Cēsu pilsētas dzimtsarakstu nodaļā laulības ceremoniju ziņā aizvadītais 2006. gads bijis ražīgs.
Tas salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 gadiem, kopš dzimtsarakstu nodaļa ir par Cēsu pilsētas pašvaldības iestāde.
Kā „Druvai” pastāstīja nodaļas vadītāja Austra Štauberga, kura šai amatā strādā jau deviņpadsmito gadu, laulības aizvadītajā gadā notikušas visos gada mēnešos, visvairāk no jūnija līdz oktobrim. Viņa secinājusi, ka cilvēkiem vairs nav svarīgi, kurā gada laikā precēties, un kāzas tiek rīkotas gan vasarā, gan ziemā. Tā, pērn oktobrī notika 14 kāzas, bet decembrī – 11, bet šī gada janvārī paredzētas sešas laulības.
Cēsu pilsētas dzimtsarakstu nodaļā pērn reģistrētas 149 laulības, kas ir par 38 vairāk nekā 2005. gadā. A.Štauberga uzsver, ka tas ir lielākais reģistrēto laulību skaits kopš 1994. gada. Ģimeņu reģistrācijas uzplaukumu viņa vērtē arī ar to, ka tagad likums atļauj slēgt laulību jebkurā dzimtsarakstu nodaļā Latvijā, agrāk drīkstēja tikai līgavas un līgavaiņa vai viņu vecāku dzīves vietā.
“Pērn Cēsīs notikušas arī trīs laulības ar ārzemniekiem, kur jaunie vīri nebija Latvijas pilsoņi,” stāsta A.Štauberga un apliecina, ka likums nosaka kārtību, kā reģistrēt laulības ar citu valstu pilsoņiem. A.Štauberga uzsver, ka pēdējā laikā nav gadījies, ka līgava vai līgavainis nemaz neprot latviski.
Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja piebilst, ka ir arī laulību reģistrācijas izņēmuma gadījumi, kad laulības nākas pasteidzināt. Piemēram, ja jaunais vīrs dodas karā. Arī tad, ja kādam no laulājamajiem ir neārstējama slimība. Tad gan klāt jābūt ārstējošajam ārstam. “Esmu laulājusi arī mājās, jo viens no topošās ģimenes locekļiem nevarēja pārvietoties. Tad klāt bija arī sociālais darbinieks,” stāsta A.Štauberga un informē, ka laulība tiek izsludināta uz vienu mēnesi – dienā, kad tiek uzrakstīts iesniegums. Ir iespēja pārcelt laulības reģistrācijas laiku, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pieteikuma iesniegšanas. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja aizrāda, ka par nepatiesu ziņu sniegšanu vainīgā persona tiek saukta pie kriminālatbildības. “Ja sešu mēnešu laikā laulība netiek reģistrēta, iesniegums vairs nav spēkā. Likums atļauj saīsināt viena mēneša izsludināšanas termiņu. To drīkst darīt dzimtsarakstu nodaļas vadītājs pēc saviem ieskatiem,” uzsver A.Štauberga un piebilst, ka lēmumu par termiņa samazināšanu viņa var pieņemt tikai tad, ja juridiski pārliecinājusies par tā nepieciešamību. “Tas ir reizēs, ja vienam no laulājamiem ir darba līgums ārpus Latvijas, vai arī gadījumā, ja tiek gaidīts abu kopējais bērniņš. Atzīšos, bērna gaidīšanas gadījumā juridiski grēkoju, jo, ja manas kā vecmāmiņas acis redz, ka jaunais pāris gaida bērniņu, tad izziņu neprasu.”
A.Štauberga atgādina, ka Latvijas Civillikums nosaka, ka laulības var notiks tikai telpās. Tās reģistrē dzimtsarakstu nodaļā vai citā laulības noslēgšanai piemērotā telpā, kuras atrašanās vieta ir attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta pašvaldības administratīvās teritorijas robežās.
Runājot par cilvēku vēlmi oficiāli reģistrēt ģimeni, A.Štauberga saka: “Esmu laulājusi pārus, kas laulībā savstarpēji stājas atkārtoti. Tādi bijuši vairāki, un to darījuši ne reizi vien. Šķiroties nav mainījuši uzvārdus, un bieži vien pat tuvinieki nezina, ka viņi ir šķīrušies,” stāsta dzimtsarakstu nodaļas vadītāja un atzīt, ka šos cilvēkus saprot, jo, iespējams, visu mūžu viņi meklē viens otru.
Runājot par iespēju pieteikties laulību reģistrācijai, A.Štauberga informē: “Likums paredz, ka, stājoties laulībā, līgava un līgavainis ierodas dzimtsarakstu nodaļā, bet, ja laulību vēlas reģistrēt baznīcā, ierodas savā draudzē un raksta iesniegumu. Iesnieguma veidlapa ir valstī vienota. Tajā ir teikums – pēc mūsu kopīgas vienošanās lūdzam noslēgt laulību. Tas nozīmē, ka šie divi cilvēki jau iepriekš ir vienojušies un raksta kopīgu iesniegumu, sniedzot par sevi ziņas. Tagad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, iesniegumā vairs neraksta ziņas par izglītību, nodarbošanos un ieņemamo amatu. Var arī neaizpildīt aili par piederību kādai konfesijai, ticību vai pasaules uzskatu. Tad, sastādot laulības reģistru, rakstām, ka šīs ziņas nav norādītas.”
Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja stāsta, ka agrāk laulību iesniegumos bija jāraksta ziņas par jaunlaulājamo kopīgiem bērniem. Tagad tās vairs netiek prasītas.
“Par laulībām baznīcā nerunāšu, jo likums nosaka, ka tās notiek pēc baznīcas noteikumiem, un valsts tur neiejaucas, vienīgi nodrošina ar valsts standartā izstrādātām laulības apliecībām. Savukārt garīdznieki par laulībām atskaitās tai dzimtsarakstu nodaļai, kuras teritorijā draudze atrodas, ” paskaidro A.Štauberga.
Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vēl piebilst, ka par to, cik gadu cilvēkiem, kuri stājas laulībā, kura laulība tā pēc kārtas, kad un cikos viņi tiks reģistrēti, ir personu aizsargājoši fakti, ko nodaļa neizpauž.
“Pirms laulības noslēgšanas no-tiek līgavas un līgavaiņa saderināšanās. Likums nenosaka, kādā kārtībā tā notiek, tā ir absolūti privāta lieta,” uzsver A.Štauberga un piezīmē, ka likumā par ģimenes tiesībām saderināšanās nozīme ir norādīta. “Laulību ceremonijas nav tikai pasākums vai svinības. Pirmām kārtām tas ir juridisks akts,” uzsver Cēsu pilsētas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja un lūdz cilvēkus nemulst, ja nav līdzekļu kāzu organizēšanai, ja laulības reģistrāciju nākas noslēgt tikai ģimenes lokā. “Uzskatu, ka ne jau lielas kāzas satur ģimeni uz mūžu, bet gan mīlestība un savstarpējā sapratne,” saka A.Štauberga.
Komentāri