Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) neuzskata, ka priekšvēlēšanu gaisotnē būtu maldinājusi skolotājus, neatklājot īstos samazinājuma apmērus izglītībā, šodien uzrunājot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, sacīja Koķe.
Ministre norādīja, ka pati vēlēšanās nav startējusi un par nepieciešamību samazināt valsts budžeta izdevumus par 500 miljoniem latu uzzinājusi “nākamās dienas vakarā”.
Turklāt, kā uzsvēra Koķe, vienošanos par 500 miljonu samazinājumu parakstījusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kas kā sociālais partneris ir piekritis šādam samazinājumam, un valdība kā izpildvara šo vienošanos ir izpildījusi.
Tāpat Ministru kabineta sēdēs, kurās ministre centusies iestāties pret tālākiem samazinājumiem izglītības sistēmā, viņa saņēmusi pārmetumus, ka izglītības sistēma ir neefektīva un pārāk gausi tiek īstenotas solītās reformas, stāstīja Koķe.
Tieši nesamērīgās skolotāju un skolēnu skaita proporcijas dēļ viņa nav atbalstījusi arodbiedrības panākto vienošanos ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) par lineāru algas samazinājumu par 20% visiem pedagogiem, aicinot labāk palielināt kontaktstundu skaitu likmē, pret ko kategoriski iebildusi arodbiedrība.
Savukārt attiecībā uz nepopulārajiem lēmumiem izglītības nozarē Koķe uzsvēra, ka šos priekšlikumus budžeta grozījumiem piedāvājusi Finanšu ministrijas ierēdniecība, tādējādi ķeroties klāt politiskas dabas jautājumiem.
Arodbiedrība gan bija citās domās, un, kā norādīja arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš, arodbiedrība ir vazāta aiz deguna, apgalvojot, ka algu samazinājums būs tikai 20% apmērā, jo šodien pedagogi ir “nodzīti” 2004.gada līmenī, kad par likmi tika maksāti 164 lati.
Kopumā arodbiedrības noskaņojums padomes sēdē bija ļoti negatīvs un Koķei tika pārmesta pedagogu interešu neaizstāvēšana, kā arī atbildīgo un grūto lēmumu novelšana uz pašvaldību pleciem.
Klātesošie oponēja ministres apgalvojumam, ka pašvaldības ir tās, kam jāpieņem izšķirošais lēmums par skolu slēgšanu un pedagogu atlaišanu, norādot, ka pat gadījumos, kad tas tiešām būtu nepieciešams, pašvaldības vilcinās to darīt un bez augstāku iestāžu iejaukšanās to nedarīs. “Jūs esat politikas veidotāji valstī,” uzsvēra Krastiņš, kamēr ministre atbildēja, ka šādā kontekstā šādi argumenti ir demagoģija.
Arodbiedrība ilgi no ministres arī nesagaidīja informāciju par to, kādas algas saņem IZM darbinieki un cik no tiem tiks atlaisti strukturālo reformu rezultātā, līdz Koķei palīgā steidzās IZM Finanšu departamenta direktore Inga Štāle, skaidrojot, ka šobrīd ministrijas darbinieki mēnesī saņem no 500 latiem pirms nodokļu nomaksas, bet reformu rezultātā atlaisti varētu tikt aptuveni 70 cilvēki.
Savukārt vidējā alga skolu direktoriem no septembra varētu būt 350 lati pirms nodokļu nomaksas, viņu vietniekiem – 260 lati, bet skolotājiem – 180 lati.
Tanī pat laikā no arodbiedrības puses izskanēja visdažādākie priekšlikumi situācijas risinājumiem, tostarp pilnīga atteikšanās no centralizēto eksāmenu rīkošanas, vēršanās Satversmes tiesā pret pārkāpumiem bērnu izglītības pieejamībā.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidente Dzintra Kohva arī uzsvēra, ka noteikti ir jālikvidē Izglītības valsts inspekcija, ja jau šī iestāde nav konstatējusi pārkāpumus pedagogu tarifikācijā, par kuriem ministre iepriekš ziņojusi.
Jau ziņots, ka līdz ar budžeta grozījumu pieņemšanu Saeimā skolotājus gaida ievērojams algas samazinājums vairāk nekā 40% apmērā, kā arī valsts pārtrauks apmaksāt piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai.
Ar nākamo gadu valsts pārtrauks arī maksāt algas profesionālās ievirzes sporta skolu pedagogiem, bet vēl šogad tiks samazināts zinātnes bāzes finansējums un dotācijas augstskolām, kas nozīmē budžeta vietu skaita samazināšanos. Plānoti arī citi samazinājumi, kurus ministre vēl nav detalizēti skaidrojusi.
LETA
Komentāri