Cēsu 1. pamatskolas direktore
Kur februāra saules apspīdētā pagalmā veca liepa met ēnu un sens ozols stāv sardzē par visiem, tur, Cēsu 1. pamatskolā, aug nākotnes cilvēks. Rītdienas, rītausmas cilvēks. Tas dievina brīdi, kurā viss mainās, diena vēl priekšā un viss vēl iespējams. Tieši šādi bērni tiek audzināti šajā skolā, jo skolotāju kolektīvs par galveno uzskata vienotu audzināšanu caur mīlestību, sapratni un pienākumu.
Nesen skolā izskanējušais Draudzīgā aicinājuma pasākums apliecināja, ka ne tikai skolotājs, bet arī skolēns un viņa ģimene mīl un ciena savu skolu, jo bibliotēka atkal kļuvusi par daudzām vērtīgām grāmatām bagātāka. Pateicoties vecāku atbalstam, mācību darbā turpmāk būs iespējams izmantot arī videomateriālus, jo paplašināta skolas videotēka.
Kā dāvana mums, pedagogiem, ir arī katrs vecāku uzticētais bērns un katrs jaunietis, kas palicis uzticīgs savai skolai līdz pat tās beigšanai. Pēdējā laikā vidēji tikai divi audzēkņi gadā pēc 6. klases beigšanas maina mācību iestādi. Ģimenes uzticas skolai, jūt, ka šeit bērns iemācās ne tikai lasīt, rakstīt, reizināt, bet arī mīlēt skaistumu un iepazīst saimnieka sajūtu. To saimnieka apziņu, kurš pēc darba vakarā iet pār pagalmu, prātā cilādams padarīto un domādams, kuru mākoni debesīs pastumt tālāk, lai skaidrāk redzētu zvaigznes.
Pašlaik presē tiek runāts par skolotāja zemo prestižu, neatbilstošo atalgojumu, pedagogu trūkumu. Jācer, ka valdība nopietni risinās šo problēmu, bet šoreiz stāsts par skolotāja darba mīlestību, uzticību, gandarījumu.
Cēsu 1. pamatskolā skolotāji pelna tikpat, cik pārējās izglītības iestādēs, pie mums mācās tādi paši bērni, kā citur. (Varbūt mazliet vairāk savējie?) Neslēpšu, ir reizes, kad gribas aizvērt skolas durvis uz visiem laikiem, taču biežāk mājās aizejam ar gandarījuma sajūtu par padarīto, par sasniegto. Un tieši tādi sirds siltuma brīži, ko saņemam no audzēkņiem un viņu ģimenēm, mums palīdz negausties, bet audzināt nākotnes cilvēku.
Lai attaisnotu vecāku un bērnu uzticību, cenšamies iet kopsolī ar dzīvi. Apzinoties, cik svarīgi šajos laikos ir iegūt konkurētspējīgu izglītību, ar nākošo mācību gadu paredzēts paplašināt informātikas kabinetu, aprīkojot to ar kvalitatīvu datortehniku, jo pie mums skolēni informātiku mācās no 3. klases. Bibliotēku izvietosim plašākās telpās, lai pietiktu vietas visiem. Plānojam katrā mācību priekšmetā tādas stundas, kurās prasmes un zināšanas tiks apgūtas, izmantojot modernās tehnoloģijas – interneta resursus vai īpaši izstrādātas apmācību programmas. Arī skolotāji apgūst jaunāko informātikā.
Skolēni no 1. klases var fakultatīvi apgūt angļu valodu, ko arī bērni ar prieku dara, jo vairāki šo valodu jau sākuši iepazīt bērnudārzā. Aizvien vairāk ģimeņu izvēlas bērniem sirds skaidrību un labestību apgūt skolotājas Ievas Praznicānes vadītajās kristīgās ētikas stundās. Savukārt tiem, kuriem ir nopietna interese par mūziku, piedāvājam kori un solo dziedāšanu, klavieru, akordeona, pūšamo instrumentu, ģitāras spēli un kopīgu muzicēšanu ģitāristu ansamblī vai pūtēju orķestrī. Skolā ievērojam individuālo muzikālo spēju principu – spējas attīstām, bet neuzspiežam ar varu. Bērniem ir iespēja aktīvi koncertēt skolas, pilsētas, rajona un valsts mērogā.
Šogad skolā ERAF finansētā projektā paredzēta vairākus tūkstošus vērta pārbūve, siltināšana, jaunu klašu telpu izveide. Bet tas jau ir cits stāsts. Tas ir stāsts par darbu un materiālajām vērtībām, bet šoreiz gribēju pateikt, ka mums, skolotājiem, ir nepieciešams viss tas pats, kas ikvienas profesijas pārstāvjiem, bet vairāk nekā citiem – pārliecība, ka tas, ko mēs darām, tiek darīts nākotnes vārdā, ka mēs radām mākoņu stūmējus pozitīvā nozīmē, citādi ļaudis joprojām pārvietotos ar kājām vai zirga mugurā un apskaustu putnus par spēju lidot, kā reiz atzinusi Māra Svīre.
Komentāri