Gaujas NP informācijas speciāliste
Pamazām un nemanāmi mūsu mājās viena pēc otras ienāk citzemju tradīcijas. Ja vēlamies tās pieņemt, vispirms uzzināsim, kāda ir to izcelsme un nozīme. Pirms svētkiem, iegriežoties grāmatu veikalos, redzam – starp latviskajām pastkartēm ar pasteļtoņos ieturētajām maigajām ziemas ainavām greznojas spilgti poligrāfijas brīnumi – kompozīcijas ar akmensozolu vainagiem, sudrabegļu un efeju vītnēm, mājiņas ar āmuļiem izrotātiem vārtiem. Šos greznojumus redzam arī reklāmās, filmās, un sintētisko versiju varam iegādāties lielveikalos.
Mūžzaļie augi un skuju koki- priede, egle, ciedrs, kadiķis, mētras – simbolizē dzīves nepārtrauktību, mieru, labklājību, aizsargā māju. Rotājumos tos izmanto kā veselus kokus, atsevišķus zarus, pin vītnes, vainagus. Lieto telpu, kamīna malas, durvju, vārtu rotāšanai. Tradīcija bijusi pazīstama jau pirms diviem tūkstošiem gadu gan romiešiem, gan ķeltiem, gan kristiešiem. Senāk mūžzaļos augus izmantoja, lai izlūgtos Meža garu un Dionīsa aizstāvību gan cilvēkiem, gan īpašumam.
Akmeņozols jeb Eiropas ilekss (Ilex) – ziemzaļš krūms vai koks ar robainām lapām, kam galos ir dzeloņi, un sarkanām ogām. Pazīstams romiešu, ķeltu, kristiešu un angļu tradīcijās. Mūsdienās īpaši daudz izmanto Ziemeļamerikā. Simbolizē Solāro gadu, nodrošina labu veiksmi un aizsardzību. Rotājumos iepin kopā ar citiem augiem, skuju kokiem, efejām. Veido vainagus, zaru vītnes, vārtu, ārdurvju vai viesistabas durvju apmales, kamīna greznošanai.
Ozols, šajā gadījumā bluķis un malka, simbolizē jauno Solāro gadu, saules vaska riteni, spēku, uzvaru, nodrošina aizsardzību un labu veiksmi. Ozola bluķi un malku izmanto svētku ugunskuram. Tiek uzskatīts, ka tradīcija nāk no ķeltiem.
Āmuļa (parazītaugs) zari vai pušķīši pie durvīm vai vārtiem ir miera, labklājības, auglības simbols. Maģiskajā Ziemassvētku laikā tam ir sargājošas un dziednieciskas īpašības. Tradīcijas iesācēji esot grieķi un ķelti. Druīdi āmuli izmantojuši reliģiskās ceremonijās, uzskatot, ka tas ārstē visu. Vēlāk āmulis kļuva populārs Ziemeļeiropas tautām.
Arī īves izmantošana vītnēs un vainagos tiek uzskatīta par ķeltu saulgriežu tradīciju. Tā simbolizē Solārā gada pēdējo dienu, savukārt sudrabegle simbolizē jauna gada pirmo dienu, dzimšanu.
Efeja Ziemassvētku vainagos un vītnēs tiek iepīta kopā ar dažādiem augiem, visbiežāk ar sudrabegļu un citu skujkoku zariem. Tā simbolizē uzticību un uzvaru, nodrošina aizsardzību, labu veiksmi un dziedē. Tradīcija bijusi pazīstama jau senajiem grieķiem un romiešiem.
Kviešu salmi simbolizē pārpilnību, auglību, labu veiksmi. Tos izmanto salmu figūru, vītņu, puzuru, pinumu un sīku rotājumu gatavošanai, kā arī Ziemsvētku vakarā klāj uz grīdas un pirms vakariņām paliek zem linu galdauta. Kviešu maize senatnē tika gatavota ziedojumam Zemes dievībām. Tradīcijas izcelsme no senās Romas, tā bijusi pazīstama arī ķeltiem, kristiešiem, vēlāk Skotijā, Skandināvijas zemēs.
Komentāri