Darba tirgus korekcijas ir atstājušas iespaidu uz patēriņa cenām, kurās kopš pērnā gada oktobra redzama deflācija, kas turpināsies 2010.gadā un iestiepsies arī 2011.gadā, teikts Latvijas Komercbanku asociācijas ikgadējā makroekonomikas apskatā.
Apskatā, kurā tiek analizētas pagājušā gada ekonomikas norises, prognozēts, ka inflācija 2009.gadā būs 3,6%, taču jau 2010.gadā būs 3,5% deflācija, bet tikai 2011.gadā atkal būs vērojama neliela inflācija – 1,1%.
Komercbanku asociācijas Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas vadītājs un “SEB Bankas” galvenais ekonomists Andris Vilks šodien preses konferencē norādīja, ka, visticamāk, deflācija būs šā gada fenomens, jo, pieaugot ekonomikas aktivitātei pasaulē un arī Latvijā, laika gaitā cenas atsāks savu augšupeju.
“Mēs nevaram sevi mānīt, ka deflācija būs ilga,” norādīja Vilks.
“Jo vārgāks būs strukturālo reformu progress, jo lielāks būs kritums mājsaimniecību ienākumos un tādejādi ilgāks un dziļāks deflācijas spiediens, kas savukārt apgrūtinās mājsaimniecību un uzņēmumu spēju apkalpot esošo parādu, bremzējot patēriņa un investīciju pieaugumu,” norādīts apskatā.
Savukārt efektīvas bankrota procedūras ieviešana minimizētu deflācijas radītos negatīvos blakusefektus.
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents prezidents Teodors Tverijons norādīja, ka maksātnespējas procesi patlaban ir nepiedodami gari un arvien biežāk kalpo kā šantāžas instruments, lai risinātu uzņēmēju savstarpējos strīdus.
Latvijas Komercbanku asociācija prognozē, ka 2011.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielināsies par 3,2%.
Komercbanku asociācijas prognozes liecina, ka pagājušajā gadā Latvijas IKP būs samazinājies par 18%, bet šogad IKP samazināsies par 3%.
Pēc NOZARE.LV
