Maksājumu parāds par siltumu Cēsīs pārsniedz pusmiljonu latu, iedzīvotāji ir parādā arī citiem pakalpojumu sniedzējiem. Daļu no šiem parādiem radījuši tie dzīvokļu īpašnieki, kuriem ir hipotekārie kredīti.
Kā stāsta Cēsu lielākā dzīvokļu apsaimniekotāja „CDzP” SIA valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis, apmēram 50 līdz 70 dzīvokļu īpašnieki ir tādi, ar kuriem ir sarežģīta situācija: „Ir hipotēka uz īpašumu, bet lielai daļai legālu ienākumu nav. Daudzi pat nav vairs Latvijā. Daļā īpašumu dzīvo īrnieki, šajos gadījumos ir dažāda situācija. Daļa īrnieku maksā komunālos maksājumus, parāds vismaz nepalielinās, bet daļa maksājumus skaita īpašniekam uz ārzemēm, kurš mums nemaksā neko, tāpēc parāds turpina palielināties. Pret banku viņi saistības pilda, tāpēc tā neko neuzsāk.” Cēsīs ir nami, kuros nav šādu bezcerīgo parādnieku, bet ir mājas, kurās tādi ir pat vairāki, tas rada problēmas. Ja 40 dzīvokļu mājā ir trīs vai četri šādi dzīvokļi, parāds sasniedz vairākus tūkstošus latu, aktuāls kļūst jautājums, vai apkure mājai tiks turpināta, vai to nākamajā sezonā pieslēgs. Vairākos namos, kur parāds pārsniedz 5000 latus, to veido viens līdz trīs dzīvokļi.
„Šis parāds ir nenokārtotās saistības par atkritumu apsaimniekošanu, siltumu, ūdeni, ēkas apsaimniekošanu. Ja mājās ir viens šāds parādnieks, to pakalpojumu sniedzēji kaut kā piecieš, bet ja vairāk un bezcerīgās saistības sasniedz 10 tūkstošus latu? Var pienākt brīdis, kad kāds pakalpojumu sniedzējs pieprasa, lai tiek samaksāts parāds, pretējā gadījumā pakalpojuma nebūs, jo rēķins tiek piesaistīts visai mājai, nevis konkrētam dzīvoklim. Tad vai nu solidāri visiem jāsamet, lai to segtu, vai jāsaprot – pakalpojuma nebūs. Šāda situācija nedrīkst rasties, bet ja joma netiks valstiski sakārta, tajā bedrē brauksim arvien dziļāk,” norāda Ģ. Beikmanis.
Tāpēc jau ilgstoši namu apsaimniekotāji kopā ar Pašvaldību savienību cenšas panākt grozījumus likumā, lai parādnieks nevar izbēgt savām saistībām, uzkraujot tās kaimiņiem, kā diemžēl tagad tas ir iespējams. „Ja dzīvokļa īpašumam ir ar to nedalāmi saistīti parādi par pakalpojumiem – atkritumu izvešanu, teritorijas apkopšanu, siltumu, ūdeni- ko nevar izvēlēties pēc principa gribu vai negribu, tie īpašuma maiņas gadījumā jāsamaksā vai arī nākamajam īpašniekam tie jāuzņemas kā saistības. Tas nenozīmē, ka tas, kurš parādus sataisīja, izbēgs no atbildības, nē. Vai nu viņš parāda daļu zaudē, realizējot īpašumu, vai jaunais dzīvokļa īpašnieks, kurš parādsaistības būs sedzis, turpinās piedziņu pret viņu,” stāsta Ģ. Beikmanis.
Pašreiz pret parāda piesaisti īpašumam kategoriski iebilst Komercbanku asociācija, to neatbalsta arī dažas ministrijas. Ģ. Beikmanis neslēpj, ka banku lobijs ir tik spēcīgs, ka visi apsaimniekotāju argumenti atduras kā pret sienu. Bankas draudot ar starptautiskām tiesām, ka, pieņemot šādus grozījumus, cietīšot ķīlas institūts, ka, dodot kredītus, tās nav rēķinājušās, ka ar kādu būs jādalās.
„Taču likumdošana nevar uzlikt maksāt kaimiņu parādus, tāpēc, ka viņš ieķīlājis dzīvokli bankā. Dzīvoklis ir kopīpašuma domājamā daļa, un banka ir atbildīga par kopīpašumu. Tāpēc runājam, stāstam, klauvējam pie Saeimas deputātu sirdsapziņas, jo cilvēkiem nav jācieš dažu nemaksātāju vai banku neveiksmīgu projektu dēļ. Valdībai un parlamentam jāstrādā tautas, nevis banku labā. Daudzdzīvokļu mājās dzīvojošiem vajadzīga drošība, ka šos parādus samaksās tas, kurš ar tiem saistīts, un tas nebūs jādara viņiem.
Pēdējā laikā bankas sākt piekrist, ka dzīvokli ar lieliem parādiem var pārdot izsolē, bet ne vienmēr tas dod rezultātu. Mums bijušas vairākas izsoles dzīvoklim, kura parāds sasniedzis piecus tūkstošus latu, bet realizēt to nav izdevies. Protams, tas neļautu dzēst parādu, jo nauda aizietu, lai segtu saistības ar pašvaldību un banku. Vienīga cerība, ka parāds vairs nepalielinātos, jo jaunais īpašnieks norēķinātos par pakalpojumu,” saka Ģ. Beikmanis.
Jānis Gabrāns
Komentāri