Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Katrs var uzaust savu tautas tērpu – ja vien pareizais skolotājs un vēlme!

Anna Kola
23:00
25.10.2023
122
Ausas 1

“Šajā rudenī “Aušas” ir uzsākušas savu piekto darba sezonu. Darbojamies Drabešu Jaunās pamatskolas dienesta viesnīcas telpās, lielā šaurībā gan, bet sirsnīgā atmosfērā,” smaidot stāstu par audējām Drabešu pagastā iesāk viena no “Aušu” ilggadējām dalībniecēm Inese Kalniņa.

Kolektīvā ir trīspadsmit dalībnieces – piecas brauc no Cēsīm, pārējās ir drabešnieces – no Līvu ciema, Ieriķiem un citām vietām.

“Mūsu kolektīva vadītāja ir Latvijas Amatniecības kameras amatu meistare Rudīte Platā. Viņa ir īsts profesionālis, kas vada aušanas nodarbības arī citos novados. Rudīte ir ļoti zinoša gan par tautastērpiem, gan aušanas tehnikām, viņai ir vairāk nekā 40 gadu pieredze. Savulaik Rudīte pasniedza aušanu Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā. Viņai ir pedagoga prasmes, ir stingra, un tieši tas ir ļoti labi – tas disciplinē. Mums daudzām ir algots darbs, vēl bērni, mazbērni, lauku mājas, kur darāmā vienmēr ir daudz. Aušanas kopa ir lieliska iespēja lauku sievietēm tikties, apmainīties pieredzē, vienkārši pabūt kopā – tas ir ļoti svarīgi,” uzsver I.Kalniņa un piebilst: “Šīs tikšanās reizes ir atelpas brīdis, kas glābj no ikdienas rutīnas – vismaz man pašai tā noteikti ir.”

“Aušu” vadītāja Rudīte Platā atzīst, ka kolektīvā ir lieliska saskaņa, labāku nevarētu vēlēties: “Esam ļoti, ļoti saliedētas. Ne tikai aušana – mums ir ļoti daudz kopīgu interešu, esam ļoti čaklas, daudzpusīgas. Pārstāvam arī dažādas profesijas. Te kopā aužam jau piecus gadus, bet nu pēdējā laikā gan visas vienlaikus aust nevaram sanākt – telpas ir par mazu, tāpēc daudz darbojamies arī mājās.”

Audējas uz nodarbībām austuvē pulcējas divas reizes nedēļā, daloties grupās. “Tad notiek gan diegu uzvilkšana, gan audeklu iekārtošana stellēs, nītīšana, šķietošana, visi darbiņi, līdz tiekam pie pašas aušanas. Tad sākas aušana. Ievelkam, piemēram, 13 segas, tad paiet laiks, kamēr katra pabeidz savējo. Un tieši tas kolektīvā ir jauki – ir dažādība. Ja katra austu tikai mājās, darbi būtu gaužām vienveidīgi, apniktu, bet kolektīvā darbi ir tik atšķirīgi – varam parādīt dažādas idejas,” stāsta R.Platā, bet I.Kalniņa uzsver, ka tieši tāpēc ir interesanti darbus izlikt izstādēs. Tās bieži skatāmas Līvu bibliotēkā. “To cilvēku, kas atnāk apskatīt mūsu darbus, ir ļoti, ļoti maz,” saka R.Platā, vērtējot, ka arī kopā būtu vairāk dalībnieču, ja būtu lielākas telpas.

Savulaik “Aušu” audējas darbojušās Drabešu Amatu mājā, tomēr dažādu sakritību rezultātā nu telpas ir skolas dienesta viesnīcā. Te pieejamas astoņas lielās stelles, divas jostu stelles, divas pagaidām nav saliktas. “Telpa par mazu, mums pieejamā platība ir vien 40 kvadrātmetri,” stāsta I.Kalniņa. “Ir ļoti daudz interesentu, kas labprāt pievienotos, lai apgūtu aušanas prasmes, bet ierobežotās platības dēļ vairāk nevienam piedāvāt šo iespēju nevaram. Vēlme apgūt aušanu patiešām ir ļoti liela, tas priecē, tomēr ir skumji, ka nevaram uzņemt visus gribētājus,” bilst R.Platā.

I.Kalniņa uzsver, ka apgūt aušanu ļoti vēlas tieši gados jaunas sievietes, tāpēc esot žēl, ka to nevarot piedāvāt. Būtu vēlams lielāks pašvaldības atbalsts aušanas kopai. “Pašvaldība ir atvēlējusi telpas, bet gribētos saņemt arī finansiālu palīdzību, jo patlaban visu kolektīva darbību uzturam pašas. Kopumā Cēsu novads ir orientēts uz ģimenēm, to es kā daudzbērnu māmiņa ļoti izjūtu, bet ļoti vēlētos, lai tiek domāts arī par tādām aktivitātēm kā aušanu un to popularizēšanu novadā. Cerams, nākotnē tas notiks,” saka audēja un teic, ka patlaban tiek kārtoti dokumenti, kas apliecinātu, ka šāds audēju kolektīvs novadā ir vajadzīgs un varētu saņemt kādu finansiālu atbalstu.

Aušana gan, kā zināms, nav viegla nodarbe. “Fiziskās prasmes un gatavību vajag. Ne velti savulaik audēji bija vīrieši. Ja aušana būtu mans maizes darbs un ikdiena, es to noteikti negribētu,” smejas I.Kalniņa. “Kā vaļasprieks gan tas ir ļoti jauks. Tā īsti sāku mācīties aust pirms septiņiem gadiem. Bērnībā gāju aušanas pulciņā, tad, kad jau bija pāri 30, vēlējos atsvaidzināt prasmes. Drabešu Amatu mājā satiku Rudīti Plato, gribēju ar viņas pamācībām uzaust jostu. Viņa teica – kādu jostiņu, tev taču vajag tautastērpu! Tad šķita, ka to taču nevaru, bet gada laikā, sev par lielu brīnumu, tiku pie pašas austa tautastērpa pilnā komplektā! Un to var izdarīt jebkurš, ja vien ir labs palīgs un skolotājs.”

Ir liels azarts apgūt arvien vairāk, jo aušanas tehnikas ir ļoti daudz, arī audumu veidu ir daudz, atzīst I.Kalniņa: “Es septiņu gadu laikā esmu pamēģinājusi varbūt tikai pusi no tām visām.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
14

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
195

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
99

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
476

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
74

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
47

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
16
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
35
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
31
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
47
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
47
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi