Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Kikbokss trenē un rūda raksturu

Druva
00:00
30.12.2006
82
4lp Kikbokss

Fitnesa kluba “Sala” treneris Dainis Škogals atzīst, ka jau kopš skolas laikiem pats aizrāvies ar brīvo un grieķu – romiešu cīņu. Viņa hobijs ir kikbokss, kurā trenē arī jauno paaudzi.

“11. klasē pirmo reizi iepazinos ar karatē. Skolasbiedrs uzaicināja uz Rīgu trenēties. Tā pamazām sākās manas cīņas gaitas,” stāsta vīrs, kurš Cēsīs trenē arī bērnus. Patlaban grupā ir sešus līdz deviņus gadus veci puikas, kurus vecāki sūta uz kikboksa treniņiem. “Uzskatu, ka jebkura nodarbošanās, ja tā ir pozitīvi virzīta, audzina raksturu un izglīto. Svarīgi, lai treneris mācētu cīņas mākslu pasniegt pozitīvi, mācētu pareizi virzīt. Viss atkarīgs no trenera, kā viņš atrod kontaktu ar bērniem. Ja tas izdodas, daudz nekas nav jāstāsta. Viņš ar savu piemēru audzina jauno paaudzi,” stāsta Dainis un piebilst, ka pašam ar kontakta izveidošanu iet diezgan grūti.

“Pirms divdesmit gadiem bija citādāk. Viss nāca no sirds. Šobrīd ir jādomā, kā atrast kontaktu. Varbūt dabiskais talants dzīves laikā ir traumēts, varbūt pat nedaudz zudis. Kikboksā nepieciešama īpaša fiziska sagatavotība, tāpēc komplektējam šādu bērnu grupiņu, lai viņi varētu attīstīt lokanību, kas kikboksā ir ļoti nepieciešama. Bērns attīstās katru dienu, līdz viņš pieaug. Tāpēc svarīgi jau bērnībā ir kustēties un pilnveidot sevi. Jebkurā nodarbībā cilvēks var iegūt savu pašcieņu un raksturu. Un nav svarīgi, vai viņš ir muzikants, vai bokseris. Viņš tāpat var būt ar stingru raksturu un mugurkaulu. Ja bērns ir harmoniski attīstījies, tad nākotnē viņam ir vieglāk atrast savu ceļu un nekas ļauns ar viņu notikt nevar,” domās dalās treneris.

“Uz kikboksa treniņiem puikas nāk šortos un krekliņā. Ar basām kājām netrenējamies, jo te nav īsti piemērota grīda. Līdzi vēl jāpaņem lecamaukla un boksa cimdi. Sacensības bērniem ir milzīgs stimuls. Pat ja zaudē, tas dod dubultu spēku trenēties tālāk. Vispār uzskatu, ka skolā bērniem sporta stundās vairāk vajadzētu veidot stāju. Ja pedagogs redz, ka skolēnam ir kāds talants, vajadzētu viņu virzīt tālāk. Skolā ir jābūt slēpošanai, vieglatlētikai un vingrošanai. Bērniem ir jāiemāca rūpēties par savu veselību. Taču skolās šādas sistēmas nav, un bērni ir tādi, kādi ir,” saka Dainis.

Jautāts, ko pats dzīvē no cīņas mākslām guvis, Dainis atbild, ka neatlaidību un cīņas sparu.

“Cenšos nekad nepadoties. Cīņa mani ir norūdījusi. Jāatzīst, ka pie manis trenējas ļoti pozitīvi noskaņoti bērni. Neesmu saskāries ar kādiem nepatīkamiem starpgadījumiem. Bez tam vēlos uzsvērt, ka vecākiem vienmēr jābūt kopā ar bērnu. Viņš ir jājūt. Ar spēku, ar piespiešanu neko panākt nevar. Draugs puiku aizveda uz hokeju, nekas neiznāca. Tagad abi nāk pie manis, un bērns jūtas ļoti labi. Kā saka, nepieciešams spiest netieši, drīzāk pavirzīt. Vecākiem pēc iesējas ātrāk vajadzētu atklāt un saskatīt sava bērna talantus,” atzīst Dainis un turpina: “Arī sievietes mēdz nākt uz kikboksu. Tikai man grūti saprast, kāpēc. Pašaizsardzībai? Nē! Visu nosaka iekšējais spēks. Ja ej pa ielu un no tevis izstaro pašpārliecība, drosme, neviens tev pat klāt neies. Tie, kuri klaiņo pa ielām, šo starojumu jūt. Drīzāk sievietēm varbūt ir bijušas problēmas ģimenē. Taču domāju, ka sievietei vajag dejot, ne kauties,” pārdomās dalās fitnesa kluba “Sala” treneris.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
32
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
158
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
136
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
135
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
5
4
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
18
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
36
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi