pašas. I.Kalniņa teic, ka atbalstu sniedz arī kultūras nams, bet lielākoties kolektīvs ir ļoti pašpietiekams.
Vērtējot, vai pieci gadi ir daudz vai maz, I.Kalniņa secina: “Pieci gadi folkloras kopai noteikti nav daudz, ir kopas, kas pastāv 40 un vairāk gadu. Bet, tā kā esam pagasta, ne pilsētas kolektīvs, teiktu, ka pieci gadi ir labs skaitlis, laba zīme, ka pirms pieciem gadiem uzšķīlusies ideja ir vajadzīga un cilvēkiem nepieciešama.”
Komentāri