Pasaulē notiek daudz netaisnību. Ir cilvēki, kuri dzīvo godpilnu pilsoņa dzīvi, saudzē veselību vai ziedo tik dārgo laiku, lai palīdzētu citiem. Ir citi, kuri spēlējas ar savu dzīvību. Nav iespējams paredzēt, kuram no viņiem un kādā situācijā var atgadīties nelaime un būs nepieciešama palīdzība. Taču dažas no netaisnībām spējam novērt paši, piesakoties par orgānu un asins donoriem.
Citiem šī tēma var šķist tāla, jo visbiežāk par to aizdomājamies tad, kad kaut kas atgadās ar mūsu tuvajiem: ģimeni, radiem vai draugiem. Taču citreiz par to vajadzētu aizdomāties bez jau zināmas nelaimes sekām, jo citviet Latvijā tās taču atgadās un ir tik daudz cilvēku, kuriem nepieciešama palīdzība, iespējams, ka tava.
Pirmoreiz par orgānu donoriem dzirdēju pirms vairākiem gadiem no savas mūzikas skolotājas. Atkārtoti par to aizdomājos, redzot, ka nelaimes atgadās ar pazīstamiem cilvēkiem, un šopavasar, kad norisinājās šokējošā akcija ”Orgānu donors”, kuras mērķis bija likt agresīviem cilvēkiem aizdomāties un paskatīties uz nāvi ar citām acīm. Taču šīs akcijas uzrunas veids: ja tu esi pārgalvīgs braucējs, lūdzu, padomā par tiem, kuriem tavi orgāni nepieciešami vairāk nekā tev, sākotnēji šķita nepieņemams.
Nezinu, vai tāpēc, bet mani priecē fakts, ka akcijas laikā strauji samazinājās bojāgājušo skaits uz Latvijas autoceļiem un palielinājies to cilvēku skaits, kuri nolēmuši pēc nāves ziedot savus orgānus transplantācijai un izglābt kādu dzīvību. Un, ja šādam uzrunas veidam ir iespaids, tad neko nosodošu vairs nesaskatu. Lai gan sevi it nemaz nepieskaitu pie pārgalvīgo šoferu kategorijas, arī es pēc ilgām pārdomām nolēmu pieteikties. Starp citu, transplantācijai der 11 – 70 gadus vecu cilvēku orgāni. Lai pieteiktos, man bija jādodas uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sava rajona filiāli un jāaizpilda veidlapa, kas aizņēma piecas minūtes. Taču šobrīd ir gandarījums par labu darbu.
Nedaudz cits palīdzības sniegšanas veids ir asins nodošana. Ja esi vesels, asinis var nodot pat piecreiz gadā. Ir iekārtots specializēts donoru autobuss, kas apbraukā Latviju, lai ērti un droši varētu nodot asinis.
Asins nodošana un pieteikšanās par orgānu donoriem nav sarežģīts process. Ja vien mums ir iespēja palīdzēt citiem un glābt kādu dzīvību, kāpēc lai mēs to nedarītu? Vēl jo vairāk tādēļ, ka mēs nezinām, kad palīdzība būs nepieciešama mums pašiem.
Komentāri