Cēsīs, ejot pa Raunas un Izstāžu ielu, gājēji mana ne tikai, cik iespaidīgas Cēsīs ir topošās koncertzāles aprises, bet redz, ka namā tiek nestas mēbeles.
Pavasarim atnākot, visam jaunceltnē jābūt pabeigtam, lai uz to varētu pārcelties Cēsu Mūzikas vidusskola un Cēsu Kultūras
centrs, lai darbību sāktu jaundibinātā Cēsu pašvaldības kapitālsabiedrība – Vidzemes koncertzāle “Cēsis”.
Vai divu mēnešu laikā būvniekiem būs pa spēkam atrisināt visus atlikušos jautājumus sarežģīti veidotajā būvē,
simtgadīgu namu savienojot ar modernu celtni, to “Druva” jautāja koncertzāles arhitektam
Jurim Pogam. “Domāju, marta beigās varēs sākt apdzīvot šo namu. Darba tajā gan vēl netrūkst, bet
esmu pieredzējis, kā celtnieki pirms būves nodošanas burtiski dažādās dienās spēj paveikt ļoti daudz. Piemērs ar
Rēzeknes koncertzāles celtniecību vēlreiz to apliecināja.”
Gadu gaitā, kopš Juris Poga ir cieši saistīts ar koncertzāles idejas īstenošanu Cēsīs, viņš nama pārbūvē cieši turējies pie tā, lai
oriģinālas detaļas, kas palikušas no 1913. gada, kad tika celta šī ēka, no arhitekta Malvesa iecerēm, saglabātos un lai līdzās būtu viss modernākais, ko ir iecerējis pats un īstenojuši 21. gadsimta meistari.
Cēsu koncertzālē liela uzmanība pievērsta tam, lai zāles akustika būtu ideāla, atbilstoša katra sarīkojuma specifikai. “Cēsu zālei izgatavoti oriģināli krēsli, speciāli konstruēti, testēti, lai tie neietekmētu akustiku telpā. Zālē atradīsies arī akustiskie izkliedētāji – pilnīgi oriģināls veidojums, pārbaudīti laboratorijā un
attiecīgi sertificēti. Orķestra bedre veidota kā lifts, izmantojot pašus jaunākos pacēlāja darbības principus. Nesen uzceltajā Rēzeknes koncertzālē izmantots tāds pats princips, bet Cēsīs orķestra bedres
platforma ir daudz lielāka – milzīgs kravas lifts, kas darbosies, savienojot zāli otrajā stāvā, skatuvi, pirmo stāvu ar noliktavām zem skatuves grīdas un pagraba telpām. Pēc mūsu pasūtījuma vācu firma
koncertzālei radījusi daudzfunkcionālu rīku, lai ļoti ātri varētu notikt zāles
pārbūves.
Cēsnieki no ielas jau redz, kā nama trīs durvīs būs atveidoti
koncertzāles un skolas uzraksti.
“Tas ir masīvkoka šūnu panelis – priedes dēlis safrēzēts un pēc tam salīmēts, veidojot telpisku struktūru un panākot caurspīdīgumu. Tādējādi koks spēlējas kā dienas, tā vakara gaismās. Vēl būs
gaismekļi paneļu piegaismošanai,” neparasti izpildītā
uzraksta ieceri skaidro Juris Poga. Arhitekts arī iekštelpās radījis iespēju redzēt nama struktūru – konstatēt, cik veci ir ēkas mūri, un īpaši iespaidīgi tas būs redzams mūzikas vidusskolai atvēlētajās telpās.
Jaunās daļas
vēstīs par būvniecības iespējām 21. gadsimta sākumā. Lielā mērā izmantots stikls, arī nama piebūvē, kura sienas no trim pusēm ir stiklā, un garāmgājēji varēs redzēt, kā darbinieki ikdienā sēž pie rakstāmgaldiem. Arī gaiteņi, kas paredzēti pasākumu apmeklētājiem, un lifts, kas vedīs uz skatītāju zāli, veidots ar caurspīdīgām
stikla sienām.
“Ēkas iekārtošana varēja notikt ātrāk, bet pati būve ir pietiekami komplicēta, tāpēc arī
aizķeršanās, jo rodas problēmas, kas jāpārdomā, pirms tās atrisina,” pašreizējos darbus komentē Juris Poga.
Mairita Kaņepe
Komentāri