Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Katrs var uzaust savu tautas tērpu – ja vien pareizais skolotājs un vēlme!

Anna Kola
23:00
25.10.2023
37
Ausas 1

“Šajā rudenī “Aušas” ir uzsākušas savu piekto darba sezonu. Darbojamies Drabešu Jaunās pamatskolas dienesta viesnīcas telpās, lielā šaurībā gan, bet sirsnīgā atmosfērā,” smaidot stāstu par audējām Drabešu pagastā iesāk viena no “Aušu” ilggadējām dalībniecēm Inese Kalniņa.

Kolektīvā ir trīspadsmit dalībnieces – piecas brauc no Cēsīm, pārējās ir drabešnieces – no Līvu ciema, Ieriķiem un citām vietām.

“Mūsu kolektīva vadītāja ir Latvijas Amatniecības kameras amatu meistare Rudīte Platā. Viņa ir īsts profesionālis, kas vada aušanas nodarbības arī citos novados. Rudīte ir ļoti zinoša gan par tautastērpiem, gan aušanas tehnikām, viņai ir vairāk nekā 40 gadu pieredze. Savulaik Rudīte pasniedza aušanu Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā. Viņai ir pedagoga prasmes, ir stingra, un tieši tas ir ļoti labi – tas disciplinē. Mums daudzām ir algots darbs, vēl bērni, mazbērni, lauku mājas, kur darāmā vienmēr ir daudz. Aušanas kopa ir lieliska iespēja lauku sievietēm tikties, apmainīties pieredzē, vienkārši pabūt kopā – tas ir ļoti svarīgi,” uzsver I.Kalniņa un piebilst: “Šīs tikšanās reizes ir atelpas brīdis, kas glābj no ikdienas rutīnas – vismaz man pašai tā noteikti ir.”

“Aušu” vadītāja Rudīte Platā atzīst, ka kolektīvā ir lieliska saskaņa, labāku nevarētu vēlēties: “Esam ļoti, ļoti saliedētas. Ne tikai aušana – mums ir ļoti daudz kopīgu interešu, esam ļoti čaklas, daudzpusīgas. Pārstāvam arī dažādas profesijas. Te kopā aužam jau piecus gadus, bet nu pēdējā laikā gan visas vienlaikus aust nevaram sanākt – telpas ir par mazu, tāpēc daudz darbojamies arī mājās.”

Audējas uz nodarbībām austuvē pulcējas divas reizes nedēļā, daloties grupās. “Tad notiek gan diegu uzvilkšana, gan audeklu iekārtošana stellēs, nītīšana, šķietošana, visi darbiņi, līdz tiekam pie pašas aušanas. Tad sākas aušana. Ievelkam, piemēram, 13 segas, tad paiet laiks, kamēr katra pabeidz savējo. Un tieši tas kolektīvā ir jauki – ir dažādība. Ja katra austu tikai mājās, darbi būtu gaužām vienveidīgi, apniktu, bet kolektīvā darbi ir tik atšķirīgi – varam parādīt dažādas idejas,” stāsta R.Platā, bet I.Kalniņa uzsver, ka tieši tāpēc ir interesanti darbus izlikt izstādēs. Tās bieži skatāmas Līvu bibliotēkā. “To cilvēku, kas atnāk apskatīt mūsu darbus, ir ļoti, ļoti maz,” saka R.Platā, vērtējot, ka arī kopā būtu vairāk dalībnieču, ja būtu lielākas telpas.

Savulaik “Aušu” audējas darbojušās Drabešu Amatu mājā, tomēr dažādu sakritību rezultātā nu telpas ir skolas dienesta viesnīcā. Te pieejamas astoņas lielās stelles, divas jostu stelles, divas pagaidām nav saliktas. “Telpa par mazu, mums pieejamā platība ir vien 40 kvadrātmetri,” stāsta I.Kalniņa. “Ir ļoti daudz interesentu, kas labprāt pievienotos, lai apgūtu aušanas prasmes, bet ierobežotās platības dēļ vairāk nevienam piedāvāt šo iespēju nevaram. Vēlme apgūt aušanu patiešām ir ļoti liela, tas priecē, tomēr ir skumji, ka nevaram uzņemt visus gribētājus,” bilst R.Platā.

I.Kalniņa uzsver, ka apgūt aušanu ļoti vēlas tieši gados jaunas sievietes, tāpēc esot žēl, ka to nevarot piedāvāt. Būtu vēlams lielāks pašvaldības atbalsts aušanas kopai. “Pašvaldība ir atvēlējusi telpas, bet gribētos saņemt arī finansiālu palīdzību, jo patlaban visu kolektīva darbību uzturam pašas. Kopumā Cēsu novads ir orientēts uz ģimenēm, to es kā daudzbērnu māmiņa ļoti izjūtu, bet ļoti vēlētos, lai tiek domāts arī par tādām aktivitātēm kā aušanu un to popularizēšanu novadā. Cerams, nākotnē tas notiks,” saka audēja un teic, ka patlaban tiek kārtoti dokumenti, kas apliecinātu, ka šāds audēju kolektīvs novadā ir vajadzīgs un varētu saņemt kādu finansiālu atbalstu.

Aušana gan, kā zināms, nav viegla nodarbe. “Fiziskās prasmes un gatavību vajag. Ne velti savulaik audēji bija vīrieši. Ja aušana būtu mans maizes darbs un ikdiena, es to noteikti negribētu,” smejas I.Kalniņa. “Kā vaļasprieks gan tas ir ļoti jauks. Tā īsti sāku mācīties aust pirms septiņiem gadiem. Bērnībā gāju aušanas pulciņā, tad, kad jau bija pāri 30, vēlējos atsvaidzināt prasmes. Drabešu Amatu mājā satiku Rudīti Plato, gribēju ar viņas pamācībām uzaust jostu. Viņa teica – kādu jostiņu, tev taču vajag tautastērpu! Tad šķita, ka to taču nevaru, bet gada laikā, sev par lielu brīnumu, tiku pie pašas austa tautastērpa pilnā komplektā! Un to var izdarīt jebkurš, ja vien ir labs palīgs un skolotājs.”

Ir liels azarts apgūt arvien vairāk, jo aušanas tehnikas ir ļoti daudz, arī audumu veidu ir daudz, atzīst I.Kalniņa: “Es septiņu gadu laikā esmu pamēģinājusi varbūt tikai pusi no tām visām.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
30

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
40
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
44

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
137
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Ukraiņu ģimeņu bērniem latviešu valodu palīdz apgūt nometnē

00:00
19.11.2024
41
1

Projekta “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros nupat aizvadīta jau piektā nometne “Cīrulīši”. Mērķis ir saliedēt vietējos skolēnus un bērnus no Ukrainas, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt latviešu valodu. “Puse dalībnieku ir latviešu bērni, puse – ukraiņu. Projekts paredz, ka nometnē ukraiņu nedrīkst būt skaitliski mazāk. Nometnē primārais ir latviešu valodas apguve, […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi