– Ziemassvētku priekšvakarā, kad diena vien sešas stundas un 43 minūtes gara, jāpalīdz gaismai atgriezties un pašiem jātiek vaļā no ļaunā, lai sāktu jaunu, laimīgu un auglīgu gadu. Nav svarīgi, cik liels ir mūsu pulks, Ziemassvētku rituāls ir jāiziet, – pastāstīja cēsniece, Ziemassvētku svinēšanas rīkotāja Ieva Kalniņa.
Cēsnieku – ķekatnieku baram pievienojās arī Drabešu internātpamatskolas 1.- 4.klašu skolēni. Kā pastāstīja skolotāja Brigita Šeremetjeva, skolā bērniem tiek stāstīts par latviešu tradīcijām, kopā svinēti Miķeļi, Mārtiņi, iepriekšējos gados bijis arī Bluķa vakars. “Bērni bija ļoti ieinteresēti piedalīties,” atzina skolotāja.
Drabešnieki ar lielu sajūsmu ķērās pie bluķa vilkšanas. Arī meitenes, kad vien varēja, centās puikām palīdzēt. Tāpat kā iepriekšējos gados ķekatnieku pulkā bija cēsniece Ilze Ose ar dēlu Eduardu Albertu.
– Mēs piedalāmies savas tautas tradīcijās. Rituāls ir jāiziet. Mārtiņos bijām Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Es biju Nāves maskā – Nāvīte, un kāds mani nosauca par helovīnu. Skumji, ka tā, mēs paši nezinām savas tautas tradīcijas, – domās dalījās Ilze Ose.
Ziemassvētku ķekatnieku gājienam viņa, ļaunuma un tumsas biedēšanai pēc senām auglības kulta tradīcijām, bija izgatavojusi tirsu un eglītes zaros piestiprinājusi zvārgulīšus, kā pati tos sauca, žvanguļus, un sarkanas lentītes.
– Ir interesanti. Jau gadus piecus regulāri svinam latviskus svētkus, – atzina Eduards Alberts.
Ķekatnieku gājiens piestāja Pils dārzā. Tika kurināts ugunskurs un sadedzināts bluķis kā aizejošā gada grūtuma simbols. Raugoties liesmās, ne tikai bērni kļuva domīgi, pierima troksnis – katrs vēlreiz pārdomāja aizvadīto gadu un to, kas nebūtu ņemams līdzi jaunajā. Ķekatnieki dziedāja Ziemassvētku dziesmas, gāja rotaļās… Cienājās ar pīrāgiem, karstu tēju.
Nu jau diena iet garumā, tumšais laiks aizvadīts, saulīte sākusi ceļu uz pavasari.
– Ziemassvētki nosvinēti, dziesmas izdziedātas. Balss gan tāda piesmakusi, – nākamajā dienā atzina cēsniece Līga Eglīte.
Komentāri